Jūrmala


Sagatavot izdrukai
Ģeogrāfiskais stāvoklis

Jūrmala atrodas Rīgas jūras līča dienvidu krastā, 14-44 km uz Rietumiem no Rīgas.

Pilsētas teritorija garumā aizņem 30 km. 25 km teritorijas atrodas uz šauras zemes joslas - faktiski pussalas, kas atrodas starp jūru un tai paralēli plūstošo Lielupi. Jūrmalas teritorijā jūras krasts ir lēzens ar smilšainu pludmali. Pludmales platums 150-250 metru, aiz tās seko kāpu un meža josla.

Rīgas Jūras līcis

Vidējais dziļums 26 metri
Dziļākais punkts 60 metri
Ūdens t° vasarā + 16° līdz + 20° C

* Paisuma un bēguma amplitūda Rīgas jūras līcī ir tikai 10 cm. Rietumu vēju ietekmē ūdens līmenis līcī paceļas apmēram par vienu metru. Ūdens sāļums Rīgas Jūras līcī ir aptuveni divas reizes mazāks nekā Baltijas jūrā, kas izskaidrojams ar lielo saldūdens pieplūdi, ko dod līcī ieplūstošās lielākās Latvijas upes. Vissiltākais ūdens ir jūlijā un augustā +18°-19° C.
* Baltijas jūra poētiski tiek saukta par Dzintarjūru. Arī Latvijā jūra izskalo krastā diezgan daudz dzintara. Dzintars ir dzintarpriedes sveķi. Priede augusi terciāra laikmetā. Ieslēgumi dzintarā liecina par seno augu un dzīvnieku valsti - tajos ir konstatētas 37 skuju koku sugas, 100 divdīgļlapju sugu. Atrasts arī daudz tārpu, zirnekļu, vaboļu, bišu, tauriņu u.c. atlieku.

Upe

* Lielupes garums ir 119 km, un 20 km garumā tā plūst cauri Jūrmalai. Tās dziļākā vieta 18 - 20 m pie Valteriem. Lielupes platums augštecē ir ap 100 m, bet Jūrmalas teritorijā tas sasniedz 900 m (pie Buļļuciema). Vidējais attālums starp līci un upi ir 2,5 km, vismazākais - 320 m (Dubultos).
* Visbiežāk Lielupē ledus izveidojas decembra otrajā dekādē, bet ledus sega sāk uzlūst marta pēdējā dekādē (t.i. 100 - 110 dienas upe ir zem ledus). Ledus segas biezums 35 - 45 cm.
* 1860.gadā izraktais Baņķa grāvis starp Dubultiem un Majoriem, kas domāts Lielupes ūdeņu savaldīšanai, ir 21 km garš, 5 m plats.

Jūrmala ir kūrortpilsēta Baltijas jūras Rīgas līča dienvidu krastā, smilšainajā Latvijas Piejūras zemienē.

Tās ģeogrāfiskais stāvoklis nodrošina labu satiksmi ar visu Eiropu, klimats ir maigs, bet augu un dzīvnieku valsts ir bagāta un savdabīga.

Pēdējos 40 gados Jūrmala ir izveidojusies par vienu no lielākajām Latvijas pilsētām.

Simbolika

Jūrmalas ģērbonis sastāv no vairoga, uz kura attēlota jūra ar piecām viļņu galotnēm, kaiju un trīs zvaigznēm.
Jūra ar viļņu galotnēm un kaija parāda pilsētas atrašanās vietu pie jūras. Trīs zvaigznes parāda Jūrmalas pilsētas kā kūrorta pilsētas piederību visiem Latvijas novadiem.

Jūra ar viļņu galotnēm un kaija sudraba krāsā, zvaigznes veczelta krāsā, fons zvaigznēm zils.

gerbjurm.jpgJūrmalas karogs ir taisnstūrveida ar trijām joslām: augšējā gaiši zila, vidējā balta, apakšējā - tumši zila, simbolizējot pilsētas piederību pie jūras un jūrmalnieku gara un mērķu skaidrības.
Karoga platuma un garuma attiecības ir 1:2.
Joslu attiecības 2/5, 1/5, 2/5.
Karogs izgatavojams šādos lielumos: 1m x 2m, 1.5m x 3m, standarts 14cm x 28cm.

Slokas ģērbonis sastāv no vairoga, uz kura attēlots vārtu simbols ar sakrustotiem diviem zobeniem. Fons - sudrabs, vārti - sarkani, zobeni - zilbalti ar zeltītiem rokturiem.

Ķemeru ģērbonis sastāv no vairoga, , uz kura attēlots delfīns.
Vairogs sadalīts divās vienādās daļās, augšējā - zila, apakšējā sudraba. Delfīna simbols arī sadalīts divās vienādās daļās ar pretēju krāsu.

Jūrmalas pilsēta - Īsa vēsture

1920 Rīgas Jūrmalai tiek piešķirts pilsētas statuss. (Tas tika atņemts 1945.gadā, kad to administratīvi pievienoja Rīgai, kuras sastāvā Jūrmala bija iekļauta līdz 1959.gadam).

1950 atklāta elektrificētā Rīgas -Tukums dzelzceļa daļa posmā līdz Dubultiem, 1951.gadā - līdz Slokai un Ķemeriem

1959 izveidota kūrortpilsēta Jūrmala, apvienojot Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu, Sloku un Ķemerus, Rīgas rajona ciematus Priedaine un daļu Kūdras

1960 izstrādāts pirmais Jūrmalas plānošanas dokuments - pilsētas ģenerālplāna shēma. Sākta daudzdzīvokļu dzīvojamo namu celtniecība.

