Lai ceļojums nekļūtu par murgu!Mūsu valsts ceļotājus gan vairāk apdraud B hepatīts — pērn Latvijā reģistrēti 337 akūta B hepatīta gadījumi un 377 B hepatīta vīrusa nēsātāji, jo viņi tradicionāli par savu brīvdienu ceļojuma galamērķi izvēlas Turciju, Vidusjūras reģiona un Āzijas valstis. Latvijā katru gadu 5–10 cilvēki saslimst ar malāriju, bet 50–100 — ar parazitārām infekcijām. Palīdzēs vakcinēšanās Apdomīgi ļaudis, organizējot ceļojumu, laikus ieplāno arī vizīti pie ģimenes ārsta. Būtu vēlams to darīt 6–8 nedēļas pirms došanās ceļā, jo šajā laikā, pēc ārsta ieteikuma, vēl var paspēt vakcinēties, kā arī iegūt vajadzīgo imunitāti. Rīgas Stradiņa universitātes Tradicionālās infektoloģijas, tuberkulozes un AIDS katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna: «Cilvēkam, kas dodas uz valstīm, kurās ir slikti sanitāri higiēniskie apstākļi, vajadzētu ielūkoties savā pošu kartē, lai noskaidrotu, pret ko īsti viņš ir vakcinēts, jo šajās valstīs aktuālas ir daudzas infekcijas slimības: poliomielīts, meningokoku infekcijas u. c. Nevajag pavirši izturēties arī pret malārijas profilaksi. Tā jāsāk jau nedēļu pirms izbraukšanas un jāturpina visu ceļojumu, kā arī dažas nedēļas pēc tā beigām.» Atkarā no ceļojuma galamērķa ģimenes ārsts vai ārsts infektologs ieteiks, pret ko noteikti vajadzētu vakcinēties. Piemēram, dažās valstīs ir aizliegts iebraukt, ja cilvēks nav vakcinējies pret noteiktām slimībām. Visiem ceļotājiem jābūt vakcinētiem pret difteriju un stinguma krampjiem (bērniem — atbilstoši vakcinācijas kalendāram, pieaugušajiem — reizi desmit gados). Profesore Ludmila Vīksna iesaka ceļotājiem vakcinēties arī pret gripu: «Ja pie mums gripas sezona jau beigusies, otrajā zemeslodes puslodē tā plosās pilnā sparā, tāpēc ir vērts potēties pat ar pērnā gada vakcīnu. Noteikti jāpotējas pret ērču encefalītu.» Ar vakcīnu novēršamās ceļojumu slimības A hepatīts. Visizplatītākā slimība, ko iegūst ceļojumu laikā. Tā vīruss izraisa dzelteno kaiti un var veicināt aknu darbības traucējumus. Ik gadu pasaulē ar A hepatīta vīrusu inficējas 1,4 miljoni cilvēku. Parasti ar to saslimst, lietojot inficētu ēdienu vai ūdeni. Pret A hepatītu jāvakcinējas četras nedēļas pirms ceļojuma. Vakcinācijas kursu veido divas injekcijas, kas aizsargā pret saslimšanu desmit gadus. B hepatīts. Ar to parasti saslimst, nonākot saskarsmē ar inficētām asinīm un citiem ķermeņa šķidrumiem. To var iegūt dzimumakta laikā, kā arī nelaimes gadījumā, ja ārstēšanā izmantoti nesterili medicīnas priekšmeti. Nopietnos gadījumos slimība var izraisīt pat aknu vēzi vai aknu cirozi. Patlaban ir pieejama kombinētā vakcīna, kas aizsargā gan pret A, gan B hepatītu. Vēdertīfs. To iegūst, lietojot inficētu pārtiku vai ūdeni. Vēdertīfs izraisa augstu temperatūru un var būt nāvējošs. Viena vakcīnas deva aizsargā pret saslimšanu trīs gadus. Dzeltenais drudzis. Ar to var inficēties daudzās tropu un subtropu zemēs. Viena vakcīnas deva aizsargā līdz pat desmit gadiem. Tetānuss (stinguma krampji). Slimība sastopama visā pasaulē un var būt nāvējoša. Vakcīna aizsargā līdz pat desmit gadiem. Poliomielīts. Ar to joprojām slimo daudzās neattīstītajās pasaules valstīs. Atkārtota vakcinācija nepieciešama ik pēc 10 gadiem. Cilvēkiem, kuri dodas uz SARS un Rietumnīlas drudža skartajām vai citām epidemioloģiski nelabvēlīgām teritorijām (informāciju var iegūt tūrisma aģentūrā, kas organizē ceļojumu, internetā, kā arī Latvijas Infektoloģijas centra tropisko slimību kabinetā), vajadzētu apspriesties ar ģimenes ārstu par profilakses pasākumiem. Hroniskās kaites nesnauž «Pirms ceļojuma ikvienam vajag izvērtēt savu veselības stāvokli,» aicina profesore Ludmila Vīksna. «Īpaši cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām kaitēm, jo viņiem ceļojumā noteikti jāpaņem līdzi medikamenti. Ceļotāju slimību speciālisti uzskata, ka medikamentiem jābūt tādā daudzumā, lai pietiktu visam ceļojuma laikam un vēl vienai nedēļai. Gados vecākiem ceļotājiem jārēķinās ar to, ka viņu vainas var saasināties, tāpēc pirms ceļojuma noteikti jāapspriežas ar ģimenes ārstu, kādi rezerves medikamenti jāieliek ceļojuma aptieciņā.» Slimniekiem, kas regulāri lieto insulīnu, hormonpreparātus u. c., jākonsultējas ar ģimenes ārstu, kā, šķērsojot laika joslas, pareizi pāriet uz medikamenta lietošanu viņiem ērtā laikā, lai ceļojot nerastos veselības traucējumi. Pirms došanās ceļojumā nedrīkst aizmirst arī apdrošināt savu veselību un dzīvību, rūpīgi iepazīties ar veselības apdrošināšanas noteikumiem. «Daudziem Latvijas iedzīvotājiem nav lielas pieredzes ceļošanā, tādēļ viņi uzskata — esmu apdrošinājis savu veselību, tāpēc man medicīniskie pakalpojumi tiks sniegti par brīvu,» novērojusi profesore. «Taču bieži vien apdrošināšanas noteikumi paredz, ka cilvēkam par visu jāmaksā pašam, bet iztērētos līdzekļus viņam atmaksā pēc atgriešanās Latvijā.» Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijas iedzīvotāji, dodoties uz kādu no ES dalībvalstīm, kā arī Norvēģiju, Islandi, Lihtenšteinu vai Šveici, uzrādot Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) izsniegto E-111 veidlapu (tālrunis uzziņām 7043767), var saņemt valsts garantēto neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību tādā pašā apjomā kā apceļotās valsts iedzīvotāji. Pašam būs jāsedz tikai pacienta iemaksa, kas dažādās valstīs ir atšķirīga. Tomēr vispirms izvēlētajā medicīnas iestādē jānoskaidro, vai šīs veidlapas tiek pieņemtas. E-111 veidlapas nav obligātas, taču personām, kurām nav veselības apdrošināšanas polises vai veidlapas, par ārzemēs saņemto ārstēšanu būs jāmaksā no savas kabatas. Kas jāieliek ceļojuma aptieciņā? Pirmās palīdzības aptieciņā jābūt saitei, marlei, leikoplastam, šķērēm un pincetei skabargu un citu svešķermeņu izņemšanai. Hroniskiem slimniekiem — visi ģimenes ārsta ieteiktie medikamenti. Antibiotiku ziede pasargās no infekciju iekļūšanas nelielās skrambās un nobrāzumos. Elastīgā saite un pretiekaisuma preparāti palīdzēs sastiepuma vai izmežģījuma gadījumā. Antihistamīna preparātus var lielot alerģiju ārstēšanai un alerģisku reakciju mazināšanai pēc dažādu insektu kodieniem. Noteikti neaizmirstiet ielikt aptieciņā arī sauļošanās krēmu ar atbilstošu saules aizsardzības faktoru (vismaz SPF 15). Eksotiskās virtuves cienītājiem 80% cilvēku, kas dodas ceļojumā uz valstīm, kur ēšanas paradumi krasi atšķiras no mūsējiem, piemetas tā saucamā «ceļotāju caureja». «Tikai vienai trešajai daļai to ierosina infekciozi aģenti. Pārējos gadījumos caurejas iemesls ir netradicionāls, netipisks ēdiens,» uzsver Ludmila Vīksna. «Pirmkārt, produkti, kurus mūsu gremošanas sistēma vienkārši «nepazīst». Otrkārt, zināmi produkti, kas tiek patērēti neierasti lielā daudzumā, piemēram, jūras veltes, kuras rada organismam lielu olbaltumvielu slodzi. Treškārt, neierasti dzērieni, piemēram, Japānā dzer alu, kas tiek gatavots no pupām.» Gados jauni cilvēki ar «ceļotāju caureju» slimo daudz biežāk, jo viņiem trūkst dzīves pieredzes, toties ir aktīvs dzīvesveids un vēlme visu izbaudīt. Parasti ar šo kaiti saslimst ceļojuma otrajā nedēļā, kad cilvēks zaudē piesardzību un metas baudīt dzīvi ar pilniem malkiem. Atrodoties tālu no mājām, uzmanieties no inficēšanās ar visu veidu hepatītiem, jo to ierosinātājs var būt gandrīz visur, tāpēc stingri jāievēro personīgā higiēna, nedrīkst uzturā lietot augļus un dārzeņus, kuri bijuši saskarsmē ar zemi un kurus nevar nomizot vai vismaz kārtīgi nomazgāt. A hepatīta