Jelgava


Sagatavot izdrukai
[pic][jel9.jpg]Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta valstī aiz Rīgas, Daugavpils un Liepājas ar aptuveni 66000 iedzīvotājiem. Pilsētas tiesības un ģerboni, kurā atainota kronēta brieža galva aveņsarkanā laukā, tā ieguvusi tālajā 1573.gadā. Tagad pilsētas ģerbonis ir alņa galva purpura laukā. Jelgava atrodas 42 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas Zemgales līdzenumā, kas pāriet piejūras zemienē. Pilsētu šķērso rāmi plūstošā Lielupe, kas ceļā uz jūru savāc ūdeņus no daudzām mazākām pietekām, bet palienas pļavās rod patvērumu retas augu un putnu sugas. Jelgavā krustojas sešas automaģistrāles un vairāki dzelzceļa virzieni un tomēr to uzskata par vienu no zaļākajām Latvijas pilsētām, jo no tās kopplatības 6032 ha gandrīz 300 ha ir atklātas ūdens platības un vairāk nekā 160 ha parku platības. Jelgava pārsvarā veidojas par dinamisku, bet līdzsvarotu pilsētu, kur daļa no senās koka apbūves sadzīvo ar dažādos laikos celtām ķieģeļu un dzelzsbetona konstrukciju ēkām. Jelgava, būdama jauniešu pilsēta, aug un veidojas par savdabīgu izglītības, kultūras un zinātnes centru Latvijas vidienē ar plašām attīstības iespējām ekonomiskajā, sociālajā un intelektuālajā sfērā.

Simbolika

Par pilsētas simboliem vai regālijām dēvējam ģerboni, karogu, apbalvojumus, vai ko citu, kas saistāms ar pilsētas vārdu.

[pic][jel1.php.jpg]Protams, ka pats pirmais noteikums, lai pilsētu uzskatītu par īsti "tiesīgu" ir tās ģerbonis. Šo atribūtu pilsēta iegūst reizē ar pilsētas tiesībām. Vēstures literatūrā ir pieņemts, ka pilsētas tiesības Jelgavai piešķirtas 1573. gadā. Tātad arī ģerbonis. Pats pirmais pilsētas ģerboņa attēls nav saglabājies, taču pēc vēlākiem (dažus gadus) aprakstiem ir zināms tā definējums - kronēta brieža galva aveņsarkanā laukā. 1925. gada 31. oktobrī Valsts prezidents J. Čakste apstiprināja Jelgavas pilsētas ģerboni "Sarkanā laukā brieža galva dabīgā krāsā. Uz kakla valsts mazais ģerbonis bez zvaigznēm" (Valdības Vēstnesis, 1925, 1.XIII Nr.269). Šobrīd Jelgavas pilsētai ir Latvijas valsts Heraldikas komisijas 2002.gada 11.jūlija sēdē apstiprināts Jelgavas pilsētas ģerbonis - purpura laukā alņa galva dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm).

1938. gada 28. oktobrī tika apstiprināts pilsētas karogs.
1938.g.29.10. Likums par Jelgavas pilsētas karogu
(Valdības Vēstnesis nr. 247)

1. Jelgavas pilsētai ir savs karogs. Tas dalīts divās vienāda platuma daļās: augšā tumši zils, bet apakšā - sarkans; karoga centrā ir Jelgavas pilsētas ģerbonis.

[pic][jel2.jpg]2. Privātpersonām un organizācijām ir aizliegts lietot Jelgavas pilsētas karoga attēlu, ar vai bez ģerboņa, biedrību karogos un nozīmēs. Visos pārējos gadījumos privātas personas un organizācijas var lietot karoga attēlu vai tā atdarinājumu ar katrreizēju pilsētas valdes atļauju.

3. Tuvākus noteikumus par karoga lietošanu Jelgavas pilsētas iestādēs izstrādā Jelgavas pilsētas valde un apstiprina Iekšlietu ministrija.

K.Ulmanis
Valsts un ministru prezidents
Rīgā, 1938.28.X

Ir vēl kāds no pilsētas atribūtiem, kas izgatavots tikai vienā eksemplārā un lietots pavisam neilgu laiku, karam sākoties, aizceļojis no Latvijas, tad pateicoties vēstures interesentam Gaidim Graudiņa kungam atgriezies Latvijā Dauderu kultūras muzejā - tā ir pilsētas galvas amata ķēde.

Latvijas Republikas iekšlietu ministra uzdevumā Latvijas pilsētu savienība I.J.Ridusa sudrabkaltuvē pasūtīja 56 pilsētas galvu amatu ķēdes. Svinīgi pasniegtas 1937. gada 15. novembrī.

Pats jaunākais no pilsētas simboliem ir Jelgavas pilsētas Goda zīme, kura tika apstiprināta 1998. gadā, mūsu valsts 80. gadadienā pēc pilsētas mēra Ulda Ivana iniciatīvas.

