Uzzini vairāk !


Malta

Lasiet vēl


2006-08-15
Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ]

2006-08-07
Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ]

2006-08-03
Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums

2006-06-29
Ceļojums pa klasisko Ķīnu

2006-06-16
Tūrismā sāncenšu netrūkst

2006-06-14
Ceļojums pa klasisko Ķīnu

2006-06-07
Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ]

2006-05-08
Lielais Meksikas ceļojums

2006-04-05
Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ]

2006-03-08
Apciemo mūžīgā pavasara salas

2006-03-02
Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ]

2006-02-15
Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts

2006-02-09
Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu

2006-02-02
Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ]

2006-01-19
Saldi mutēm, saldi ausīm

2006-01-17
Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ]

2006-01-10
Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ]

2006-01-05
Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo

2006-01-04
Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi

2005-12-30
Jaunzēlandes pārsteigumi

2005-12-29
Banka, Tualete, Aptieka un Skola
Pilsētas olimpiskā renesanse

2005-12-22
7000 km pa tievāko un garāko zemi
Divdesmit ideju Singapūrai
Sanktpēterburgas dārgumi

2005-12-15
Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti
XXI gadsimtā modē ir on–line

2005-12-08
Marrākeša atver vārtus pasaulei

2005-12-01
Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ]

2005-11-24
Klintīs ieskautā sirds [ 2 ]

2005-11-23
Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums

2005-11-16
Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm

2005-11-10
Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala!
Minhenē ir ne tikai muzeji

2005-11-07
Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā
Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ]

2005-11-03
Dienvidnieku mentalitāte Sofijā
Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu

2005-10-31
Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ]

2005-10-27
Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai

Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku


Kad Latvijā nevaram vien sagaidīt pavasari, tad jādodas tam pretī. Vispiemērotākā ir Vidusjūras pērle Malta. Mani tā jau ieinteresēja ar aizraujošo vēsturi un ar to, ka Maltas ordeņa bruņinieki arī mūsdienās ir vareni un ietekmīgi cilvēki, kuri nodarbojas ne tikai ar labdarību, bet organizē milzīgu diplomātisku darbu starp ASV un Eiropu.

Sagatavot izdrukai
Izkaisīti pasaulē, viņi piedalās dažādās slepenās un ne tik slepenās operācijās. Maltas bruņinieku ordeņa specdienesti arī tagad cieši saistīti ar Vatikānu, kurš jau gadu simteņiem uztic tiem svarīgus, slepenus uzdevumus.

Vasaras - karstas, ziemas - mitras

Klimats ir Vidusjūras ar karstām vasarām un maigām, samērā mitrām ziemām. Valsts sastāv no vienas 246 kvadrātkilometrus lielas salas Maltas un mazākas - Goco (67 kvadrātkilometri), kā arī Komino un citām nelielām saliņām. Maltā zemes ir ļoti maz - tikai klintis, kaļķakmens un māli, kas vidi iekrāso dzeltenbrūnu. Austrumu piekrastē ir labas pludmales ar importētām smiltīm.

Maltas salu arhipelāgs atrodas 80 kilometrus no Itālijas (Sicīlijas) un apmēram 200 kilometrus no Āfrikas krastiem.

Nebija problēmu atrast krievu valodā runājošu gidu, kurš vispirms iepazīstināja ar Valletas pilsētas ievērojamākajiem objektiem.

Lūk, Maltas bruņinieku ordeņa jeb Lielmestru pils. 1571. gadā Valletas pilsētas nocietinājumi bijuši gandrīz pabeigti, cēla pilis, baznīcas un muižas, un tobrīd valdošais lielmestrs del Monte nolēma, kas šeit atradīsies galvaspilsēta. Maltas bruņinieku ordeņa galvenajam arhitektam Džirolamo Kassaram uzdeva pārraudzīt Lielmestru pils celšanu. Arhitekts to projektēja klusi svinīgu, ne pārāk iedvesmojoša izskata no ārpuses.

Askētisko fasādi atsver greznais interjers. Īpaši ievērojama ir Konsilija palāta un Lielās padomes zāle. Sienas grezno bagātīgas gobelēna tapetes, kurās attēlotas krāsainas medību ainas tropiskos džungļos. Zāles vienā malā redzams milzīgs apgleznots krucifikss, pie kura parasti pieņēma svinīgus zvērestus. Otrās zāles sienas gleznojumu 16.gadsimtā darinājis mākslinieks un gravieris Mateo Peress d’Alesio - Mikelandželo sekotājs.

