Katram jāatrod savs pirtnieks!Lai arī pirts cienītāji apgalvo, ka pirtī iešana ir veselīga un nepieciešama katram cilvēkam, līdz šim mani pirts prieki nesaistīja, jo neesmu karstuma cienītāja. Manas domas mainījās, kad nokļuvu pie jaungulbenietes pirtnieces Regīnas Apsītes. Ja nokļūsti pie īstena pirtnieka, pirtī iešana vairs nešķiet mocība, tā spēj aizraut. Jāēd augļi un jādzer tēja “Uz pirti jādodas ar labām domām, sliktā oma jāatstāj aiz pirts sliekšņa,” saka pirtniece, sagaidīdama pirtī gājējus ar glīti klātu galdu, uz kura ir augļi un tēja. “Dienā, kad vēlas doties pirtī, jāēd viegls uzturs. Ja šo ieteikumu pirtī gājēji neievēro, uz lāvas jūtas slikti. Pirms pēršanās pirtnieks vienmēr apvaicājas, vai nav kādas kaites un slimības. Pirtī nevar iet, ja ir akūtas infekcijas slimības, aktīva tuberkuloze, bronhiālā astma ar biežām lēkmēm, akūtas iekaisuma slimības ar paaugstinātu temperatūru. Kaut gan bieži vien, slimībai tikko sākoties, kārtīgi izkarsējoties, to var dabūt ārā,” norāda pirtniece. Kad iedzērām tēju, pirtniece aicināja doties uz pirti un kāpt uz lāvas. Kājas iemērkusi siltā zāļu vannītē, gaidīju parādāmies pirmās sviedru lāses. Regīna ik pa brītiņam uzmeta garu - balti garaiņu mutuļi uzšāvās pretī griestiem, bet mani apņēma patīkams karstuma vilnis. “Ja met garu uz apakšējiem akmeņiem, ir karstāks, ja kāds vēlas tikai mitrumu - garu metu uz augšējiem akmeņiem,” stāsta R.Apsīte. Sākumā nedrīkst pārāk ilgi uzturēties uz lāvas. Kādu brītiņu pakarsējušās, devāmies nedaudz atvēsināties un remdēt slāpes ar sulīgajiem augļiem un tēju. “Pirtī daudz svīstam, tādēļ nepieciešams uzņemt šķidrumu, dzerot sulas, tēju un ēdot augļus,” pamāca pirtniece. Slotiņām ir dažāda nozīme Tad nāca kārta pērienam, pirms tam pirtniece ieteica iemasēt ādā sāli un medu. Pirms pēršanas pirtniece lika lietā reiki mācību (reiki ir sena dziedniecības sistēma, kuras būtība ir veicināt cilvēka miesas, gara un dvēseles vienotību un harmoniju starp cilvēku un visumu), salika enerģētiskās zīmes un uzņēma enerģiju. “Perot atdodu milzīgi daudz enerģijas, bet reiki palīdz atgūt šo enerģiju, es pēc pēršanās nejūtos slikti,” saka Regīna. Pēršanās bija interesanta - tā pat nebija pēršanās, pirtniece salika uzkarsētas slotiņas uz ķermeņa, sākot no asteskaula uz augšu. Viņa izmantoja dažādas slotiņas, kuras pirms tam bija izmērcējusi aukstā, pēc tam siltā ūdenī. “Katrai slotiņai ir sava nozīme. Perot izmantoju gan jāņuzāļu, gan ozola, gan bērza slotiņas. Apses un kadiķa slotiņas uzsūc negatīvo enerģiju. Slotiņas var siet no ievām, liepām, pūpolzariem. Vasarā uz lāvas var izklāt arī papardes. Man pašai visvairāk patīk ziedu slotiņas. Liepu slotiņa vairāk ir sieviešu slotiņa. To var likt arī uz sejas, kamēr pašu per. Ja kādam ir vāja sirds, pēršanās laikā uz tās var uzlikt ozola slotiņu,” gudrībās dalās pirtniece. Slotiņas siet viņai palīdz arī draugi. Pirmās slotiņas tiek sietas Jāņu vakarā, bet šis darbs turpinās visu vasaru. Pēc slotiņu salikšanas Regīna it kā noslaucīja prom no ķermeņa visu slikto. Pirmais esot bijis enerģētiskais pēriens. Pēc pēršanās sekoja skalošanās vēsā dušā. Bija tik patīkami sajust vēsu ūdeni