Savvaļas zirgus bendē viesiValmieras rajona Naukšēnu pagasta "Lejasudzēnos" nezināmu iemeslu dēļ nobeigušies vairāki savvaļas zirgi un līdz ar to radušies zaudējumi ģenētiskā fonda atjaunošanā. Pasaules Dabas fonda lielo zālēdāju programmas vadītājs Ints Mednis atzina, ka diemžēl viņa prombūtnes dēļ zirgiem nav veikta sekcija, taču pārliecinošs bojāejas iemesls esot cilvēka nevēlamas klātbūtnes faktors. "Gandrīz par 90 procentiem varu apgalvot, ka zirgiem kaut kas iebarots. Apsverot visus par un pret, konsultējoties ar speciālistiem, secinājām, ka līdzīgs gadījums jau ir bijis. Toreiz viens zirgs nobeidzās Papes dabas parkā, jo apēda nožogotajā teritorijā iemestu minerālūdens pudeles korķi. Šobrīd gan Papē tūristi zirgus iet skatīt tikai gida pavadībā, kurš nemitīgi brīdina par aizliegumu tos barot, bet mazākās teritorijās jāiztiek ar rakstisku informāciju," teica I. Mednis. Arī "Lejasudzēnos" apmeklētāju netrūkst. Zirgu apskate iekļauta Rūjienas novada tūrisma maršrutā, bet īpašumā ir viesu māja ar iespēju rīkot plašas svinības. Turpat netālu uz Igaunijas robežas pusi sākas 40 hektāru ganības. Kurš kādā brīdī ir aplokā iemetis barību, izkontrolēt neiespējami. Savvaļas zirgiem, izrādās, kaitīgi ir ne vien pudeļu korķi, bet pat maize un citi kārumi, ar ko tik ierasti un patīkami palutināt mājas bērīti. I. Mednis: "Cilvēku apziņā nevar un nevar iesakņoties prasība, ja reiz ir aizliegts barot savvaļas dzīvniekus, kam ļoti ātri un neatgriezeniski var izjaukt vielmaiņas procesus, tad to arī nedrīkst darīt. Šoreiz gadījums ir nepatīkams. Finansiālos zaudējumus nerēķinājām, jo palika kumeļi, starp citu ķēvītes, kas pēc pāris gadiem kļūs zirgu mātes, bet ļoti būtisks ir ģenētiskā fonda zaudējums. Nobeidzās ķēves ar pilnīgi jaunu asins līniju, kādas Latvijā vēl nav, tātad aizkavēsies pētniecības darbs. Par to, ka zirgus nebija piemeklējusi kāda iekšēja slimība, liecina kumeļi. Pretējā gadījumā arī to nebūtu." Pasaules Dabas fonda pārziņā ir tikai divi savvaļas zirgu aploki – Papē un Naukšēnos. Pārējie, piemēram, Alūksnes, Gulbenes, Cēsu rajonā, Engurē un citviet tiek veidoti vai nu sadarbībā ar Nīderlandes zinātniekiem, vai kā privātais bizness. Kaut arī savvaļas zirgs paredzēts vienīgi dabiskās noganīšanas un mozaīkveida ainavas izkopšanai, arvien vairāk tas dominē kā peļņas avots ekotūrismā. Kā pilnīgi nepieņemamu I. Mednis minēja situāciju, ka gar žogu brauc mašīna un, līdzko tā apstājas, bars auļo uz cilvēku pusi – tātad ar kaut ko pieradināts. Arī A. Engers pirmajā brīdī neesot varējis samierināties, ka zirdziņiem tā jādzīvo – bez palutināšanas, bez aprūpēšanas: "Tagad esmu sapratis, ka tie ir tādi paši aļņi vai brieži, vien ar citu nosaukumu – nepieradināmi savvaļnieki, kuru tiesības cilvēkam jārespektē. Protams, mani viņiem kaut cik pazīt vajag, jo es tomēr eju aplokā, laboju žogu, varbūt kādam zirgam vajadzīga palīdzība, bet tā – nekādas draudzības. Nav vajadzīga arī piebarošana, jo pērn bija barga ziema un viņi tāpat atrada barību zem sniega. Šogad laika apstākļi ir ideāli." 2005-01-27 Latvijas Avīze |