LATVIJAS DZELZCEĻA VĒSTURES MUZEJS

Baltajā zāle Ekspozīcija  „Ritekļu vēsture Latvijā” 1858. – 1940. gads

atklāta 2009. gada 26. martā

Doma par vēsturiski un tehniski izglītojošu ekspozīciju par lokomotīvju vēsturi radās 2004. gadā. Vairāku gadu garumā tika meklēti piemērotākie izteiksmes un noformējuma veidi, apkopoti informatīvie un vizuālie materiāli.

Pirmajā ekspozīcijas daļā muzeja apmeklētāji var iepazīties ar tvaika lokomotīves pirmajiem soļiem Anglijā 19. gadsimta sākumā. SIA „Dd studio”  veidotajā animācija parādīta tvaika lokomotīves uzbūve un darbības principi. Pēc teorētiskas lokomotīves iepazīšanas, ekspozīcija pārceļas uz Latviju, kur 1858. gadā sāka būvēt pirmos dzelzceļus. Rīgas-Daugavpils un citās pirmajās dzelzceļa līnijās sākotnēji tika izmantotas Anglijā un Vācijā ražotās lokomotīves. Pirms Pirmā pasaules kara visvairāk ekspluatēja Krievijā būvētās..

Otrā ekspozīcijas sadaļa veltīta Latvijas valsts dzelzceļu (1919-1940) lokomotīvju parkam, īpašu uzmanību veltot Latvijā projektētajām, būvētajām un ekspluatētajām lokomotīvēm un motorvagoniem. Dažu ritekļu konstrukcija bija unikāla un par tiem savulaik vēstīja prestiži dzelzceļu apskates izdevumi. Piemēram, Tk sērijas lokomotīve ir iekļauta vispasaules dzelzceļu enciklopēdijā. Mūsdienās lielu interesi var izraisīt 20. gadsimta 30. gadu krīzes laikā tapušie sliežu autobusi, kas bija viens no veidiem kā samazināt dzelzceļa ekspluatācijas izdevumus.

Ekspozīcijas idejas autors ir muzeja vecākais izstāžu organizators Toms Altbergs. Artavu ekspozīcijas materiālu atlasē un sagatavošanā devuši visi muzeja darbinieki, mākslinieciskais un vizuālais noformējums tapis sadarbībā ar SIA „HES” (direktors Mikus Mezītis) un SIA „Dd studio” (valdes priekšsēdētājs Dāvids Mitrēvics).

Ekspozīcija “Stacija no dienesta ieejas puses” sākas XIX gs dzelzceļa remontdarbnīcu ēkā ar improvizētu peronu, fotogrāfijās kā sava laikmeta lieciniecēs var apskatīt kādas bija dzelzceļa stacijas Siguldā, Pūrē, Ventspilī, kā Mazsalacā sagaidīja pirmo vilcienu, un cik mierīgs bija dzīves ritms Rīgas vecajā stacijā.

Tālāk ceļš ved improvizētā stacijas uzgaidāmajā zālē, kur ir gan veci saraksti, biļetes, stāsts par tūrisma vilcieniem 30.g. beigās, Rīgas stacijas un tiltu pārvērtībām. Ir iespēja aplūkot priekšmetus, kurus izmanto stacijas dežurants vadot vilcienu kustību – zižļu aparāts, dežuranta pults, lākteņi.
Līdzās tam muzejā darbojas XX gs. sākumā būvētās Ventspils – Zilupes līnijas Līvbērzes un Spāres staciju dzelzceļa makets pa kura sliedēm tiek vesti kā preču tā pasažieru vilcienu modeļi. Modeļa projekta autors un kopējo darbu vadītājs - Alvils Kraulis. Ēkas izgatavojis Alfrēds Straume. Situācija modelēta pasaulē populārākajā mērogā HO (1:87) un raksturo dzelzceļa līnijas darbības pamatprincipus XX gs. 60-tos gados.
Hallē izvietoti ceļu strādnieku instrumenti, drezīnas, darba trulis un ceļu būves materiāli, dzelzceļa ugunsdzēsēju piederumi. Tvaika lokomotīves apkopes instrumenti, ir iespēja iepazīties ar dīzeļlokomotīves TEP 60 vadības kabīni, aplūkot sliežu kolekciju.

Brīvdabas ritošā sastāva ekspozīcija.
Uz četriem sliežu ceļiem līdzās stāv dažāda laika lokomotīves, vagoni, sliežu ceļu apkopes tehnika. Semafora spārni šķeļ gaisu un perona galā pirms Torņakalna preču stacijas mirdz luksoforu gaismas.
Lai aplūkotu muzeja pēdēja laika veikumu apmeklētājam nu ir jāparedz daudz vairāk laika nekā līdz šim. Tiem kuri vēlas, ir iespēja ne tikai nesteidzīgi baudīt stacijas atmosfēru uz mirkli apsēžoties uz soliņa, bet arī, muzeja speciālista pavadībā, apskatīt dīzeļlokomotīves kabīni un mašīntelpu, iekāpt kontaktakumulatoru un tvaika lokomotīvēs, kā arī aplūkot 30.g. salonvagonu. Un tieši tas mirklis, kad veras lokomotīves durvis un tu sper kāju šajā līdz šim slēgtajā valstībā, rodas sajūta, ka dzelzs rumaka sirds noslēpums ir saprasts.

Muzeja krājums

Muzeja krājuma politikas mērķis ir izveidot Latvijas dzelzceļu vēstures liecību krātuvi, kuras dokumenti, attēli un priekšmeti pēc iespējas daudzpusīgāk raksturotu nozares attīstību Latvijā un tās tehnikas sasniegumus, atspoguļotu nozīmīgus notikumus un personību darbību.
Kopējais krājuma vienību skaits 2005. gada 31. decembrī bija 15 244.
Krājuma lielākās kolekcijas ir fotonegatīvi, pastkartes un fotogrāfijas, kurās redzamas dzelzceļu stacijas, inženiertehniskās būves, līniju būvniecības gaita, svinīga tiltu atklāšana, dzelzceļnieku darba un sadzīves ainas, lokomotīves un vagoni, kā arī dzelzceļa darbinieki un sabiedriskā dzīve laika posmā no 19. gs. beigām.
Otra lielākā priekšmetu grupa krājumā ir sakaru un signalizācijas ierīces, kā arī stacijas darba inventārs. Dzelzceļnieku formastērpu un atšķirības zīmju kolekcijā ir gan Rīgas – Orlas, gan LR laika, gan padomju dzelzceļa dienesta svārki, mēteļi, uzpleči, cepures, konduktora nozīmes.