 |
|
| |||||||||
    |
|
||||||||||
Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Bulgārijas lepnums Rilas klosteris
;) Viena no tādām vietām ir 19. gadsimta pirmajā pusē celtais pareizticīgās baznīcas Rilas klosteris, 1961. gadā pasludināts par bulgāru tautas nacionālo muzeju. Rilas klosteris viegli sasniedzams pa ceļam uz Grieķiju, ja no Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas brauc pa 1. jeb E 79 ceļu. Kad aiz Sofijas paveikti apmēram 100 kilometri, uzmanīgi jāseko, lai nepalaistu garām pagriezienu pa kreisi uz Kočerinovo ciemu un Rilas klosteri. Turp ved asfaltēts lielceļš, kas pakāpeniski paceļas kalnup, lai pēc 31 kilometra izbeigtos plašajā Rilas klostera stāvlaukumā. Ceļš ir rūpīgi aprīkots, ar baltu atdalošo svītru pa vidu, kraujas pusē visgarām stiepjas tērauda drošības barjera. Bieži viens otram seko apstāšanās laukumi, lai tūristi varētu netraucēti baudīt Bulgārijas dabas krāšņumu. No ceļa sakārtotības var apjaust, ka šī trase ir valsts prestiža lieta un tā saistīta arī ar krietniem ienākumiem no firmu organizētā tūrisma. ;) Tūrisma kartēs Rilas klosteris iezīmēts ar divām sarkanām zvaigznītēm – tātad tur ceļotāju sagaida kaut kas īpaši ievērojams. Bet ievērojams ir ne tikai klosteris, kura sākotne datēta jau ar 10. gadsimtu, bet arī viss skaistais ceļš uz to. Pie reizes gan jābrīdina, ka tas ir kalnu ceļš un pa tādiem jābrauc īpaši prātīgi. Ka šajā ceļā vieglprāšiem briesmas draud ik uz soļa, brīdina ne viena vien satiksmes negadījumā bojā gājušā piemiņas zīme. Taču disciplinētam autobraucējam no kalnu ceļiem nav ko bīties, tos vienlīdz veikli izlīkumo gan trauksmainie mazauto vadītāji, gan milzīgie autobusi, kas ik dienu piepilda klosteri ar zināt un redzēt kāriem tūristiem no Vācijas, Japānas un citām rosīgām tūristu zemēm. Kamēr staigājam pa klostera plašumiem, tur nemitīgi skan dažādu tautu valodas, dažas grupas pavada pat savi gidi, kas gari un plaši skaidro klostera svētbilžu glezniecībā saskatāmas savdabības. Bet arī bez daiļajās mākslās un vēsturē skolota pavadoņa var ar neatslābstošu interesi vērot klostera baznīcas freskās attēlotās Bībeles ainas, agrīno kristiešu sūrās ciešanas, ko tiem sagādā ar kaujamiem rīkiem bruņojušies varas kalpi. Te arī uzzinu dažas ikonogrāfijas specifiskās īpatnības: ja sirmbārdim vecītim baltā apmetnī ir trīsstūris aiz galvas – tas ir pats varenais Dievs. Jēzus Kristus no svētbildes vienmēr skatās bildes vērotājam tieši acīs, bet svētie apustuļi, Dievmāte un citi kanonizētie ik reizi vērš savu skatienu kaut kur sānis. Mūsdienās mūki reti dzīvo aizgājušo laiku klosteru nemīlīgajās cellēs. Tagad tās stāv tukšas un aizslēgtas. Bieži vien celles kalpo par klostera bagātību glabātavām. Vienā tādā svēto mantiņu noliktavā man izdodas iekļūt, kad apkopēja savā vieglprātībā atstājusi uz mirkli durvis vaļā. Bulgāru valodā viņa pārcentīgi metas vaiskāt nelūgto svešzemnieku projām, bet tas izliekas par Antiņu un, pētīdams apputējušu ikonu zeltītā rāmī, skaidrā latviešu valodā tai vaicā: "Vai jūs, cienītā kundze, nepateiktu, kurā gadsimtā ir radīts šis brīnišķīgais darbs?" Protams, ir mazliet skumji, ka mūki jau krietnu laiku kā klosteri pametuši. Klosteris – muzejs, lai arī cik rūpīgi kopts un sakārtots, ir un paliek ar neapdzīvotības dvesmu. Neviltotu un omulīgu gaisotni spēj radīt vienīgi cilvēku pastāvīga klātbūtne un apkārtnes pakārtošana savām ikdienas sadzīves vajadzībām. ;) Braukājot pa klosteriem, vēroju arī vietējo iedzīvotāju sadzīves ainiņas. Bulgāri dzīvo diezgan lielā pieticībā un vienkāršībā. Tādas būves, ko varētu dēvēt par "biezo" cietokšņiem, nekur negadās redzēt. Taču dziļas nabadzības liecinieces tomēr nekur acīs nekrita. Tikai vienā ciemā gadījās satikt atbaidoši netīru ubagu, kas tāds laikam bija vairāk aiz pārliecības nekā aiz nabadzības. Būdams visai jautrā garastāvoklī, viņš apgalvoja, ka protot lūgt naudu visās 6000 pasaules tautu valodās. Dzeršanas netikums Bulgārijā nav uzkrītošs. Vīri gan mīl garas stundas nosēdēt ciema tavernā pie vīna glāzes, bet tas ir galvenokārt labas kompānijas, nevis kopīgas apreibināšanās dēļ. Tāpat kā citās bijušās sociālistiskās nometnes valstīs, arī Bulgārijā negadījās sastapt kaut vienu apdauzījušos sarkanģīmi vai tizlu streipuļotāju, par grāvī gulētājiem nemaz nerunājot. Tādi skati vērojami tikai bijušās padomijas zemēs, arī manā mājvietas pilsētiņā Liepājā, kas par katru cenu vēlas kļūt patiesi eiropeiska, bet kur to nekādi negrib pieļaut čaklo dzērāju un vislauzēju ordas. Pieļauju, ka arī Bulgārijā netrūkst savu paklīdeņu – tāda nu reiz ir tā cilvēces daba. Tikai jābrīnās, kā viņi tur iemanījušies savu nesmukumu noslēpt no svešām acīm. Varbūt šis būtu tas gadījums, kad Latvijas pilsētu tēviem atrastos iegansts aizbraukt pieredzes apmaiņā.
2005-02-02 Latvijas Avīze |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
|
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
|
|
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.