1970 - 1975 uzceltās sabiedriskās ēkas un dziednīcas:

* Dzintaru koncertzāle,
* Pilsētas domes ēka,
* Mākslinieku jaunrades nams,
* Rakstnieku jaunrades nams Dubultos,
* sanatorija " Jaunķemeri" (1970.g., 500 vietas),
* viesnīca "Jūrmala" Majoros (deviņi stāvi, atvērta 1974.g., 360 vietas),
* pilsētas stadions Lielupē,
* guļamkorpuss (320 vietas) sanatorijā "Baltija",
* komplekss Bulduros sanatorijā "Baltkrievija",
* Zinātņu akadēmijas pansionāts Lielupē (220 vietu),
* kempinga otrā kārta Mellužos.

1976 atklāts gaisa tilts pie Dzintaru stacijas autotransportam pār dzelzceļu un Dzintaros uzcelta spēļu un atrakciju pils "Daile" (tagad privātīpašums)

1981 uzsākta laikraksta "Jūrmala" izdošana latviešu un krievu valodā

1982 uzcelta Zinātņu akadēmijas viesnīca ar konferenču zāli

1986 septembrī Dzintaru koncertzālē notika ASV un PSRS sabiedrības pārstāvju tikšanās un konference, kuras norisi piecas dienas translēja visas pasaules masu informācijas līdzekļi. Konferences iniciatori - Amerikas Čatokvas institūts un D.Eizenhauera Starptautisko attiecību institūts. 250 ASV pārstāvju vidū bija Sjūzena Eizenhauere un vairāki ievērojami ASV politiķi, diplomāti, žurnālisti.

1988 nodibināta Jūrmalas Tautas frontes nodaļa

1989 Lielupē uzcelts Valsts tenisa centrs

1990 sākta kompleksa Jūrmalas kultūrvēsturiskā mantojuma izvērtēšana, lai nodrošinātu tā kopšanu un saglabāšanu

1992 izdoti Jūrmalas pilsētas pagaidu apbūves noteikumi

1995 LR Kultūras ministrija apstiprinājusi Jūrmalas arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļu sarakstu

1995 pieņemts Jūrmalas Attīstības plāns

1997 daļa pilsētas teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Ķemeru nacionālajā parkā

1998 gadā Jūrmalā izveidots pirmais ūdens atrakciju parks

1998 Eiropas Padome iekļāvusi Jūrmalas pilsētas vēsturisko centru un daļu koka apbūves UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma saraksta projektā

Pilsētas statusa iegūšana

Jūrmala ir veidojusies kā atpūtas un kūrorta pilsēta. Pilsētas statusu tai piešķīra 1920.gada 2.martā Latvijas Republikas valdība. Tajā bija iekļauta teritorija no Buļliem līdz Valteriem, tās nosaukums bija Rīgas Jūrmala. Pilsētas ģerbonis apstiprināts 1926.gadā.

Padomju laikā no 1946. līdz 1959.gadam Rīgas Jūrmala bija Rīgas sastāvdaļa.

Tagadējās robežas, nosaukumu un atjaunotu pilsētas statusu Jūrmala ieguva 1959.gadā, kad tai pievienoja arī Sloku un Ķemerus. Tā kā Jūrmala pašreizējās robežās vienoti attīstās galvenokārt pēdējos četrdesmit gados, tās apbūve un ceļu tīkls nav vienmērīgi attīstīti, arī apdzīvotības blīvums ir atšķirīgs, un apdzīvotas vietas mijas ar teritorijām, ko aizņem mežaparki vai dārzi. Izkliedētā apbūve, jūras un upes tuvums veido Jūrmalas īpašo kolorītu.

1561.-1783.gadam Jūrmalas teritorija bija iekļauta Kurzemes hercogistē, no 1783.gadā to iekļāva Vidzemes guberņā, kas jau kopš 1721.gada atradās Krievijas sastāvā. Sloka Jūrmalas teritorijā ir senākā apdzīvotā vieta (Slocenes upīte, pie kuras tā atrodas, vēstures avotos minēta jau 1255.gadā). Pilsētas tiesības tā saņēmusi 1785.gadā.

Savukārt Ķemeri attīstījušies kā kūrorts. Atšķirībā no pārējās Jūrmalas, kas ieguva popularitāti 19.gs. sakarā ar jūras izmantošanu atpūtai un dziedniecībai, Ķemeri ar purvos esošo sērūdeņu dziednieciskajām īpašībām bija pazīstami jau kopš 18.gs. Nosaukumu Rīgas Jūrmala sāka lietot 19.gadsimta beigās, apzīmējot atpūtnieku iecienītās platības no Buļļiem līdz Asariem.

Kaut gan abi pasaules kari Jūrmalas attīstībā ir cirtuši lielus robus, tomēr tajā ir saglabājusies nozīmīga daļa tai vien raksturīgu arhitektūras, vēstures, kultūras, un dabas pieminekļu, kas interesē kā kūrorta viesus, tā arī pilsētas iedzīvotājus.

Jūrmala


Travellatvia iesaka


 
Kur atpūsties Latvijā ? Lasiet vēl
Nosaukums:
Paplašinātais meklētājs
Iesakam apmeklēt Skatīt citus

Mama Boutique Hotel

Mama Boutique Hotel

VIESNĪCAS NAKTSMĪTNES RESTORĀNI UZ PASŪTĪJUMU KONFERENČU ZĀLES PASĀKUMU ORGANIZĒŠANA VELONOMA GIDS AUTO STĀVVIETA

Ziņu izsūtīšana

Notikumu kalendārs