Gleznojumos redzamas Maltas Lielā aplenkuma ainas - turku armādas ierašanās, cīņas un beidzot arī turku atkāpšanās. Gar sienām ir grezni bruņinieku ģerboņi, dzelzs bruņas un bruņinieku portreti. Lielmestru pilī šobrīd atrodas Maltas prezidenta kanceleja.

Nākamo apskatījām Aubergi de Kastili, kura reiz bija Portugāles, Leonas, Kastīlijas bruņinieku oficiālā mājvieta. To cēla bruņiniekiem, kuriem nebija pašiem savas rezidences Maltā, kā arī augstu viesu uzņemšanai. Auberge de Kastile ir starp labākajiem 18.gadsimta baroka pieminekļiem Valletā. Tās fasāde ir bagātīga, bet ne pārmērīgi izdekorēta. 19.gadsimta sākumā šajā pilī atradās Francijas okupācijas spēku rezidence, bet pēc tam - Lielbritānijas armijas štābs. 1972.gadā Aubergē de Kastilē izvietoja premjerministra biroju.

Speciāli cep maizi suņiem

Svētā Antona pili un dārzus pavēlēja izveidot bruņinieks Fra Antuāns de Pauls - francūzis no Provansas. 17.gadsimtā viņu iecēla par Maltas ordeņa bruņinieku lielmestru. Viņam paticis izšķērdīgs dzīvesveids. Bruņinieks rezidenci veidoja milzīgu, lai tajā varētu uzņemt daudzus viesus un pietiktu vietas arī neskaitāmajiem kalpotājiem. Starp tiem bija pat maiznieki, kuri speciāli cepa maizi medību suņiem.

Īpaši interesanta likās pils konstrukcija piebūvētā torņa dēļ, no kura pavērās brīnišķīgs skats uz apkārtni.

Svētā Antona pili kopš 19.gadsimta vidus kā rezidenci bieži izmantoja Lielbritānijas ieceltie Maltas pārvaldnieki, bet šobrīd tā ir Valsts prezidenta mājvieta.

Pils apkārtni daiļo brīnišķīgs parks. Simetriski plānots, tas atgādina Versaļas dārzus Francijā. Netaupot līdzekļus, parkā izvietotas strūklakas, statujas, ir daudz dīķu. Kopš Malta nonāca Lielbritānijas valdījumā, tās gubernatori parku papildinājuši ar retiem augiem, kas atvesti no dažādiem ceļojumiem. Tā nu pils dārzu izveidoja par botānisko dārgumu krātuvi, un kopš 1882.gada daļa parka ir atvērta apmeklētājiem.

Maltā ir skaista tradīcija - dažādu valstu augstas amatpersonas, kas viesojas mazajā valstiņā, Svētā Antona pils dārzā iestāda kādu koku. Starp tiem atradām arī 2004.gada februārī Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas stādīto Arizonas cipresi.

Iepazīst aizvēsturiskus eksponātus

Ar lielu interesi apskatījām aizvēsturisko laiku lieciniekus Nacionālajā arheoloģijas muzejā, sākot pat ar 5200.gadu pirms Kristus. Muzeja ēka ir celta 16.gadsimtā un sākotnēji kalpojusi par viesu māju bruņiniekiem. Lai gan tā ir piedzīvojusi dažādas pārbūves, muzejs joprojām ir vislabāk saglabājies bruņinieku rezidences paraugs. Kopš Malta nonāca Lielbritānijas valdījumā, ēka izmantota gan par karavīru baraku, gan viesnīcu un pat izsoļu namu. Maltas Nacionālais muzejs tajā ir kopš 1958.gada. Muzeja ekspozīcijas pirmajā telpā apskatāmas visagrīnākās salas iedzīvotāju apmetnes, kas veidotas, izmantojot akmens kapeņu rekonstrukcijas.

