Jaunu cerību un brīvības zemēZemes apbrīnojamais skaistums, kā arī dabas mīlestība ļauj ticēt: ja cilvēki iepazīs brīnumaino dabu, to izdosies saglabāt nākamajām paaudzēm. Pasaules otrā lielākā valsts Kanāda ir starp vismazāk apdzīvotajām zemēm. Lielā daļā Kanādas gandrīz nemaz nav iedzīvotāju. Kanādieši pārsvarā runā angliski, tomēr daudziem, it sevišķi Kvebekas provincē, galvenā valoda ir franču. Šie iedzīvotāji ir franču pēcnācēji, viņu senči Kanādā apmetušies 16.gadsimtā. Šodien reti dzird iedzimto ziemeļamerikāņu un inuitu (eskimosu) valodu. Apmēram pirms 25 000 gadu pa zemes strēli, kas toreiz savienoja Sibīriju un Aļasku, Kanādā ieradušies pirmie iedzīvotāji. Apmēram pirms 1000 gadiem Eiropas zvejnieki sākuši apgūt bagātos zvejas rajonus Kanādas piekrastē. Kad 17.gadsimtā angļu un franču ieceļotāji sāka dibināt kažokādu tirdzniecības apmetnes, Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāji - indiāņi - zaudēja savu neatkarību. Lielbritānija un Francija savstarpēji cīnījās par šo zemi, 1759.gadā angļi sagrāba visu Kanādu. Gadsimtu vēlāk Kanāda ieguva pašpārvaldi un kļuva par domīniju (autonoma valsts Britu impērijas sastāvā). Pēc Otrā pasaules kara Kanāda piedzīvoja milzīgu uzplaukumu, tai radās cieši tirdzniecības sakari ar ASV. Toronto ir augsts vidējais dzīves ilgums Pēc Niagaras dabas brīnumu baudīšanas Guntas Eniņas tūristu grupa brauca uz Toronto Kanādā. Toronto dzīvo vairāk nekā 3 miljoni iedzīvotāju. Tas ir Kanādas biznesa centrs un Ontario provinces galvaspilsēta. Gida vadībā grupa apskatīja Toronto centrālo daļu. Ar liftu uzbrauca televīzijas tornī, tas ir 553 metrus augsts - augstākais Ziemeļamerikas kontinentā. Tūristi apskatīja arī moderno tirdzniecības centru, veco un jauno rātsnamu, sporta halli, britu būvētos Jorkas fortus. Toronto dzīvo daudz itāļu, ebreju, arī grieķu un portugāļu. Ontario ezera krastā uzcelti debesskrāpji un izveidota atpūtas zona. Tuvojās Lieldienas, latvieši tās svinēja kopā ar Kanādas Toronto pilsētas tautiešiem. Dziedāja pensionāru koris. Latviešu centrs Toronto organizēja svinīgu vakaru: pie galdiem kopīgi dziedāja un pārsprieda ceļojumos redzēto. Runāja arī par to, ka bieži dzirdēts apgalvojums - tautieši ārzemēs - ASV un Kanādā - pat krietnā vecumā izskatās stipri vien jaunāki par saviem gadiem un tādi arī jūtas. Tā tiešām ir patiesība. Cilvēku gadu skaits pēc mūsu priekšstatiem atšķiras apmēram par 15 gadiem, piemēram, 70 gadus vecam kungam mēs dotu apmēram 55 gadus. Ārzemju tautieši Guntai sacījuši: “Tā tas ir, tikai mēs nezinām iemeslu - arī mēs visu mūžu esam strādājuši, jo bez darba ne Kanādā, ne ASV nekur netiec. Vieglā naudiņa - tāda te neeksistē. Varbūt mums ir bijis labāks un veselīgāks uzturs.” Vidējais dzīves ilgums valstī vīriešiem sasniedzis 85 gadus, bet sievietēm dzīves ilgums vienmēr ir bijis lielāks. Sanfrancisko - 300 saulainas dienas gadā Sanfrancisko atrodas ASV rietumu krastā, tā ir pilsēta, kurā var iemīlēties, tajā ir 300 saulainas dienas gadā. Sanfrancisko ir ļoti daudz dažādu vēsturisku celtņu, tā atrodas uz pakalniem tāpat kā