Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mumsApes pensionāru padome šīsvasaras ekskursijā izlēma apskatīt tuvās ārzemes - kaimiņvalsts Igaunijas dienviddaļu, kas izceļas ar daudzveidīgu dabu un kultūrvēsturi. Tālāk aiz pagrieziena - Mežabrāļu saimniecība. Izstaigājām plašo atpūtas teritoriju, tikām augšā Bunkurkalnā. Te bija iespēja nokāpt bunkurā, ko uzņēmējs Mēlis Motus rāda tūristiem kā mežabrāļu skarbās dzīves atgādinājumu. Priecīga tikšanās ar senām paziņām no Apes bija tepat blakussētā dzīvojošajai sirmajai igauņu māmuļai Ehai. Viņa atceras, kā bērnībā pārdzīvojusi mežabrāļu (arī viņas tēva - mežsarga) tvarstīšanu. Ekskursanti apskatīja Vana - Roosa (Vecrozes) baznīcu, kas uzcelta no laukakmeņiem 1893.gadā un ir līdzīga Otrajā pasaules karā saspridzinātajai Gaujienas baznīcai. Hānjas dabas parka paugurainā zeme ir kā turpinājums mūsu Alūksnes augstienei. Reuges Enerģijas taka pārsteidza jau sākumā: ar pārdomāti izveidoto jauno infocentru, apvienojumā ar suvenīru veikaliņu, kā arī ar topošo augsto skatu torni. Plakāts vēstī, ka te piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi. Pusdienas tveicē bija patīkami nokāpt ēnainajā Lakstīgalu gravā (Oobikuorg), kur čalo strauti, ūdeni čakli pumpē divi “ūdensauni”. Garām foreļu audzētavai - un atkal stāvas kāpnes uz augšu. Te mūs sagaida jauni pārsteigumi: strausu un ziemeļbriežu aploki. “No vienas strausa olas sanāk deviņas pannas omletes, savukārt, ja olu vēlas izvārīt, būs nepieciešanas divas stundas,” mūs informē “Tindioru” sētas gide. Redzams, ka strausu bariņš jūtas labi, taču ziemeļbriežiem gan šajā karstajā laikā klājas grūti. Munameģī apenieši nokļuva, priecādamies par ērtajām kāpnēm, jo vēl pirms dažiem gadiem uz virsotni veda šķembaina, nelīdzena taka. Tālumus pāri egļu galotnēm ieraudzīt palīdzēja skatu tornis, kurā tagad viegli uzbraukt ar stiklota lifta palīdzību. Bet kājāmgājējus priecēja kāpņu telpā izvietotie bērnu zīmējumi. Ar patīkamu pludmali mūs sagaidīja Kūlajerva ezers Plāni ciemā. Tad garām Plāni pareizticīgo baznīcai (kur pašlaik notiek restaurācija) devāmies uz Rogosi muižu. Tā ar savu noslēgto iekšējo pagalmu ir līdzīga Latvijas Šlokenbekai. Senāk te atradies klosteris, no tiem laikiem te vēl dažreiz spokojoties... Tagad muižā atrodas skola, bet zvanu tornī - neliels novadpētniecības muzejs. Iespaidīgas ir Vastselīnas Livonijas ordeņa pilsdrupas Vana - Vastselīnas ciemā. Tām liktenis līdzīgs kā Alūksnes Pilssalas mūriem. Abas celtas vienlaikus - 14.gadsimtā, un abas Ziemeļu kara laikā Šeremetjeva vadītās krievu armijas uzbrukumā sagrautas. Vēl saglabājušies daži torņi un iespaidīgo mūru fragmenti. Ap vienu torņi redzamas sastatnes, kas liecina par igauņu uzņēmību ķerties pie restaurācijas darbiem. Ceļmalā atrodas neliels cietokšņa muzejs - informācijas centrs ar pils maketu un “gandrīz īstu” bruņinieku, kā arī amatnieku darbnīca, kur izstrādājumus var arī iegādāties. Atgriežoties Latvijā, vēl paciemojāmies bioloģiskās veselības saimniecībā “Mauriņi”, kur apskatījām zirgus un minizoodārzu: trušus, seskus - fretkas, pundurkazas, baibaku... Iegriezāmies arī lauku mājā “Kalnarušķi”, kas veiksmīgi iesaistījusies tūrisma apritē. “Man visvairāk patika Reugē, tur noteikti vēlreiz atgriezīšos,” saka brauciena dalībniece Rita Džeriņa. “Munameģis radīja jaunus iespaidus, jo ar šo kalnu saistītas īpašas mūsu ģimenes tradīcijas. Tur ierodamies vismaz divreiz gadā: gan Jāņos, gan rudens lapu zeltā. Patika visur, kur vēl nebija būts; sevišķi skaisti ir Igaunijas līkumotie ceļi, sakoptie dārzi. Gribētos vēl redzēt Ziemeļigauniju, pabūt Pleskavā, arī Ventspilī.” “Lai sagatavotu šādu atpūtas braucienu senioriem, ir ielikts liels darbs, kas nav izmērāms ne naudā, ne graudā,” saka Apes domes sociālā dienesta vadītāja Maija Kārkliņa. “Grīnberga kunga ieguldījums šajā darbā ir unikāls, sākot no līdzekļu piesaistes, maršruta plānošanas, transporta meklēšanas atbilstoši senioru vajadzībām, rūpējoties par labsajūtas nodrošināšanu ekskursijas laikā un beidzot ar līdzekļu racionālu izmantošanu - plānošanu. Pēdējos gados viņam ir izdevies ceļotājus iepazīstināt gan ar Cēsu apkārtni, gan Rundāli, gan Rīgu un rajonu. Šogad ekskursijas sagatavošana prasīja papildu stresu un laiku, jo karstais laiks daudziem ceļotājiem šo prieku liedza. Arī ekskursijas gids ziedoja savu laiku, lai pavadītu seniorus ceļojumā un sniegtu pēc iespējas vairāk informācijas par mūsu kaimiņiem igauņiem. Ekskursantus visur pavadīja medmāsiņa Dina, jo tādā karstumā bez mediķa ceļojumā doties būtu tīrais neprāts. Vēlāk viņa ar sajūsmu atcerējās ekskursijas dalībnieku entuziasmu, zinātkāri un galvenais - izturību, kā arī augstu vērtēja to cilvēku darbu, kuri centās, lai visiem būtu labi un interesanti.” Maija atzīst, ka viņa ar apbrīnu vēro mūsu mazpilsētas vecākās paaudzes iedzīvotājus: “Viņiem ļoti atbilst sen dzirdētā patiesība “Mīliet savu laiku, savu dzīvi, visu sev apkārt, jo cita laika nebūs, kas piederēs vienīgi jums!”.” 2006-08-03 Dzirkstele Astra Binde |