Citās zālēs iepazināmies ar aizvēsturiskajiem keramikas eksponātiem, no krama un vulkāniskā stikla darinātajiem darbarīkiem, kas raksturo salas pirmatnējo iedzīvotāju prasmes un mākslinieciskās iemaņas.

Vēl viens ievērības cienīgs objekts, kuram nevarējām paiet garām, bija Manoela teātris Valletā, kurš esot otrs vecākais visā Eiropā. 1731.gadā tolaik valdošais lielmestrs Antonio Manoels deVilhena bija izlēmis uzcelt publisku teātri “godīgai ļaužu atpūtai” (šis uzraksts latīņu valodā joprojām rotā galveno ieeju). Tas atradās ordeņa vecākā bruņinieka pārziņā, kurš izveidoja programmu un darbojās kā izrāžu cenzētājs. Šajā teātrī joprojām regulāri notiek izrādes, uz tā skatuves spēlējuši daudzi starptautiski slaveni aktieri.

Ielūkojāmies arī Svētā Jāņa, Svētās Marijas, Svētā Lorenco un Taršina baznīcā.

Apmeklē zemūdens tuneli

Malta ir kā viena liela pilsēta, jo robežas starp apdzīvotām vietām bieži vien nav nosakāmas. Kādreizējā Maltas galvaspilsēta Mdina ir tipiska viduslaiku pilsēta, kurā dominē viduslaiku nocietinājumi. Te paiet diena, jo jāapskata pilsētas galvenie vārti, Grieķu vārti, Svētā Pāvila baznīca, Inguanes pils, Svētās Sofijas pils, Verdalas pils, Arhibīskapa pils un vairāki muzeji. Ievērojamākais ir Mdinas katedrāles muzejs. Šīs lieliskās ēkas krusttēvs ir franču bīskaps, monsenjors Pauls Alferans de Busāns. Viņa vadībā izveidoja baroka stila ēkas konstrukciju, kas kalpotu kristīgā semināra vajadzībām. Uzzinājām, ka šis muzejs ir starp Eiropas ievērojamākajiem reliģiskajiem muzejiem. Tā kolekcijā aplūkojām slavenas gleznas, senas monētas, Romas impēriju raksturojošas mantas, kā arī inkvizīcijas laika dokumentu oriģinālus. Spīdzināšanas muzejā nolēmām neiet, lai nebojātu labo iespaidu par cietokšņpilsētu Mdinu.

Uz Goco salu aizbraucām ar prāmi. Uz šīs salas Viktorijas pilsēta ir galvaspilsēta, kura ievērojama ar cietoksni - citadeli, Bīskapa pili, arheoloģisko muzeju un folkloras muzeju. Mums atļāva uzkāpt Gordona bākā, no kuras pavērās lielisks skats uz Tačencas klintīm, Kambrejas fortu un Vidusjūras plašumiem. Arī te pagāja diena, jo gribējās izbaudīt dabas krāšņumu, apmeklēt Ninusa alu un pastaigāt pa pludmalēm. Vislielāko iespaidu atstāja Ramlas līcis ar Kalipso alu, kurā apmeklējām vertikālo zemūdens tuneli 40 metru dziļumā un jūsmojām par Vidusjūras zivju bagātību un krāšņumu.

Atgriezāmies Valletā ar prāmi. Uz tā bija laiks iepazīties ar maltiešu nacionālo virtuvi, kurā lielā cieņā ir zivis un jūras produkti. Zupas pārsvarā tiek gatavotas no dārzeņiem, kā piedeva tiek pasniegta tradicionālā kraukšķīgā maize vai sendviči. No pamatēdieniem piedāvā pildītu astoņkāji ar makaroniem, gliemežu ragū, pildītus dārzeņus. No saldumiem piedāvā halvu ar mandelēm, biskvītus ar mandelēm, pīrāgu ar baklažāniem un mandelēm. Malta slavena arī ar vīniem, ir savas alus šķirnes, laba tēja un kafija. Sapratām, ka šeit saplūdušas eiropiešu un arābu nacionālās virtuves tradīcijas.

Nākamajā dienā apskatījām Maltas brīvostu, kas ir starp lielākajām Vidusjūrā.