Roma. Tā ir ļoti skaista pilsēta, kas pilnībā atšķiras no citām Amerikas pilsētām ar kontrastiem - blakus debesskrāpim ir neliela dzīvojamā ēka ar dažiem stāviem vai sena baznīca, izklaides rajoni un zvejnieku kvartāli. Pilsētas centrā ir Dvīņu kalns - apmēram 300 metru augsts. No tā paveras krāšņs skats uz pilsētu, kuru no trim pusēm ieskauj jūra. Sanfrancisko atrodas uz šauras paugurainas pussalas, rietumos to apskalo Klusais okeāns, austrumos un ziemeļos - Sanfrancisko līcis, kas savienojas ar Kluso okeānu caur Zeltā vārtu jūras šaurumu. Tās platība ir 115,5 kvadrātkilometri kopā ar piepilsētām Sanhosē, Oklendu, Bērkli, Santaklaru, Ričmondu un citām. Ar tām savieno tilti. Tilts pār Sanfrancisko līci ir 13 kilometru garš, tas savieno pilsētas centru ar Oklendu. Pār Zelta vārtu jūras līci uzcelts Zelta tilts. 1481.gadā tur atrasts zelts, tādēļ tā nosaukts arī tilts. Sanfrancisko - Oklendas tilts ir divos stāvos: augšējā stāvā - sešu rindu autoceļš vieglajiem auto, apakšējā - trīs rindu autoceļš smagajiem auto un divas dzelzceļa līnijas. Sanfrancisko dibināta 1776. gadā. Pilsētas izaugsmi veicināja “Zelta drudzis” Kalifornijā, pēc tam - rietumu apgūšana un tirdzniecība. Pilsēta izauga un kļuva par milzīgu ostu un transkontinentālo dzelzceļu un autoceļu mezglu. Pēc ekskursijas pa pilsētu visvairāk atmiņā palikusi populārā Slīpā iela, uz kuras dažviet ir pārāk liels slīpums, tāpēc tā izveidota serpentīnveidā. Pa to brauc auto, bet gājējiem ir trotuārs - kāpnes. Tur kursē vēsturisks tramvajs. Galapunktā tramvajs uzbrauc uz platformas, kur vīri ar rokām to apgriež, lai tramvajs varētu braukt atpakaļ. Arī viadukti ir lieli un augsti. Ekskursiju papildināja brauciens ar kuģīti. Varēja vērot slaveno Alkatrasas cietumu, kuram kopš 1963.gada ir piešķirts nacionālā parka statuss. 1989.gadā Sanfrancisko zemestrīce stipri sabojāja kalnainās ielas, parkus un namus. To atjaunošanai pilsētas valde līdzekļus nežēlo. Palmu stādi vesti no Losandželosas, viena stāda atvešana un iestādīšana izmaksājusi 5 līdz 10 tūkstošus dolāru. Mamutkokiem patīk ilgstošs mitrums ASV daba ir ļoti dažāda, tādēļ valstī ir daudzas aizsargājamas teritorijas. Vecākais nacionālais parks ir Jeloustonas geizeru parks, pavisam valstī ir 35 nacionālie parki. Visos rezervātos un nacionālajos parkos var iepazīties ar indiāņu kultūru, ar viņu tradicionālās amatniecības darinājumiem un sadzīvi. Josemitu ielejas nacionālais parks lepojas ar lielo apmeklētāju skaitu - gadā to apmeklē vairāk nekā 4 miljoni tūristu. Josemitu ielejas granīta kupoli radušies, iežiem atbrīvojoties no spiediena un veidojot noapaļotus klinšu kalnus. Augstākā virsotne ir 2695 metrus virs jūras līmeņa. Varenas, līdz 700 metru biezas ledus straumes sagraizījušas ieleju. Strauti kā gleznaini ūdenskritumi brāžas lejup. Kopumā ar 740 metrus augsto kritumu Josemitu kaskāde ir pats augstākais ūdenskritums Ziemeļamerikā (apmēram 12 reizes pārsniedz slavenos Niagaras ūdenskritumus). Gids to saucis par Līgavas plīvuru. Nacionālajā parkā pārsteigusi mežonīgā daba, bet tūristiem ierīkoti asfaltēti