Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanāTūristu skaits no Vācijas un citām valstīm pēdējos gados pastāvīgi palielinās, taču atbildīgo ministru pašslavinājumi par nopelniem tūristu pieplūdumā jāuztver rezervēti, jo tūristu skaits ievērojami pieaudzis visās trijās Baltijas valstīs pēc to iestāšanās Eiropas Savienībā, turklāt Igaunijā un Lietuvā – vairāk nekā Latvijā. Lai gan aizvien vairāk vāciešu jau identificē Latviju, Lietuvu un Igauniju kā dažādas valstis, kā ceļojuma mērķis joprojām pievilcīgākas ir visas trīs valstis kopā, nereti arī komplektā ar Sanktpēterburgu un Skandināviju, atzīst viesnīcu Hotel de Rome un Konventa sēta ģenerāldirektors vācietis Daniels Jans, kurš Latviju jau sauc par savām mājām un te darbojas kopš 1991. gada. "Pirmie tūristi no Vācijas neilgi pēc neatkarības atgūšanas vairāk bija tie, kam bija kāda saistība ar Latviju, tās vēsturi. Tagad tūristi vairāk grib pirkt produktu Rīga, Viļņa, Tallina," salīdzina brīvā žurnāliste no Vācijas Birgita Johannsmeiere, kura veidojusi vairākas reportāžas par Latviju vācu medijiem, kā arī materiālus tūrisma ceļvedim. Mēģinājumi tūrisma firmai katru valsti pārdot atsevišķi esot cietuši neveiksmi. Vācijas vēstnieka Latvijā ekonomikas padomnieks Holgers Rūte spriež – galvenais, lai valstis nesāk savstarpēju cīniņu par tūristiem, jo "neviens nebrauks trīs nedēļas gulēt Jūrmalā vai Rīgā". Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktora vietnieks Ģirts Mazais teic, ka tiek veidota Baltijas valstu kopēja reklāma, bet, rādot kārtējos TAVA izdotos bukletus, bilst, ka pienācis laiks piedāvāt arī Latviju kā atsevišķu ceļojuma mērķi. D. Jans nākotni redz drīzāk jau esošo produktu attīstīšanā, nevis jaunu radīšanā. Neizpratnē viņš ir par to, kāpēc vasarā, karstākajā tūrisma sezonā, nestrādā Nacionālā opera. Mērķtiecīgāk ar tūristiem varētu strādāt arī Mākslas muzejs, folkloristi, Muižu un piļu asociācija, vairāk jāpopularizē kultūra, tradīcijas, Līgo. B. Johannsmeiere teic, ka liela interese ir par Kurzemes jūrmalu, kas lielākoties vēl nespēj piedāvāt pieprasīto komfortu. Liels pluss ir zemo cenu aviokompāniju Ryanair un easyJet ienākšana Latvijā, bet, lai tās pilnībā izmantotu, nepieciešamas arī zemas un vidējas cenas naktsmītnes. Latvijā nav Eiropā tik izplatīto jauniešu mītņu, kur bez lieka luksusa, guļasvietu vairāku gultu istabā par lētu naudu var izīrēt jaunieši, bet vietu skaits studentu kopmītnēs izīrēšanai tūristiem ir minimāls, turklāt kopmītnes brēc pēc remonta, spriež Baltischer Rundschau reportiere Štefija Meiere, kas pati īrē istabu kopmītnē. Vācu jauniešus, tāpat kā viņu, varētu saistīt Rīgas arhitektūra, stilīgās kafejnīcas, pilsētas dzīve. D. Jans pamanījis tendenci, naktsmītņu cenām strauji pieaugt ne tikai Rīgā, Jūrmalā, bet arī laukos. 35 lati par istabiņu Latgalē, viņaprāt, ir pārāk daudz. Kā trūkums ārpus Rīgas tiek minētas arī cilvēku knapās svešvalodu zināšanas. Latvijas Universitātes docents Miervaldis Mozers brīdina – nevajag veidot universālu piedāvājumu visiem, bet strādāt ar katru mērķgrupu atsevišķi. 2005-11-07 NRA Baiba Lulle |