Nodrošina patversmi

Vēsturiski Malta cieši saistīta ar militāro Hospitāliešu mūku ordeni, kurš tika dibināts jau Palestīnā 11.gadsimta sākumā pēc Pirmā krustnešu gājiena, lai nostiprinātu no jauna dibinātas krustnešu valstis. Ordeņa pamatlicējs ir Provansas bruņinieks Žerars Toms.

Ordenis izveidojās uz svētceļnieku patversmju un hospitāļu bāzes, kura atradās Jeruzalemē, un pieņēma Svētā Jāņa vārdu. Kopš tā laika ordeņa bruņiniekus sauc par joaniešiem jeb hospitāliešiem.

Sākumā ordenis deva patversmi un aprūpi slimajiem vai ievainotajiem svētceļniekiem no Eiropas, kuri ieradās paklanīties Svētajam kapam. Vēlāk patversmes un hospitāļus sāka celt arī Eiropas pilsētās, no kurām grūto ceļu bija sākuši svētceļnieki. Te var atzīmēt Maltas Joaniešu ordeņa pozitīvo darbību. Lūk, daži piemēri! 1170.gadā ordeņa galvenajam hospitālim bija vairāk nekā 200 guļvietu, slimie un ievainotie saņēma palīdzību par brīvu, trīs reizes nedēļā nabagajiem deva bagātīgas, siltas pusdienas, kuras arī bija par brīvu. Tika dibinātas speciālas slimnīcas dažādu slimību ārstēšanai un četri ārsti - speciālisti ārstēja pacientus. Audzināšanas māja, kas piederēja hospitālim, nodrošināja stabilu patversmi pamestiem bērniem un zīdaiņiem. Bija atvērtas ginekoloģiskās un dzemdību nodaļas, kur jaundzimušo vecākus apgādāja ar pūriņiem mazuļiem. Neņemot vērā pacienta ieņemamo pakāpi sabiedrībā, gultas, veļa, halāti visiem slimajiem un ievainotajiem bija vienādi, arī ēdienu porcijas bija, kā saka, no viena katla.

Pārtop par bruņinieku ordeni

Pakāpeniski ordenis pārvērtās par bruņinieku apvienību. 1113.gadā Romas pāvests apstiprināja ordeņa statūtus, piešķīra privilēģijas, pēc kurām ordenis pakļāvās tikai Romai, bet ne vietējai Karalistes varai. Tagad bruņinieku ordenis visās savās iekarotajās zemēs sāka celt cietokšņus, pilis, mūra sienas pilsētas nostiprināšanai un dzīvojamās mājas.

1187.gadā Jeruzalemē uzbruka arābi, tādēļ joanieši bija spiesti slēpties Kiprā, kur 20 gadu laikā nodibināja stipru valsti un tiem laikiem spēcīgu floti. Tad bruņinieku ordenis pievērsa uzmanību Rodas salai Egejas jūrā un 1307.gadā, palīdzot Dženovas flotei, uzbruka šai salai. Ar Rodas salas pakļaušanu bruņinieku ordenis guva iespēju turpināt savu darbību: cēla nostiprinājumus arī uz citām blakus esošajām salām. Labi apgādātā ordeņa flote kontrolēja visas komunikācijas Egejas jūrā.

Hospitālieši nevarēja izbēgt no tiešas sadursmes ar ienaidniekiem - turkiem. 1345.gadā bruņinieku ordenis okupēja Mazāziju, izdzina musulmaņus no Smirnas pilsētas un jau 1365.gadā sagrāba Aleksandriju. 200 gadus ordenis valdīja Eiropā un Austrumos.

Kad 1453.gadā krita Konstantinopole, bet 1480.gadā turki uzbruka Rodas salai, mūki - bruņinieki noturējās cīņās pret ienaidnieku.

Jaunais turku sultāns Suleimans Lieliskais svinīgi zvērēja izdzīt joaniešus no Rodas. 1552.gadā turku flote ar 700 kuģiem un 200 000 karavīru uzbruka Rodas salai. Trīs mēnešus bruņinieki pretojās, līdz ordeņa maģistrs atdeva savu zobenu Suleimanam. Suleimans pret uzvarētajiem bruņiniekiem izturējās žēlsirdīgi - piešķīra brīvību, sniedza palīdzību evakuācijas laikā no salas un izsniedza aizsardzības rakstu.