celiņi, lai viņi nestaigātu citur, neplūktu augus. Fotografēt un filmēt var, ko vēlas. Visvairāk tūristus piesaista mūžzaļie milzeņi - milzu mamutkoki. Nu jau vairākus miljonus gadu tie aug tikai Klusā okeāna Ziemeļamerikas piekrastē. Tur ir piemērots klimats - samērā mērens, bet nokrišņiem bagāts. Mamutkokiem patīk ilgstošs mitrums. Mitrajā gaisā čiekuri sabriest un sēklas nevar izbirt, tāpēc meža atjaunotnei ir svarīga dabiskā uguns, ko rada zibens. Karstumā čiekuri atveras, pēc degšanas paliek klajas vietas, kur ar pelniem mēslotajā zemē sēklas var sadīgt. Mežstrādnieki gan negrib pieļaut, ka dārgais sarkankoks vienkārši sadeg, tāpēc ugunsgrēkus dzēš. Tas neļauj mežam atjaunoties dabiskā ceļā, tāpēc rodas labvēlīgi apstākļi svešu koku sugu augšanai. Nāves ieleja ir nacionālais parks Kalifornijas štatā, indiāņu pilsētiņā muzejā apkopoti indiāņu sadzīves priekšmeti, dzīvnieku izbāzeņi, tērpi, var iegādāties indiāņu juvelierizstrādājumus un rokdarbus. Lasvegasā pasakas nestāsta, bet rāda Lasvegasā tūristi ieradušies vakarā, zaigojušas skaistas, neredzētas, neaprakstāmas reklāmu ugunis: īstas gaismas un lāzeru orģijas. Planētas trakākā pilsēta! Azarta un ekstravagances oāze tuksnesī. Pilsētas pievilcība - tematiskas viesnīcas: “Parīze”, “Ņujorka”, “Montekarlo”, “Mirāža”, “Kipra”, “Flamingo”, “Cēzara pils”, kā arī spēļu nami. Katru gadu pilsētu apmeklē 30 miljoni tūristu. Bagātnieki notriec savus miljonus, atstājot spēļu zālē pēdējo briljanta pulksteni. Azartspēļu bizness ir starp ienesīgākajiem pasaulē. Jā, Lasvegasā pasakas nestāsta, tās rāda! Viesnīcas “Mirāža” priekšā uguns un ūdens rotaļa “Vulkāna izvirdums” ilgst trīs minūtes. Muzikālās strūklakas var vērot par brīvu. Šovā “Kuģu kauja” ar britiem cīnās pirāti. Notiek šaušana, dārd lielgabali un var redzēt, kā nogrimst kuģis. Ūdens atrakcijas, šovi, azartspēles, kazino, karuseļi, skaistās viesnīcas. Starp citu, Lasvegasā var salaulāties piecu minūšu laikā! Kolorādo upe ir ne tikai ūdenskrātuve, bet arī izklaides vieta. Tūristi pa Kolorādo upi ar laivām dodas uz zelta meklētāju pilsētiņu, kas atrodas 10 kilometru attālumā no Lasvegasas. Tajā vēl dzīvo zelta meklētāju pēcteči, kuri sēž krodziņos un spēlē kārtis. Rančo dzīvo īsti kovboji, kuri iznomā tūristiem zirgus pārgājieniem, kā arī divriteņus. Pa 12.šoseju - ainavu ceļu - Amerikas skaistāko maģistrāli var nokļūt Brisas nacionālajā parkā, tur grupa devās pārgājienā pa speciālām takām, vēroja brīnišķīgu saulrietu Svētā Džordža pārejā. Šajā nacionālajā parkā uzņemtas daudzas kovboju filmas. Lielo kanjonu vēro no helikoptera Neaizmirstams atmiņā paliek Kolorādo Lielais kanjons. Tā augstums ir no 518 līdz 2793 metriem virs jūras līmeņa. Arizonas ziemeļos cauri sausajam Kolorādo plato apmēram 450 kilometru garumā stiepjas slavenā aiza, kas vietām sasniedz 1600 metru dziļumu un 30 kilometru platumu. Iespaidīgie skaitļi liecina par Lielā kanjona milzīgajiem apmēriem. Aiza ir ne tikai liela, tā ir grandioza arī ar formu un krāsu nepārspējamo dažādību. Pārsteidzoši, ka dziļā grava, ko Kolorādo upe izgrauzusi ceļā