 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Nīderlande (Holande))
Amsterdama IEDZĪVOTĀJI 16122600 PLATĪBA (kv. km) 41865 VALŪTA 1 eiro (EUR)=100 centi VALODA Nīderlandiešu (holandiešu), frīzu RELIĢIJA Katoļi 36%, protestanti 26%, musulmaņi 3% CEĻOTĀJIEM Latvijā Nīderlandes vārds tradicionāli saistās ar ūdeņu, vējdzirnavu, tulpju, siera un koka tupeļu zemi. Apmeklējot Nīderlandi ikviens ievēros neskaitāmo kanālu daudzumu un arvien jūtamo jūras tuvumu. Nīderlandieši ir ne vien slaveni jūras braucēji, bet arī izcili jūras savaldītāji - viņiem ar dambjiem un nosusināšanu ir izdevies atkarot jūrai septīto daļu valsts teritorijas. Dzirnavas kalpo ne vien tradicionālajiem malšanas darbiem, bet pat biežāk ir vienkārši ar vēja enerģiju darbināti ūdens pumpji neskaitāmo kanālu sistēmā. Tūristiem noteikti būtu jāapmeklē Amsterdama, kas ir Nīderlandes sirds - pilsēta, kas piedāvā visdažādākās iespējas un iespaidus. Interesantas ir arī senās pilsētas Utrehta, Zvolle un muzeju pilsēta Leidene. Gleznainā Delfta ir nīderlandiešu karaliskā porcelāna dzimtene. Alkmāras centrālajā laukumā joprojām ir iespējams sekot senajām siera tirgus tradīcijām. Roterdama piedāvā Eiropas lielākās ostas apskati. Nīderlande pamatoti ir pazīstama kā ziedu zeme, kas it īpaši krāšņi izpaužas tulpju ziedēšanas laikā, it īpaši pasaulslavenajos Kekenhofas dārzos, vienlaikus tai esot arī lielākajam ziedu tirgum Eiropā - caur Nīderlandi notiek liela daļa starptautiskās tirdzniecības ar ziediem. Hāga ir valdības un karaliskās ģimenes mītne. Krāšņa ir karaliskā procesija, kas notiek katra septembra trešajā otrdienā, kad karaliene Beatrikse dodas atklāt Nīderlandes parlamenta darba gadu. Jāatzīmē, ka Nīderlandē karaliskā ģimene tiek ļoti cienīta, un arī jāpiebilst, ka Nīderlandes kroņprincis Vilems Aleksandrs un princese Maksima 2002. gadā apmeklēja Latviju. Tomēr mūsdienu Nīderlande spēj ieinteresēt ne vien tūristus. Nīderlande ir ekonomiski plaukstoša zeme, kas ierindojas pasaules attīstītāko valstu vidū. Nīderlande vēsturiski ir veidojusies kā jūrniecības un tirdzniecības centrs. Roterdama ir lielākā osta pasaulē, Nīderlandes bankas stabili atrodas pasaules spēcīgāko banku sarakstos, nīderlandieši ir izmanīgi tirgotāji un arī investētāji. Tādējādi Latvijai un Nīderlandei paveras plašas ekonomiskās sadarbības iespējas. Latvijas un Nīderlandes vēsturiskās saites Latvijas un Nīderlandes vēsturiskās attiecība veidojušās jau Viduslaikos, un to galvenais dzinulis caur gadsimtiem līdz pat mūsdienām ir bijusi tirdzniecība Baltijas jūrā. Īpaši cieši Latvijas un Nīderlandes tirdzniecības sakari veidojas XVI-XVIII.gs. līdz ar Hanzas savienības norietu un holandiešu tirdzniecības sakaru pasaulē uzplaukumu. XVI gs. Nīderlandes kuģotāji dominē galvenajos tirdzniecības ceļos Baltijas jūrā, Rīgai kļūstot par to galveno partneri ar aptuveni 60% īpatsvara no holandiešu tirdzniecības apjomiem Baltijas jūras austrumu krastā. No Rīgas uz Rietumeiropu ar nīderlandiešu starpniecību tiek eksportēti lini, kaņepāji, labība un kokmateriāli kā arī tranzītā t.s. Krievzemes preces (kažokādas, vasks). Nīderlandieši uz Rīgu ved koloniālpreces, tabaku, sāli, spāņu un franču vīnus, audumus un citus izstrādājumus. XVI gs. otrajā pusē nīderlandiešu kuģi Rīgas ostā divkārt skaitliski pārsniedza jebkuras citas valsts kuģu skaitu. Amsterdamā kāda veca noliktavas ēka nes Rīgas vārdu. Nīderlandieši kļūst arī par galvenajiem tirdzniecības kreditoriem gan Rīgā, gan Rīgas tirdzniecībā ar iekšzemes partneriem, tādējādi it kā pildot pirmo banku funkcijas Rīgā. Nīderlandes tirgotāji savas sekmīgās aktivitātes Baltijas jūra devēja par "mātes tirdzniecību" jeb moedernegotie, tā uzsverot šo tirdzniecisko sakaru ārkārtējo nozīmīgumu savas zemes ekonomikā. Šajā laikā Rīgas arhitektūrā ienāk manierisms (Melngalvju nama un Dannenšterna nama pārbūves). Divreiz par Rīgas galvenajiem būvmeistariem jeb arhitektiem kļūst nīderlandieši, kas arī piedalījušies Sv. Pētera baznīcas torņa projektēšanā. Nikolass Mollins, īpaši aicināts meistars no Nīderlandes, vada pirmo tipogrāfiju Rīgā. Tās darbības laikā izdotas 160 grāmatas no kurām trīs arī latviski. SVARĪGĀKIE TELEFONI Policijas tālr. - 555-5555 Medicīniskās palīdzības tālr. - 112 vai 622-2222 
|
Sagatavot izdrukai| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.