Jeruzalemes Svētā Jāņa bruņinieku ordenis palika bez patvēruma vietas. Septiņus gadus mūki - bruņinieki ceļoja un apmetās dažādās pilsētās. Beidzot svētās Romas impērijas valdnieks Kārlis V ieteica viņiem salas: Maltu, Goco un Komino, kuras slavenas bija padarījis ar saviem brīnumdarbiem apustulis Pāvels.

Tā 1530.gada oktobrī bruņinieku kuģi noenkurojās Maltas arhipelāga ostās. Šeit viņi zvērēja, ka turpinās cīņu pret musulmaņiem un jūras pirātiem.

Uzplaukumu Maltas bruņinieku ordenis sasniedza dižā maģistra Žana de la Valleta laikā (1557 - 1568). Šajā periodā hospitālieši atsita turku uzbrukumus, turku armijā bija 40 000 janičāru (labāko turku karavīru). Četrus mēnešus musulmaņi uzbruka ordeņa galvaspilsētai Mdinai, bet bez panākumiem, un tur atkāpās. Nu bruņinieki paši turpināja iekarot Korinfu, Lepato, Patrosu, kuras bija sagrābuši turki.

Ordenī uzņem arī sievietes

Maltas ordeņa maģistru apstiprināja Romas pāvests. Ordenī bija iedibinātas tā locekļu kategorijas: bruņinieki, garīdznieki, karavīri. Bruņiniekos uzņēma tikai tos, kuri varēja iesniegt ziņas, ka viņa tēvs vai māte divās radniecības pakāpēs piederējuši senai muižnieku šķirai. Ordenis neuzņēma bruņiniekos tos, kuru vecāki bija baņķieri, kaut arī viņiem bija muižnieku ģerbonis, un nekādā gadījumā neuzņēma ordenī ebreju tautības cilvēkus, kaut arī viņi bija muižnieku šķiras. Militārpersonām vajadzēja pierādīt, ka viņu tēvs un vectēvs nav bijuši ne vergi, ne amatnieki. Ordenī varēja būt arī sievietes.

Ordeņa maģistram bija piešķirtas gandrīz tādas pašas privilēģijas kā Romas pāvestam Vatikānā.

1792.gadā pēc franču revolūcijas hospitālieši zaudēja savas teritorijas Francijā. Kad franču flote tuvojās Maltai, Napoleons to ieguva bez kaujas, jo hospitāliešu dižais maģistrs (lielmestrs) - vācietis barons Ferdinands Gompešs - to atdeva francūžiem un pats aizbēga uz Triestu ar austriešu kuģi. No turienes viņš paziņoja par Maltas bruņinieku nelaimi. Par nodevību maģistram atņēma titulu.

Īsu laiku galvenā Maltas ordeņa rezidence bija Pēterburgas imperatora Pāvela I laikā. Pēc Pāvela I noslepkavošanas jaunais Krievijas imperators Aleksandrs I atteicās no dižā maģistra titula un pavēlēja izņemt Maltas krusta attēlu no Krievijas valsts ģerboņa. Viņš neko nedarīja, lai Anglija joaniešiem atdotu Maltas arhipelāgu, kuru bija sagrābusi 1800.gadā, kaut arī pēc Amjenas miera līguma starp Lielbritāniju un Franciju Anglijai vajadzēja atgriezt salas bruņinieku ordenim. Bet Anglija nesteidzās atgriezt salas hospitāliešiem, un viņi atkal kļuva par ceļojošajiem bruņiniekiem. Drīz ordenis zaudēja savas teritorijas arī pārējās Eiropas zemēs.

Kļūst par labdarības organizāciju

Tikai 1839.gadā Romas pāvests Grigorijs XVI atjaunoja ordeņa prioritāti Itālijā. Viņam sekoja Austrija un Prūsija. Ordenis kļuva par labdarības organizāciju. Daudzās Eiropas pilsētās un Beirūtā maltieši organizēja slimnīcas, bet Jeruzalemē - arī mītni dievlūdzējiem - svētceļniekiem.