uz Kalifornijas līci, ir pārredzama. Upe caur ieleju mežonīgi traucas pāri vairāk nekā 100 krācēm. Pirms 6 miljoniem gadu pirmatnīgā Kolorādo plūda pa līdzenumu, kas bija nedaudz augstāks par jūras līmeni. Tad uz augšu pacēlās Zemes garoza, upe savā gultnē palika it kā sagūstīta un grauzās arvien dziļāk. Virs upes gultnes izliekumiem (meandriem) paceļas neskaitāmi klinšu veidojumi, kas nereti nosaukti seno reliģiju dievību vārdos. Tas, kāpēc upe un kanjons nosaukti par Kolorādo (krāsaino) ir skaidrs jau pirmajā acu uzmetienā. Ainavā vērojama gandrīz visa krāsu palete - no tumši violetas līdz zeltdzeltenai un krēmbaltai. Savs krāsas tonis ir katram iežu slānim: rūsas - sarkanajiem smilšakmeņiem, pelēkais - slānekļiem, dzeltenīgais - kaļķakmeņiem. Slāņu secībā atspoguļojas gandrīz 2 miljonus gadu ilgā zemes vēsture, tā ir akmenī lasāma saistoša hronika. Lielā kanjona pētnieks majors Džons Pouels 1869.gada 18.augustā dienasgrāmatā jūsmīgi ierakstījis: “Man visapkārt ir interesants ģeoloģisks dokuments. Grāmata ir atvērta, es eju un to lasu...” Lielajā kanjonā tūristiem piedāvā dažādas izklaides iespējas, piemēram, braukt ar laivu, jāt ar ērzeli vai zirgu, vai apskatīt visu no putna lidojuma - no helikoptera, tā ir diezgan dārga izklaide - apmēram 100 lati vienam cilvēkam. Summa liela, bet tūristi to nenožēlojuši, jo tas, ko redzējuši no helikoptera, bijis īstais Lielais kanjons. Sajūtas bijušas grandiozas! Stāstītāja sēdējusi vietā, kur apakšā bijis stikls, - redzams viss, kas ir zem kājām. Lai nedzirdētu skaļo helikoptera troksni, izsniegtas austiņas, kurās skanējusi atbilstoša mūzika un vadītāja komentāri. Tuvojoties zemei, pēkšņi licies, ka zem kājām pazūd zeme, pat elpa aizsitusies. Klusā okeāna piekrastē dzīvo kinozvaigznes Tūristi varējuši baudīt arī tīrās pludmales ar smalkām smiltīm, silto klimatu un sauli Klusā okeāna piekrastē. Tur krāšņās villās, kas atgādina viduslaiku pilis, dzīvo Holivudas kinozvaigznes un Losandželosas sabiedrības krējums, jo 300 saulainas dienas gadā vilina visus. 19.gadsimta beigās Kalifornijā atrasta nafta, tās ieguve devusi iespēju Losandželosai strauji attīstīties. Nu tā ir starp pasaules lielākajām pilsētām arī platības ziņā, turklāt iedzīvotāju skaita ziņā veiksmīgi konkurē pat ar Čikāgu. Ar piepilsētām tās platība sasniedz 10 000 kvadrātkilometru. Kādreiz šo vietu ar brīnišķīgo klimatu nolūkojuši kinoindustrijas īpašnieki, Holivudā iekārtoja filmu uzņemšanas paviljonus. Lai gan tagad daudzas kinostudijas ir pārcēlušās uz citiem Losandželosas rajoniem, amerikāņu kinematogrāfijas simbols un galvenais organizatoriskais centrs ir Holivuda. Tūristus interesē daudzi objekti: “Universal Studio” filmu tapšanas brīnumzemes atrakciju parks, milzīgais amfiteātris (tajā katru gadu notiek muzikālie festivāli, kuros piedalās milzīgs daudzums kinoaktieru, producentu, literātu, mūziķu un skatītāju). Šeit pasniedz Oskara prēmijas. Netālu ir Kinomuzejs un Memoriālais laukums ar slaveno kinozvaigžņu vārdiem. Jā, Amerika ir dažādu iespēju zeme. Brauciet un baudiet to! 2005-03-24 Ella Bezrukih |