Auce


Auce īsos faktos

Pilsētas tiesības kopš 1924. gada.

Auces pašvaldības administratīvā teritorija ( Auces pilsētas un lauku teritorija ) aizņem 4371,7 ha lielu platību, tai skaitā:

Auces pilsēta – 366,0 ha

lauku teritorija – 4005,7 ha.

No lauku teritorijas kopplatības:

lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 2469,5 ha jeb 61,6 %

meži – 1114,1 ha jeb 27,7 %.

Vēsturiskais apraksts

[pic][a1.jpg]Vecauces muiža pieminēta ap 1616. gadu, un vēlākā Auces izveide cieši saistīta ar to. 1889.gadā muiža sāk par samaksu izdot ne visai auglīgos zemes gabalus apbūvei. Līdz Pirmā pasaules kara sākumam bijuši iedalīti jau 150 gruntsgabalu un audzis miests Vecauce. Pirmie būvēti krogi, darbojas tvaika dzirnavas, vilnas kārstuve, ķieģeļu ceplis, spirta brūzis. 1911. gadā sākusi darboties pirmā grāmatu spiestuve, kas apkalpoja ebreju tautības iedzīvotājus, 1923. gadā atvērta latviešu grāmatu spiestuve un izdots pirmais Auces kalendārs.

1920. gadā Latvijas valdība nopirka pili un Vecauces muižā ierīkoja mācību saimniecību Latvijas Universitātes lauksaimniecības studentiem. Studenti stipri atdzīvināja Auces sadzīvi. Tika bruģētas ielas, būvēts kanalizācijas tīkls, sporta laukums. Darbojās plašs Tautas nams, bibliotēka ar lasītavu, kinoteātris, iznāca laikraksti.

Tiesības veidot pastāvīgu pašvaldību Vecauces miestam piešķirtas 1921. gada 1. jūlijā. 1924. gadā pēc miesta domes vēlēšanām jaunā dome nolēma lūgt Latvijas valdībai piešķirt Vecaucei pilsētas tiesības un to nosaukt par Auci. 11924. gada11.septembrī tika apstiprinātas šīs tiesības.

1925. gada 31. oktobrī ar Valsts prezidenta lēmumu apstiprināts ģērbonis – sarkanā laukumā melns vēzis ar zelta stīgām.

Auces vēsture īsos faktos

Līdz 20. gs.

1576. - Auce minēta Dobeles pēdējā komtura Tīsa Renes līgumā ar pirmo Kurzemes hercogu Gothardu Ketleru

1845. - Tiek uzcelta Vecauces pils

1866. - Uzceļ tagadējo Vecauces baznīcas ēku

1873. - Uzbūvē dzelzceļa līniju Jelgava – Mažeiķi

1899. - Barons fon Medens pārdod zemes gabalus apdzīvotās vietas veidošanai

20. gs. sākums

1905. rudenī - Nemieri Vecaucē, tiek nodedzināta Vecauces pils

1907. - Tiek atjaunota Vecauces pils pēc Rīgas arhitekta H. Leiberliha projekta

1913. - Aucē atvēra pirmo latviešu grāmatu spiestuvi. Izdeva pirmo kalendāru – “Auces un tās apkārtnes gada grāmatu”

1919. – 1938. - Janķeļa Kleina uzņēmums – lielākais Aucē 20. – 30. g.

20. gadi

1921. 9. augusts - Vecauce iegūst miesta tiesības

1921. - LR ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics Auces stacijā paziņoja par Latvijas valsts starptautisku atzīšanu

Vecaucē tika izveidota LU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu paraugsaimniecība

1924. 11. septembrī - Aucei piešķirtas pilsētas tiesības

1925. 31. oktobris - Tika apstiprināts Auces pilsētas ģērbonis

1925. - Sāka iznākt Auces laikraksti

Nodibina Auces biedrību un organizāciju savienību “Ausma”

1927. - Auces bērniem tika uzcelta un atvērta sešklasīgā pamatskola

Tika atklāts tautas nams “Ausma”

40. gadi

1941. 14. jūnijā - Pirmā Latvijas iedzīvotāju masveida deportācija

1945. - Sāka darbu Auces vidusskola

1949. 25. martā - Latvijas iedzīvotāju masveida deportācija

50. gadi

1950. – 1959. - Auce ir rajona centrs

1950. – 1959. - Iznāca rajona laikraksts “Auces komunārs”

1953. – 1956. - Atjaunoja Vecauces pili

1957. - Darbību uzsāka Auces mūzikas skola

60. – 70. gadi

1966. - Tika atvērta nacionālo adījumu fabrika “Auce”

80. – 90. gadi

1988. 12. oktobrī - Nodibināja LTF Aucē

18. novembrī - Vecauces pils tornī uzvilka sarkanbaltsarkano karogu

1989. - Atklāja Piemiņas akmeni staļinisma upuriem

1989. – 1993. - Vecauces pils restaurācija

Apskates objekti

Interesantākais apskates objekts Aucē ir Vecauces pils. (Akadēmijas ielā 11a, tālr.: 3745302).