uz sakarsušā ķermeņa! Pēc tam atkal devāmies uzkost augļus. Pēc pirmā pēriena sajutu patīkamu nogurumu, man pat sagribējās gulēt, taču sekos nākamais pēriens. Pēršanās aizdzen nogurumu Otrais pēriens bija klasisks. “Strādāju kopā ar vīru Gunti. Es peru enerģētisko pērienu, bet viņš - klasisko,” stāsta Regīna. Tika uzmests pamatīgs gars, un ķermenis sajuta kārtīgu pērienu, pa vidu saņemot auksta ūdens šaltis. Pēc šāda pēriena sajutīsies varen mundrs! Pat vissmalkākajās ķermeņa šūnās varēju sajust pieplūstam enerģiju, šķiet, varētu dejot un lēkāt priekā... Garās darbdienas nogurums tika atņemts kā ar roku. Varētu teikt, ka jutos kā no jauna piedzimusi, turklāt āda bija ļoti maiga - sāls un medus to bija darījis samtainu. Šī pirtī iešana man ilgi paliks atmiņā. Kas zina - varbūt drīzumā vēlēšos to izbaudīt vēlreiz... “Cilvēki, kas vienreiz izmēģina pēršanos ar pirtnieku, vēlas to darīt arī turpmāk. Pirtī ieteicams iet vismaz reizi nedēļā, veselīgi, ja vismaz reizi divās nedēļās varētu baudīt pirtspriekus, ko piedāvā pirtnieks,” saka Regīna. Katram jāatrod savs pirtnieks Regīna pirtnieces lomā iejutusies 2000.gadā, kad mācījusies pirts skolā. “Pirms sešiem gadiem Ušura ezera krastā uzbūvējām nelielu pirti, mani tas ieinteresēja, tādēļ draugi, ieraudzījuši sludinājumu par pirts skolu, ieteica tajā mācīties,” atceras pirtniece. Zināšanas par pirts rituāliem viņa papildina arī tagad. Nesen Regīna bijusi Cēsu rajona “Cīrulīšos” uz pirts draugu saietu, kur apguvusi un baudījusi dažādus jaunus paņēmienus, ko, iespējams, turpmāk pielietos praksē. Pirtniece uzskata, ka sabiedrība ir aizmirsusi, ko dara pirtī. “Kādreiz pirtī gājām reizi nedēļā, turklāt tikai tuvākie cilvēki, parasti ģimenes locekļi. Mūsdienās moderni pirtīs svinēt dažādas jubilejas. Šajā pirtī mēs to nedarām. Šī ir dziednieciskā pirts,” atklāj R.Apsīte. Viņasprāt, pirts ir kā rituāls. Tā ir cilvēka fiziskā un garīgā attīrīšanās. “Pirtnieku tāpat kā dziednieku ir daudz, bet katram cilvēkam ir jāatrod savs pirtnieks - tas, pie kura viņš jūtas vislabāk,” uzskata R.Apsīte. Pirts vēsture Pētot dažādus vēstures avotus, var atrast ziņas, ka pirmatnējās pirtis bijušas jau akmens laikmetā - alas tika uzsildītas ar ugunī sakarsētiem akmeņiem un uz tiem lēja ūdeni, lai radītu mitru gaisu. Uzskata, ka mongoļu ciltis ir pirmās sākušas izmantot sakarsētus akmeņus, lai izraisītu svīšanu. Arī mūsdienās daudzās valstīs izmanto šo svīšanas metodi, piemēram, Korejā un Japānā. Zināms arī, ka indiāņi uz sakarsētajiem akmeņiem lējuši no ārstniecības augiem pagatavotus šķidrumus. Iztvaikojot šie dziedinošie uzlējumi ārstēja gan miesīgas, gan garīgas kaites un ļāva organismam pilnībā atbrīvoties. Senajā Grieķijā izplatītas bija tvaika pirtis, kuras visbiežāk atradās sporta celtnēs vai cīņas skolās. Īpaši iecienītas tās bija spartiešu vidū, jo viņi augstu vērtēja visu, kas deva rūdījumu. Ap 200. - 300. mūsu ēras gadu Romā tika izbūvētas lielas un greznas publiskās termas (sabiedriskās pirtis senajā Romā), kuras spēja uzņemt vairākus tūkstošus cilvēku. Šajās ēkās tirgotāji, frizieri, pārdevēji un masieri piedāvāja savus pakalpojumus. 2004-12-02 Evita Brokāne |