Ludzā pie Gulbenes StāmerienasLudza ezers pretēji savam vārdam atrodas Gulbenes rajona Stāmerienas pagastā. Tas aizņem aptuveni 360 ha, lielākais dziļums – apmēram 12 m (izcila lielo brekšu uzturēšanās vieta). Speciālisti atzīst, ka Ludza ezera ūdeņi ir vieni no tīrākajiem visā Latvijā. Ludzā tie ietek no trim nelielām ietekām, bet liela daļa ūdens masas kā caur filtru ezerā tiek sanesta no krastu mežiem, tāpēc ūdens ir nedaudz brūngans (copei – ideāls!). Meldri un Vonodziņi Ezera vienā galā tieši pretī viena otrai atrodas divas labiekārtotas atpūtas vietas – Vonodziņi un Meldri. Pirmā ir lielāka un plašāka, domāta liela atpūtnieku (protams, arī makšķernieku!) skaita uzņemšanai, bet Meldri – mazāka, es teiktu – intīmāka. Būtībā divu atšķirīgu atpūtas vietu ideāls kopsalikums. Ar laivu pa perimetru apbraukājot visu ezeru, ne krastos, ne meldros (ašķos un doņos), ne pie atpūtas vietām, ticiet vai ne, neredzēju nevienu homo sapiens šmucīgās klātbūtnes apliecinājumu! Bet vispārsteidzošākais – sēžot laivā Ludza ezera vidū, ir izjūta, ka Dabasmāte tevi apjozusi ar savas labestības meža zaļo jostu, radot neatkārtojamu iekšēju mieru, jo krastos neredz nevienu māju (to vienkārši tur nav)! Arī zivis, tāpat kā cilvēki, Ludza ezerā ir veselas un neslimo ne ar kādiem kašķiem. Zuši kā hameleoni "Tā nu sanāca, ka es, daudzus gadus būdams profesionāls jūras zvejnieks, 1997. gadā sāku nodarboties ar makšķerēšanas tūrismu," stāsta Meldru saimnieks Andrejs Musajevs. "Man Salacgrīvā piederēja trīs zvejas kuģi, bet tagad ir Stāmerienas Meldri. Sākumā te bija džungļi, arī tagad darāmā vēl daudz. Peldētavu un sporta laukumu iekārtoju, lai apkārtējiem bērniem un arī atpūtniekiem būtu kur ņemties. Kamēr vīri copē, sievām ar bērniem arī nav garlaicīgi. Pēc copes var žāvēt zivis un iet pirtiņā..." Andrejs turpina stāstīt: "Pirms vairākiem gadiem no Nagļu zivaudzētavas ezerā ielaida dažādu sugu zivis, kuras tagad sasniegušas pamatīgu lielumu. Goda vietā, protams, zuši. Tepat no makšķernieku lielās laipas pie mājas naktī uz grunteni, kurai galā naktenis (parasti viens), var dabūt labu labos zušu lomus. Pamatauklu vēlams lietot ne tievāku par 0,30 mm, bet pavadiņai – pīto auklu. Āķis – pirmā vai otrā numura ar garo kāju. Zuši ezerā ir četrās dažādās krāsās kā hameleoni. Atkarībā no vietas, kur mājo. Nu, bet, ja gribas līdakas un asarus, tad ar laivu var pabraukt tur pie abām salām. Tur šīs zivis ir lielā daudzumā un pamatīgā svarā. Arī brekši un līņi. Ir arī zandarti, bet noķert tos grūti." Īstie saimnieki Kad ar laivu pietuvojamies vienai no salām, Andrejs izslēdz motoru un mazliet pieklusina balsi: "Redzi to bebru uzcelto pamatīgo bungalo? Pirms neilga laiciņa tie šo salu okupēja. Pirms tam visa sala bija vienos bērzos. Skaisti pēc traka. Pats saskaitīju – plakanastes bija nogāzuši 26 pamatīgus bērzus." "Ā, re, saimnieks arī klāt," Andrejs norāda uz zivju ērgli, kas majestātiski tuvojas bebru salai. "Šis ir otrais, tas pirmais – vēl lielāks. Redzi, bērni arī riņķo apkārt. Šī ir tā vieta, kur līdakas copes laikā ņem kā trakas." Esmu izbraukājis Latviju krustu šķērsu, tāpēc varu spriest objektīvi par to, ko redzēju savām acīm. Biju patīkami pārsteigts, cik inteliģenta ir Meldru un Vonodziņu saimnieku izpratne par jēdzienu "ezera apsaimniekošana" kas diemžēl daudzviet citur Latvijā nav nekas vairāk kā pliks sauklis. Zuši - Izskatās pēc čūskas, kas klāta ar sīkām zvīņām - Mugura brūngana, vēders dzeltenīgs - Latvijā var sasniegt 1,5 m garumu un 6 kg svaru - Nārstot dodas uz Sargasu jūru Atlantijas okeānā, dienā nereti veicot vairāk par 50 kilometriem - Zušu kāpuri ar Golfa straumi dažu gadu laikā tiek atnesti atpakaļ līdz Eiropai - Pārvērtušies caurspīdīgos "stikla zušos", tie ienāk piekrastes saldūdeņos - Dienā zutis labprāt ierokas dūņās vai sameklē kādu citu tumšu vietu zem akmeņiem un nogrimušiem kokiem - Naktīs aktīvāks - Pārtiek no zivīm, vardēm un bentosa 2005-06-21 NRA Alvis Birkovs |