TURAIDAS MUZEJREZERVĀTS

Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis
Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis Turaidas muzejrezervāts atrodas 50 km uz ziemeļaustrumiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Turaida pazīstama ar savu skaisto apkārtni un vēsturi. “Turaida” seno iedzīvotāju – lībiešu valodā nozīmē “Dieva dārzs”.

Muzejrezervāta 42 ha lielā teritorija bagāta ar arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļiem, kuri stāsta par notikumiem 1000 gadu garumā, sākot ar 11.gadsimtu.

Turaidas muzejrezervāta darbība ir daudzveidīga - līdzās ekspozīciju veidošanai notiek kultūrvides saglabāšana, ainavas kopšana un veidošana, kā arī dažādas aktivitātes apmeklētājiem.

Turaidas muzejrezervāts ir starptautiski pazistams. 1996. gadā muzejs iekļuva Eiropas muzeju gada laureātu sarakstā.
Dainu kalns – skulptūru dārzs veltīts latviešu tautasdziesmām
Viens no Turaidas muzejrezervāta atpazīstamības simboliem ir Dainu kalns – skulptūru dārzs veltīts latviešu folklorai. Tas tika izveidots 1985. gadā, godinot Krišjāni Baronu (1835. – 1923.) ievērojamāko tautasdziesmu krājēju un apkopotāju. Dainu kalns ir viens no atmodas simboliem. Vairākas vasaras katru sestdienu un svētdienu tūkstošiem folkloras kopu dalībnieku sabrauca Turaidā, lai ar tautas dziesmu izteiktu savu attieksmi par notiekošo, godātu latviešu tautas pagātni, smeltos spēku un ticību nākotnes veidošanai.

Dainu kalns ir Turaidas muzejrezervāta teritorijā esošā Tautasdziesmu parka sastāvdaļa. Šajā parkā tēnieka Induļa Rankas roku veidotās 26 akmens skulptūras, harmonējot ar dabas neatkārtojamo krāšņumu, rada īpašu gaisotni, kurā cilvēks relaksējas un gūst spēku ikdienas dzīvei. Skulptūrās izteikta dainu poēzija – kuras pamatā ir vispārcilvēciskās vērtības – mīlestība, gods, sadzīvošana ar apkārtējo vidi, līdzcilvēkiem, rūpes par tuviniekiem, tautu, dabu.

Ekspozīcija "Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē"
Turaidas muižas dārznieka atjaunotajā mājā var iepazīties ar ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kas sniedz ieskatu Baltijas somu tautas - lībiešu - vēsturē un kultūrā.

Turaidas muzejrezervāts atrodas senā Turaidas lībiešu pilsnovada centrālajā daļā. Ekspozīcija vēsta par Gaujas krastos dzīvojošo somugru kultūru, kas 11. - 13. gadsimtā spilgti pārstāvēta Turaidas apkārtnē. Tā stāsta par lībiešu ikdienas dzīves ritējumu un mītiskajiem priekšstatiem, kas cieši saistīti ar dabas pasauli. Ekspozīcijā var iepazīties ar Turaidas muzejrezervāta krājuma senlietām - Gaujas lībiešu gatavotiem, ievestiem un izmantotiem sadzīves priekšmetiem, darbarīkiem, rotām, māla podiem, ieročiem. Vienā no ekspozīcijas telpām skan Gaujas lībiešu stabulīte, kas izgatavota no kaula un atrasta Turaidas pilskalnā. Ekspozīcija reprezentē lībiešu kalēju prasmes un meistarību. Īpaši izceļamas lībiešu amatnieku darinātās rotas no bronzas un sudraba. Jaunajā ekspozīcijā apskatāma unikāla Gaujas lībiešu 10.-13. gadsimta vērtīgāko priekšmetu kolekcija - sudrablietu depozīts.

Vēstījums par Gaujas lībiešiem atklāts sešās telpās, kuru vizuālais noformējums veido vienotu, scenogrāfisku ansambli. Ekspozīcijā muzeja apmeklētājus laipni sagaida mājas saimniece, uzposusies senlaiku tērpā ar greznām lībiešu rotām.
Muzejrezervāta vizuālā dominante ir Turaidas viduslaiku mūra pils
Skatoties no gaisa balona vai rudens novakarē saulrieta staros no pretējā Gaujas krasta, Turaidas pils paceļas virs zaļās koku lapotnes kā no sarkaniem ķieģeļiem mūrēts varens kuģis. Šī iedomātā kuģa priekšgalu veido ziemeļu priekšpils vārtu tornis, kuģa vidusdaļā esošu mastu atgādina 38m augstais galvenais tornis, bet kuģa aizmugure ir dienvidu priekšpils ar torņveidīgo dienvidu korpusu.
Mūra pili Rīgas bīskapa Alberta vajadzībām sāka būvēt 1214. gadā iepriekš pastāvējušās, bet kaujās nodedzinātas, Turaidas lībiešu vadoņa Kaupo koka pils vietā. Ziņas no 13. gadsimtā sarakstītās Indriķa hronikas:
“Pēc tam Raceburgas bīskaps Filips ar krustnešiem un fogtu Gerhardu devās uz Turaidu un bīskapam tur uzcēla kastellu, ko nosauca par Frēdelandi – it kā par miera nesēju zemei, cerēdams, ka šī pils zemei radīs mieru un būs patvērums priesteriem un visiem viņa vīriem.”
Indriķa hronika. Ā. Feldhūna tulkojums;
Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.
Rīga, 1993., 187. lpp.
kastella – latīņu valodā Castellum ir pamazināmais vārds no Castrum, kas nozīmē – pils, tātad - neliela pils. Jaundotais pils vārds “Frēdelande” tika lietots tikai īsu laiku (1214 – 1218) un drīz vien arī bīskapa mūra pili sāka saukt par Turaidu, kā pirms tam lībiešu koka pili un apkārtējo novadu. Pils aizsardzības sistēmas pilnveidošana turpinājās nākamajos gadsimtos un paralēli nocietinājumiem izbūvēja saimnieciskās un dzīvojamās ēkas pils iekšpagalmā. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem pils sāka zaudēt savu stratēģisko nozīmi. Pēc ugunsgrēka 1776. gadā to vairs neatjaunoja un laika gaitā pils nonāca drupu stāvoklī. Kopš 1976. gada arheologa Jāņa Graudoņa vadībā 25 gadus tika veikta regulāra un vispusīga pils arheoloģiskā izpēte, kuras laikā iegūtā informācija izmantota nocietinājumu sistēmas un ēku konservācijai, restaurācijai un rekonstrukcijai. Ekspozīcijas Turaidas viduslaiku pilī izvietotas gan pils ēkās un torņos, gan teritorijā. Tās vispusīgi atspoguļo pils būvvēsturi, arhitektūru, notikumus, kuri risinājušies pilī, Latvijas un Eiropas kultūrvēstures