Vecauces pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils celta laikā no 1842. – 1845.g angļu – sakšu jeb pseidogotiskā stilā pēc Berlīnes arhitekta Fr. Štīlera meta.

[pic][a2.jpg]Pils 30 metru augstais tornis ir pati augstākā vieta, no kuras aplūkot tuvējo apkārtni. Ap pili ir 13 ha liels parks ar vairākiem dīķiem, pieminekļiem – pirmajam mācību “Vecauce” vadītājam Jānim Bergam un profesoram Jānim Apsītim, kā arī Pirmajā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi.

Vecauces pils pašlaik darbojas kā tūrisma un kultūras centrs, un to apsaimnieko Latvijas Lauksaimniecības Universitātes mācību un pētījumu saimniecība “ Vecauce”. Pilī ir ierīkotas istabiņas viesu un tūristu izmitināšanai, cena atkarīga no labiekārtojuma pakāpes.

Apskates vērta ir Vecauces luterāņu baznīca ( Auces lauku teritorijas Akadēmijas ielā 1 ), celta 1866. gadā. Pirmā bijusi koka būve, celta 1667. gadā. Vecauces baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

1990. gadā arheoloģiskajos izrakumos Auces kapu laukā – augļu dārzā ( Jelgavas ielas malā , iepretim 13. un 15. namam) tika atrastas 45 senlietas – darbarīki, ieroči, bronzas un sudraba rotaslietas, gandrīz visas raksturīgas zemgaļiem 5 – 13. gs. Šie Auces senkapi ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Auces pilsētas galvenā iela ir Raiņa iela, kuras nozīmīgākajā ēkā nr. 19 ir bijusi pamatskola, kur mācījusies rakstniece I. Grebzde, literatūrzinātniece I. Sokolova, dzejniece V. Strēlerte.

Apskates objekti

Interesantākais apskates objekts Aucē ir Vecauces pils. ( Akadēmijas ielā 11a, tālr.: 3745302 ).

Vecauces pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils celta laikā no 1842. – 1845.g angļu – sakšu jeb pseidogotiskā stilā pēc Berlīnes arhitekta Fr. Štīlera meta.

Pils 30 metru augstais tornis ir pati augstākā vieta, no kuras aplūkot tuvējo apkārtni. Ap pili ir 13 ha liels parks ar vairākiem dīķiem, pieminekļiem – pirmajam mācību “Vecauce” vadītājam Jānim Bergam un profesoram Jānim Apsītim, kā arī Pirmajā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi.

[pic][a3.jpg]Vecauces pils pašlaik darbojas kā tūrisma un kultūras centrs, un to apsaimnieko Latvijas Lauksaimniecības Universitātes mācību un pētījumu saimniecība “ Vecauce”. Pilī ir ierīkotas istabiņas viesu un tūristu izmitināšanai, cena atkarīga no labiekārtojuma pakāpes.

Apskates vērta ir Vecauces luterāņu baznīca ( Auces lauku teritorijas Akadēmijas ielā 1 ), celta 1866. gadā. Pirmā bijusi koka būve, celta 1667. gadā. Vecauces baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

1990. gadā arheoloģiskajos izrakumos Auces kapu laukā – augļu dārzā ( Jelgavas ielas malā , iepretim 13. un 15. namam) tika atrastas 45 senlietas – darbarīki, ieroči, bronzas un sudraba rotaslietas, gandrīz visas raksturīgas zemgaļiem 5 – 13. gs. Šie Auces senkapi ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Auces pilsētas galvenā iela ir Raiņa iela, kuras nozīmīgākajā ēkā nr. 19 ir bijusi pamatskola, kur mācījusies rakstniece I. Grebzde, literatūrzinātniece I. Sokolova, dzejniece V. Strēlerte.

Karaļa avoti

[pic][a4.jpg]Karaļa avoti atrodas Dobeles rajonā 4 km uz ziemeļrietumiem no Vecauces pils. Karaļa avoti ir grava ar deviņiem avotiem, no kuriem pirmie septiņi ir atdalīti ar mūra sienu, pār kuru uz pretējo krastu ir pāraugusi 15 cm resna egles sakne. Tas apliecina šīs vietas enerģētisko jaudu un norāda uz šo avotu lielo dziedinošo spēku.. Karaļa avota ūdeni apkārtnes iedzīvotāji, kopš seniem laikiem izmantojuši dziedniecībai visai plaši un dažādos veidos – gan slimo vietu apmazgāšanai, gan acu gaišumam, gan nedzīstošu brūču ārstēšanai. Visi Karaļa avota apmeklētāji, kam ir dabas dots talants sajust smalkas enerģijas ir cieši pārliecināti gan par šo avotu, gan tās apkārtne lielo enerģētisko starojumu. Karaļa avotu ūdeni ļoti augsti novērtējusi Latvijas Dziednieku asociācija. Karaļa avotu ūdens enerģētika tiešā veidā un ļoti spēcīgi iedarbojas uz cilvēka imūnsistēmu, palielinot tās spēku.

2004-07-23