Apciemo mūžīgā pavasara salas


Ir cilvēki, kas drīz vien būs apceļojuši visu pasauli un uzkāpuši gandrīz visās kalnu virsotnēs, tomēr viņu dvēsele nemitīgi sauc pēc jauniem pārdzīvojumiem un emocijām. Tā neļauj palikt mājās un ieslīgt atpūtas krēslā, bet liek traukties vēl neiepazītā meklējumos.

Šā dīvainā nemiera apsēsts ir gulbenietis Laimonis Aumeisters, kurš tradicionāli arī pagājušajā gadu mijā nevis dedza svecītes Latvijas mežā cirstas egles zaros, bet apceļoja lielāko Kanāriju salu arhipelāga salu Tenerifi un iekaroja Spānijas augstāko virsotni Teide, kas atrodas 3718 metrus virs jūras līmeņa.
“Šogad radās doma četratā aizbraukt uz Kanāriju salām, jo tad nav vajadzīgs grupas vadītājs un kolektīvi var pieņemt lēmumus. No Rīgas lidojām uz Tenerifes salu. Gribējām būt neatkarīgi, tāpēc uz astoņām dienām noīrējām vieglo automašīnu ar ne pārāk jaudīgu dzinēju, lai apbraukātu Tenerifi, kuras garums ir 70 kilometri,” stāsta Laimonis. Tenerifē ceļotāju grupa ieradusies Pirmajos Ziemassvētkos.

Virsotni iekaro it kā rotaļājoties

“Atrodoties tik tuvu, nevarējām neizmantot iespēju uzkāpt virsotnē. Tā atrodas Nacionālā parka teritorijā, tāpēc kāpšanai bija vajadzīga atļauja. Salas reljefs un dabas bagātības pārsteidza ar daudzveidību. Īpaši mēness virsmai līdzīgās ainavas ar vulkānisko tuksnesi pie Teides, kura sniegotā cepure izsenis kalpo par orientieri neskaitāmiem jūrasbraucējiem,” stāsta ceļotājs. Laimonim pārējie grupasbiedri uzticējuši nomātās automašīnas vadīšanu.

“Latvijā esam pieraduši vadīt jaudīgākas automašīnas, tāpēc braukt bija samērā grūti, jo kalnu ceļu pacēlums dažviet - ievērojams, arī ceļu apledojums, bet tas netraucēja rūpīgi izpētīt Teides apkārtni. Bija uzsnidzis sniegs, pūta liels vējš, nestrādāja pacēlājs, kas kalnā kāpējus nogādā līdz 3440 metriem. Atlikušos 300 metrus pieveicām kājām, tāpēc virsotnē nonācām vēlāk, nekā bijām plānojuši,” atceras Laimonis. Šoreiz virsotnes sasniegšana līdzinājusies rotaļīgai pastaigai. Nacionālā parka administrācija dienā atļauju kāpšanai virsotnē izsniedzot tikai 100 tūristiem.

Loro parkā sasveicinās ar dzīvniekiem

Turot rokās detalizētu salas karti un dažādus informatīvos bukletus, ceļotāju kvartets pašrocīgi pa nelielo salu “golfiņā” pieveicis 1,5 tūkstošus kilometru, iegriežoties arī Loro parkā, kur apskatījuši, piemēram, jūraslauvu un delfīnu šovu, kā arī milzīgu akvāriju, kurā viena daļa veidota tā, lai būtu piemērota tai pasaulei, kas patīk pingvīniem, ar mākslīgo ledāju, sniegu un baseinu, pildītu ar noteiktas temperatūras ūdeni.

“Bija iespēja vērot arī putnu šovu. Viens putns demonstrēja skaitīšanas prasmi, otrs - brauca ar nelielu ritenīti, cītīgi minot mazītiņus pedāļus. Šovā uzstājās gan lieli, gan mazi putni,” stāsta Laimonis. Parka teritoriju, kas izvietojusies kalna nogāzē, iespējams izstaigāt kājām, jo apskates objekti izkārtoti ārkārtīgi kompakti.

Džungļu parkā uzrūc balts tīģeris

“Salā izklaides un apskates vietas ir orientētas uz tūristu piesaisti. Interesants šķita džungļu parks, kurā savākti dažādi dzīvnieki, piemēram, gorillas, arī tik eksotisks eksemplārs kā viens starp 27 pasaulē sastopamajiem baltajiem tīģeriem. Arī džungļu parkā neizpalika putnu šovs, tikai tajā šoreiz uzstājās apmācīti plēsīgie putni, piemēram, kondori, grifi un tamlīdzīgi lidoņi. Šova laikā skatītājiem bija aizliegts celties kājās. Lai priekšnesums izdotos, putnu dresētāji viņiem izbaroja mazus, tikko inkubatorā izšķīlušos cālēnus,” Laimonis noskurinās. Lai varētu izbaudīt asākas izjūtas, bijusi iespēja pārvietoties pa speciāli šim nolūkam ierīkotu džungļu taku, veidotu no izturīgiem tīkliem. Parkā izvietoti arī augsti tilti un skatu torņi, lai tūristi iespējami labāk varētu aplūkot tajā mītošos zvērus.

Pašu spēkiem gatavo astoņkāji

Laimonis atzīst, ka viņam un pārējiem grupasbiedriem patikušas tūristiem domātās viesnīcas ar skaistiem iekšpagalmiem un veldzējošiem baseiniem. Viesnīcas numurā bijusi arī virtuve, tāpēc ēst gatavojuši tad, kad pašiem to gribējies.

“Kā pratām, tā gatavojām kalmāru un pat astoņkāji, ko nopirkām tirgū. Astoņkāji nedaudz sautējām tā sulā, tad cepām, garšoja itin labi. Kafejnīcā nobaudījām arī īpaši gatavotu jūras zivi ar dažādām piedevām,” saka Laimonis.

Viņš ievērojis, ka Kanāriju salās degviela ir salīdzinoši lētāka nekā Latvijā, apmēram 50 santīmi litrs, tāpēc degvielas iegāde pārāk lielus tēriņus neradījusi.

Tenerife ir vulkāniskas izcelsmes sala, kas atrodas okeāna vidū, tāpēc patīkamu pludmaļu ierīkošanai smiltis vestas no citām vietām. Pludmales iespaids radīts pat pie baseiniem, kur savestas smiltis, salikti atpūtas krēsli un saulessargi.
“Vecgada vakarā devāmies raudzīt, kā gadu miju svin Kanāriju salās. Neko īpašu ieraudzīt neizdevās, cilvēki galvenokārt uzturējās bāros un restorānos. Šķita savādi, ka viņiem visiem galvā ir mazas cepurītes, kādas dažkārt redzamas ārzemju filmās, kur notiek kaut kādas svinības. Izskatījās mazliet muļķīgi un jocīgi. Latvijā šie svētki tomēr ir krāšņāki,” salīdzina Laimonis.

Viņš visiem, kam tāpat kā viņam patīk ceļot, iesaka kaut reizi mūžā doties apskatīt Kanāriju salas. Arī pašam galvā šaudās dažādas idejas par jauniem ceļojumiem, iekarotām virsotnēm un iespaidiem.

2006-03-08 Dzirkstele Malda Ilgaža