Mūsdienu Maltas ordenis izlaiž savas pastmarkas un monētas, uztur diplomātiskas attiecības ar 50 valstīm, veic Sarkanā Krusta funkcijas, nodarbojas ar labdarību un žēlsirdības misiju, uztur daudzas slimnīcas, hospitāļus, veco ļaužu pansionātus un bērnunamus.

Pēc starptautiskajiem likumiem Maltas ordeņa statuss ir neatkarīga kņaziste. Dižais maģistrs (lielmestrs) atzīts par valsts galvu. Bet kļūt par ordeņa bruņinieku nearistokrātiskas izcelsmes cilvēkam ļoti grūti arī tagad. 1989.gadā ordenis atgriezās savās vēsturiskajās zemēs.

Lielu nozīmi maltiešu dzīvē arī mūsdienās ieņem Romas katoļu baznīca. Uz katru tūkstoti salinieku ir viens dievnams. Laulību šķiršana un aborti Maltā joprojām skaitās nelegāli. Vasarā gandrīz katra nedēļas nogale esot reliģiski svētki, kas pārvēršas ielu un namu dekorēšanā, un tad pilsētas šajā ziņā sacenšas cita ar citu. Jaunieši braukā mašīnās, skanot skaļai mūzikai, vecāki pēc reliģiskajām ceremonijām vairāk nododas miesas baudām: cep šašliku, dzer vīnu, alu, neaizmirstot arī nacionālo sieru pastizzi un makaronus ar sieru, olām - timpana.
Biežo vētru dēļ namus neceļ augstākus par trijiem stāviem, izņēmumi ir tikai dievnami un viesnīca “Hilton”.

Maltas galvaspilsētā Valletā apmeklējām katedrāli, kur nišā atrodas šķirsts ar dižā maģistra - Žana de la Valleta mirstīgajām atliekām. Viņš bija šīs galvaspilsētas dibinātājs, tādēļ tā ir nosaukta viņa vārdā.

Ielās redzējām Londonas autoparka norakstītos satiksmes autobusus, kuri bija labi kopti un nospodrināti. Bet valsts ekonomika balstās arī uz tūrismu (apmēram divi miljoni tūristu ik gadu), kuģu būvi un remontu, zvejniecību. 2004.gada 1.maijā, tāpat kā Latvija, Maltas Republika uzņemta Eiropas Savienībā.
Maltiešu valodā 80 procenti ir arābu vārdu, 20 procenti - itāļu vārdi, bet iedzīvotāji runā sicīliešu dialektā. Uz salas nav neviena cilvēka, kurš nerunātu angliski. Kaut Malta jau vairāk nekā 40 gadus ir neatkarīga valsts, angļu valoda ir otrā oficiālā valoda un obligāta skolās.

Liekas, kas ir sala? Maza sauszemes daļiņa - kuģis plašajā jūrā. Un tomēr Vidusjūras pērle Malta ir starp tām valstīm, kuru baltos krastus ieraugot, pilis, muzejus un parkus apskatot, iepazīstot vēsturi, pārņem sajūsma - tātad tā ir pelnījusi, lai to atcerētos un ieteiktu apmeklēt arī citiem.

Fakti

Maltas Republikas platība: 320 km2.

Iedzīvotāju skaits: 390 087.

Galvaspilsēta: Valleta.

Valsts iekārta: parlamentāra republika.

Oficiālā valoda: franču un angļu, maltiešu, itāļu.

Naudas vienība: Maltas lira
(1 lira - 100 centi, 1 lira - 2,5 eiro).

Laika starpība: 1 stunda.

Reliģija: katoļi (93 %).

Lielākās pilsētas: Slima, Valleta, Viktorija.

2006-04-05 Dzirkstele Ella Bezrukih


Travellatvia iesaka


Īpašie piedāvājumi Skatīt citus
Iesakam apmeklēt Skatīt citus

Mama Boutique Hotel

Mama Boutique Hotel

VIESNĪCAS NAKTSMĪTNES RESTORĀNI UZ PASŪTĪJUMU KONFERENČU ZĀLES PASĀKUMU ORGANIZĒŠANA VELONOMA GIDS AUTO STĀVVIETA

Ziņu izsūtīšana