vīrusu iespējams iegūt gan no inficēta ēdiena vai dzēriena, gan tiešas saskarsmes ceļā. Vīruss var slēpties krāna (arī baseina vai jūras) ūdenī, jūras produktos, salātos, nemizotos, nevārītos augļos un dārzeņos, termiski neapstrādātā gaļā (izvairieties no tatārmaizītēm!), nepasterizētā pienā, ledus gabaliņos. L. Vīksna: «Cilvēkiem nez kāpēc šķiet, ka ledu gatavo tikai no ļoti kvalitatīva ūdens. Reiz biju apmetusies labā viesnīcā Vjetnamā, kur ēdamzālē ledu pasniedza sudraba traukā. Nejauši paskatījos pa logu un ieraudzīju, kā to gatavo, — virtuves strādnieks lielo ledus kluci skaldīja tieši uz asfalta.» Ceļojuma laikā drīkst lietot tikai vārītu ūdeni, kafiju, tēju, kā arī dzērienus, kas ražoti rūpnieciski un pildīti pudelēs. Daudzos tropu apgabalos lielu inficēšanās risku ar šistosomiāzi rada peldēšanās ezeros, dīķos, upēs. Ābeces patiesības «Īpaši jāuzmanās tiem, kas dodas kalnos, piemēram, slēpot. Tiklīdz parādās galvas reibonis, klepus, problēmas ar sirdi, nekādā gadījumā nedrīkst doties augstāk kalnos, jo var rasties plaušu un smadzeņu tūska un cilvēks var aiziet bojā,» brīdina speciāliste. «Patlaban modē ir niršana. Cilvēkiem, kas nav raduši nirt, nav trenējušies, nevajadzētu nolaisties dziļāk par desmit metriem, stingri jāievēro visi noteikumi arī paceļoties virspusē. Zinu gadījumus, kad cilvēkiem, kas bija ļoti bravūrīgi un pārliecināti par savu labo veselību, radās smadzeņu asinsrites problēmas, pat smadzeņu tūska, kas padarīja viņus par invalīdiem.» Nedrīkstētu piemirst arī par infekcijas slimībām, kuras var iegūt «mīlas frontē». Lai gan daudzi seksuāli transmisīvo slimību ierosinātāji sastopami arī mūsu valstī, piemēram, dzimumorgānu herpesvīruss vai cilvēka papilomas vīruss, ārzemēs tas nedaudz atšķiras, izraisot daudz smagāku saslimšanu. Turklāt šīs slimības apdraud ne tikai mīlēties kārus jauniešus — viens no pēdējiem HIV infekcijas un B hepatīta uzliesmojumiem pasaulē bija vērojams pensionētu ārzemju tūristu vidē. Tā, lūk! Pumpa, kas pārvietojas Ja cilvēks saslimst, atgriezies no ceļojuma pa kādu no eksotiskajām zemēm, drošības pēc labāk konsultēties ar Latvijas Infektoloģijas centra speciālistiem. Reiz pie profesores Ludmilas Vīksnas ieradies kāds vīrietis, kurš atvaļinājumu bija pavadījis siltajās zemēs — peldējies un niris ar akvalangu, vērodams okeāna iemītniekus. Tā aizrāvies, ka nemaz nav manījis, ka nobrāzis vēderu pret koraļļiem. Pēc atgriešanās Latvijā ievērojis, ka viņam uzmetusies pumpa. Sākumā nepievērsis tai īpašu uzmanību, līdz ievērojis, ka tā maina savu atrašanās vietu. Vīrietis devies pie sava ģimenes ārsta un stāstījis: «Dakter, man uz ķermeņa ir pumpa, kas pārvietojas.» Ārsts padomājis, pakasījis pakausi un… nosūtījis vīru ar visu viņa pumpu pie psihiatra. Par laimi, psihiatrs bijis apveltīts gan ar prātu, gan humora izjūtu un ieteicis savam pacientam doties uz tropu slimību kabinetu. Izrādījās, ka vīrietim ir parazitoze un parazīts tiešām zem ādas pārvietojās. Augsta riska apgabali (Pēc Sabiedrības veselības aģentūras informācijas) Amerikas tropu un subtropu zemes dzeltenais drudzis. Okeānija B vīrushepatīts, meningokoku meningīts. Ieteikumi sauļošanās faniem Ilgstoša uzturēšanās saulē izraisa apdegumu, priekšlaicīgu ādas novecošanu un galarezultātā arī ādas vēzi, tāpēc izbaudiet sauli ar mēru! Izvairieties no tiešas saules staru iedarbības no pulksten 11 rītā līdz 16 pēcpusdienā, kad ultravioletie stari ir visintensīvākie un saules aktivitāte ir visspēcīgākā. Atcerieties, ka iedegumu var iegūt arī netiešos saules staros. Lietojiet aizsargkrēmus ar augstu saules aizsargfaktoru. Nēsājiet brīva, gaišas krāsas auduma apģērbu (piemēram, kokvilnas), cepuri ar platām malām, saulesbrilles. 2004-12-09 |