RĪGAS KINOMUZEJS

Vēsture
Rīgas Kino muzejs ir leģendāro 1986. gada Kino dienu “bērns” – ideja par tā dibināšanu radās tai pat gadā pēc Kino dienu noslēguma, Augusta Sukuta virtuvē tēju dzerot kino zinātniekiem Ingai Pērkonei-Redovičai un Jurim Civjanam. Visu 1987. gadu Augusts Sukuts cīnās ar birokrātiju, lai iegūtu nepieciešamo atļauju Kino muzeja dibināšanai Rīgā. Tas izdodas tikai 1988. gadā, apejot Rīgas varas iestādes, kad ar PSRS Kinematogrāfistu savienības 1.marta  rīkojumu tika dibināts Rīgas Kino muzejs. Kā  atrašanās vieta tam bija iecerēta 18. gs. noliktava Peitavas ielā 10/12, šajā ar gāzmaskām pilnajā mājā 1990. gadā arī notika pirmā muzeja izstāde “Iespējamības tumsā,” kad pirmo reizi runāja par Latvijas kino līdz 2. pasaules karam. Regulāru izstāžu darbību muzejs uzsāka 1994. gadā. Laika gaitā Kino muzejs vairāk kārt mainījis atrašanās vietu, tai skaitā izmantojis telpas gan Rīgas Videocentrā, gan  bijušajā Nelegālās preses muzejā Krāslavas ielā, gan Kinofotofonodokumentu arhīvā, gan Rīgas Kinostudijā.

Par mums

No 2006. gada 19. maija Kino muzejs ir atgriezies tam sākotnēji paredzētajā adresē – Peitavas ielā 10/12.
Rīgas Kino muzejs, dibināts 1988. gadā, ir vienīgais šai mākslas nozarei veltītais muzejs Latvijā. Kino muzeja uzdevums ir vākt, saglabāt un popularizēt Latvijas kino vēstures liecības, veicināt izpratni par Latvijas audiovizuālās kultūras attīstību pasaules kultūras kontekstā un palīdzēt skatītājam orientēties mūsdienu kultūras telpā.
No 2006. gada līdz 2010. gadam Rīgas Kino muzejs bija V/A “Nacionālais Kino centrs” struktūrvienība. No 2010. gada Rīgas Kino muzejs ir Kultūras akadēmijas struktūrvienība.

Krājums

Rīgas Kino muzeja krājumā ir 32 tūkstotis Latvijas un pasaules kino vēstures liecību – dokumentu, fotogrāfiju, dekorāciju un kostīmu skiču, kino tehnikas u.c. Rīgas Kino muzeja krājumu regulāri izmanto mediji, filmu studijas, studenti un citi kino interesenti.