AKMEŅUPES TAKA

Akmeņupes dabas taka. Atrodas Bebrenē. Taka izveidota Dvietes upes labā krasta pietekas – Akmeņupes ielejā. Dod iespēju iepazīties ar Augšzemes augstienes dabas daudzveidību – ģeoloģiskiem veidojumiem, meža un pļavas augiem, sastapt savvaļas dzīvniekus. Takas īpatnība ir stāvie kāpumi un kritumi, kas noauguši ar jaukto koku mežu. No kraujām uz upes gultni izlaužas avoti ar dzidru un spēcinošu ūdeni. Akmeņupes ieleja ir skaista  visos gadalaikos, un aiz katra upes pagrieziena skatam paveras cita – neatkārtojama ainava. Sevišķi relaksējoša ir ūdens čalošana. Tā katrā atpūtas vietā skan savādāk.  Takas atpūtas vietās atļauts kurināt ugunskurus, ieturēt maltīti un telšu vietās pārnakšņot.

*Dabas parks “Dvietes paliene”. Dvietes senleja ievērojama ar palienes pļavu bagātīgo augu valsti. Tajā atklātas vairāk nekā 200 augstāko augu sugas, no kurām 9 ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Paliene ir starptautiski nozīmīga  migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vieta pavasarī un retu un apdraudētu putnu sugu ligzdošanas  vieta vasarā. Tā ir viena no putnu sugām bagātākām vietām Latvijā, kas iekļauta Latvijas un Eiropas  putniem nozīmīgo vietu sarakstā.Dvietes senleja ir arī viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā. Senākā apdzīvotība attiecas uz vēlo paleolītu. Dvietes senlejas arheoloģisko pieminekļu izvietojums ir cieši saistīts ar ielejas dabas apstākļiem. Senlejas zemākajā, applūstošajā daļā ir izvietotas visas šeit atklātās akmens laikmeta apmetnes. Augstāk – senlejas krastu pauguros atrodas šeit zināmās vēlā dzelzs laikmeta apmetņu vietas un senkapi.Dvietes senlejai ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns, apsaimniekošanas plāns .Parka teritorijā varat apskatīt savvaļas zirgus un govis. Simtgadīgajā mājā “Gulbji” darbojas Dvietes senlejas informācijas centrs, izveidota bebra ekspozīcija.

*Muižas parks Bebrenē. Bebrenes parks ir izcils dārzu un parku mākslas piemineklis, viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā, tā platība 7,9 ha. Parks ierīkots apmēram 19. gadsimta beigās, lai gan tajā saglabājušies vairāk kā 200 gadus veci dižozoli. Kopš 1957.gada parks ir atzīts par Valsts nozīmes kultūras pieminekli. Bebrenes parkā konstatēts 81 koku un krūmu taksons – 30 vietējās sugas, 51 svešzemju. Parkam ir liela dendroloģiskā vērtība un ļoti ievērojams tas ir kā dārzu un parku mākslas piemineklis.