MEŽOTNES PILS

Mežotnes pils

 Viesnīcas interjers 19.gs. stilā

Mežotnes pils vēsture sākās 1795. gadā, kad Krievijas ķeizariene Katrīna II Mežotnes muižu nodeva mūža lietošanā savu mazbērnu audzinātājai Šarlotei fon Līvenai, 1797.gadā ķeizars Pāvils I to pārvērta dzimtīpašumā.
1799. gadā pēc ķeizara Pāvila I pavēles Š. Līvena saņēma grāfienes titulu.
1826.gadā ķeizars Nikolajs I iecēla viņu Krievijas impērijas firstu kārtā.
1797. gadā sākās pils celtniecība, sakšu arhitekta Jonana Ādama Berlica vadībā. Par pamatu tika izmantots itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekts, kuru J. G. Ā. Berlics papildināja ar sānu rizalītiem.
1802. gadā pils celtniecība tika pabeigta.
Pēc Š. Fon Līvenas nāves 1828. gadā muižu mantoja viņas dēls Johans, kurš 1817. gadā pēc dienesta Krievijas armijā, atgriezās Mežotnē.
Firsta J.Līvena dēls Pauls, Krievijas galma virsceremonijmeistars un Vidzemes bruņniecības maršals, saviem īpašumiem pievienoja Bauskas muižu ar pilsdrupām, Derpeli un Krimuldas muižu Vidzemē.
1920. gadā agrārās reformas gaitā firsts A. Līvens zaudēja īpašumus, bet kā neatsavināmo daļu paturēja Mazmežotnes muižu, kas piederēja Līvenu dzimtai līdz 1939. gadam.
1919. gadā Mežotnes pils bija ļoti cietusi postošā Bermonta – Avalova karaspēka sirojuma dēļ.
No 1921. līdz 1944. gadam Mežotnē atradās lauksaimniecības skola.
1944. gada septembrī Sarkanās Armijas apšaudes laikā daži lādiņi trāpīja pilī, to daļēji sagraujot.
1946. gadā Mežotnē tika izveidota Latvijas lauksaimniecības selekcijas un izmēģinājumu stacija. Pilī tika ierīkotas administrācijas telpas un darbinieku dzīvokļi.
1958. gada beigās sākās restaurācija. 1996. gadā Mežotnes pils tika nodota Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai.
2000. gadā pilī tika veikts kapitālais remonts, trešajā stāvā iekārtota viesnīca.
Mežotnē ir viens no vislabāk koptajiem ainavu parkiem Latvijā.
No pils logiem paveras brīnišķīgi skati uz parku un gleznaino Lielupes krastu.
Tāpat, kā agrāk pils zālienā ganās aitas, kas rada mierīgu lauku idilles atmosfēru.