Dienvidnieku mentalitāte SofijāDodoties uz Bulgārijas galvaspilsētu, jābūt gatavam pārsteigumiem un nostalģiskām atmiņām. Ja lidosit ar lidmašīnu, pirmais iespaids, visticamāk, nebūs no labākajiem. Ceļš līdz pilsētas centram ved cauri atbaidošiem daudzdzīvokļu māju masīviem ar izžautas veļas karogiem pie katra otrā loga. Tūrisma ceļvedī par drošāko sauktās taksometru firmas auto šķiet gandrīz vienā vecumā ar noplukušajām paneļmājām, taču to pilnībā atsver brauciena cena — tikai sešas levas jeb pāris latu. Taksometru Sofijā ir ļoti daudz, un pārvietošanās ar tiem lēta, gan tikai tad, ja vadītājs jums kā tūristam nav nolēmis paprasīt trīskāršu maksu, kas gadās visai bieži. Baznīcas, baznīcas Tomēr pilsētu vislabāk izstaigāt kājām, īpaši tāpēc, ka interesantākais atrodas gandrīz vienkopus pašā centrā. Mūsdienu Sofijas vietā kādreiz bijusi romiešu apmetne, bet, neraugoties uz seno vēsturi, patiesi vecu ēku ir maz. Viena no tām ir atjaunotā Svētās Sofijas bazilika — pilsētas vecākā baznīca, kas kādreizējai Serdikai deva tagadējo vārdu. Visvairāk tūristu tomēr pievelk milzīgā bizantiešu stilā būvētā Aleksandra Ņevska katedrāle, kuras zeltītie kupoli redzami pa lielu gabalu. Ne mazāk grezna, bet daudz mīlīgāka šķiet izmēros mazā Svētā Nikolaja jeb Krievu baznīca. Tā atrodas blakus bijušajai cara pilij. Valsts ilgu laiku atradās nospiedošā Turcijas jūgā, un skaistajā ēkā mitinājās turku ieceltais valdnieks, bet vēlāk Bulgārijas monarhs. Tagad vienā pils spārnā ir Nacionālais Mākslas muzejs, bet otrā — Etnogrāfiskais muzejs ar plašu tautas tērpu un sadzīves priekšmetu klāstu. Tur ir arī bagātīgs suvenīru veikals, kurā var nopirkt gan ikonas, gan bulgāru lepnumu rožu eļļu, gan tradicionālos tautas mākslas izstrādājumus — kokgriezumus, mežģīnes un māla podus. Tā ir viena no nedaudzajām vietām, kur tiek ieteikts meklēt autentiskus un kvalitatīvus darbus, jo nav noslēpums, ka bulgāri pretendē uz labāko viltotāju "godu" Eiropā. Pilsētas centrā atrodama arī Balkānos lielākā sinagoga, un turpat netālu ir Sofijas vienīgā strādājošā mošeja. Vajadzētu apskatīt arī gadsimtu veco Halite tirgus paviljonu, kur patīkamā gaisotnē var nopirkt vietējā ražojuma pārtikas produktus, un kādreizējo valsts universālveikalu TZUM. Padomju varas gados tas bija valsts lepnums tāpat kā GUMs Krievijā, un arī šodien uzspodrinātā veikala durvis ver spožā livrejā tērpts durvju sargs. Neko īpaši oriģinālu veikalā gan atrast nevar — viena suvenīru lete un virkne katrā lielpilsētā atrodamu dārgo firmu bodīšu. Zoodārzs par trešdaļu lata Sofijā pārsteidz kontrasti. Oficiāli tā ir diezgan nabadzīga valsts, taču ne katrā galvaspilsētā atrast tādu smalko veikalu klāstu, kāds ir galvenajā iepirkšanās ielā Vitoša bulvārī. Citur pilsētas centra veikaliņi lielākoties atgādina Rīgas centrāltirgus būdiņas ar attiecīgu piedāvājumu, un nolupušos kioskos vai ik uz soļa tiek piedāvātas cigaretes, alus un vienkāršākās pārtikas preces. Pat Latvijas laukos vairs neatrast tik daudz žiguļu un moskviču kā kādreiz par sešpadsmito padomju republiku dēvētās Bulgārijas galvaspilsētas ielās, arī uzbāzīgās valūtas maiņas izkārtnes ik pēc pārdesmit metriem atgādina Rīgu pirms gadiem desmit. Vēl senākas atmiņas uzjunda katrā lielākā krustojumā redzamās policijas mājiņas "uz vistas kājas", kurās tiešām sēž nopietna paskata kārtības sargi. Zemās cenas gan iepriecina un šokē. Pieaugušam cilvēkam ieejas biļete Sofijas zoodārzā maksā vienu levu jeb 36 santīmus (!) un garantē pat nedaudz sirreālas izjūtas. Kad abi ar bērnu pēc ilgas maldīšanās pa netīrām ieliņām netālu no centra bijām beidzot uzgājuši krūmos ieaugušus un aprūsējušus zoodārza ieejas vārtiņus, vismaz pusstundu eksotiskos zvērus mūžam remontu neredzējušos iežogojumos vērojām pārliecībā, ka esam vienīgie apmeklētāji. Neaizmirsti dzeramnaudu Īpaši rudenī nedrīkst laist garām iespēju saēsties lētos un ļoti garšīgos vietējos augļus, kurus var nopirkt ielu malās iekārtotajos tirdziņos, savukārt atrast pārtikas lielveikalus Sofijā nav viegli un uzrunātie vietējie vispirms šķiet neizpratnē, kāpēc ko tādu meklējam. Vidējie ienākumi Bulgārijā ir zemi, un ceļotājam jābūt gatavam, ka dzeramnauda tiks gaidīta, kur vien iespējams — restorānā, viesnīcā, benzīntankā vai taksometrā. Arī muzejos, īpaši ārpus Sofijas, var gadīties, ka ārzemniekam par biļeti nāksies maksāt vairāk nekā vietējam, taču kopumā cenas nav augstas. Tomēr kopējais iespaids pēc piecām Sofijā pavadītām dienām noteikti ir pozitīvs. Visticamāk, bulgāru dienvidnieciskā sirsnīguma dēļ. Turklāt pilsētas iepazīšanu atvieglo fakts, ka bulgāru valoda ir ļoti līdzīga krievu mēlei — kirilicu taču izgudroja bulgāru mūki brāļi Kirils un Metodijs. No svešvalodām Bulgārijā izplatītāka esot vācu, taču vismaz Sofijā kafejnīcās un veikalos bieži tiek saprasta arī angļu valoda. 2005-11-03 Diena Evita Puriņa |