Fakti

Jelgava atrodas Zemgales līdzenuma dienvidu daļā. Pilsēta atrodas abos Lielupes krastos no 0.0 līdz 6.0 m virs jūras līmeņa.

Jelgavas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir ļoti izdevīga. Pilsēta ir dzelzceļa krustpunkts, kurā krustojas sliežu ceļi austrumu - rietumu un ziemeļu - dienvidu virzienos. Gar pilsētas robežu iet 1996.gadā izbūvētais modernais apvedceļš, kas savieno autostrādes Jelgava - Rīga un Jelgava - Lietuvas robeža, un tālāk ved uz Rietumeiropu.

Jelgavas kopplatība ir 60 km2, no kuriem:
- atklātās ūdensplatības ir 2,34 km2
- parki aizņem 1,62 km2

Iedzīvotāju skaits 66 tūkstoši.

Vēstures pieskāriens

[pic][jel4.jpg]Jelgavas vēsture aizsākās 13.gs., kad vācu krustneši zemgaļu cilšu pakļaušanai uz salas starp Lielupi un Driksu uzceļ savu atbalsta punktu. Rakstītajos avotos vācu bruņinieku pils vārds pirmo reizi minēts 1265.gadā. Valodnieki uzskata, ka pilsētas vissenākais nosaukums Mitau cēlies no vārda – mīt, mainīt. Savukārt lībieši vietai, kur izveidojās tirgotāju un amatnieku apmetne, devuši nosaukumu- Jelgab, kas nozīmē, ka tā ir pilsēta zemā, slapjā vietā. No 1561. līdz 1795.gadam Jelgavas novads ietilpa Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1596. gadā Jelgavu pasludināja par hercoga rezidenci, bet 1616.gadā par hercogistes galvaspilsētu. Līdz ar to pilsēta sāka strauji attīstīties, sevišķu uzplaukumu piedzīvojot hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Hercogs Jēkabs uzsāka pils un pilsētas nocietināšanu ar vaļņiem, ierīkoja ūdensvadu- Jēkaba kanālu.

Pateicoties viņa plašajiem tirdzniecības sakariem, iedzīvotājiem bija ļauts iepazīties ar Rietumeiropas kultūru, aizjūras koloniju labumiem- vīnu, kafiju, kartupeļiem. 18.gadsimtā Jelgava bija ne vien ievērojama tirdzniecības vieta, bet arī svarīgs diplomātijas centrs, kas sekmēja kontaktus starp Austrumiem un Rietumiem. Te gan kā viesi, gan kā iekarotāji bijuši vairāku kaimiņzemju valdnieki - Pēteris I, Ludvigs XVIII, Kārlis XII, Gustavs Ādolfs, Aleksandrs I, Vilhelms II, kā arī citas pasaules vēsturē pazīstamas personas – mūziķi Šūmanis, Vāgners, Rubinšteins, kāršu spēlmanis Kavallo, garu izsaucējs Kaliostro, “siržu lauzējs” Kazanova u.c.

[pic][jel5.jpg]1775.gadā atklātās hercoga Pētera akadēmijas ēkā savulaik zināšanas apguvis bijušais Polijas valsts prezidents Antons Smetona. Ar Jelgavu un tās novadu saistīts četru Latvijas Republikas prezidentu – Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala, Alberta Kvieša un Kārļa Ulmaņa dzīves gājums. Viena no krāšņākajām Jelgavas, Latvijas un visas Eiropas arhitektūras pērlēm ir slavenā arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektētā Jelgavas pils blakus tiltam pār Lielupi, kura piesaista katra ceļotāja uzmanību. Kādreizējā Kurzemes hercogu rezidence ir viena no nedaudzajām senās Kurzemes- Zemgales hercogistes galvaspilsētas ēkām, kas atjaunota un palikusi no otrā pasaules karā sagrautās pilsētas. Pils ir arī skaists piemineklis hercogam Ernstam Johanam Bīronam, spožai 18. gadsimta personībai, kuras vārds saglabājies neaizmirsts Eiropas vēsturē. Šobrīd pilī atrodas Lauksaimniecības universitāte, trešā lielākā augstskola Latvijā, bet tūristiem ir atvērtas Kurzemes hercogu kapenes.

2004-07-23 Jelgava


Travellatvia iesaka


 
Kur atpūsties Latvijā ? Lasiet vēl
Nosaukums:
Paplašinātais meklētājs
Iesakam apmeklēt Skatīt citus

Mama Boutique Hotel

Mama Boutique Hotel

VIESNĪCAS NAKTSMĪTNES RESTORĀNI UZ PASŪTĪJUMU KONFERENČU ZĀLES PASĀKUMU ORGANIZĒŠANA VELONOMA GIDS AUTO STĀVVIETA

Ziņu izsūtīšana

Notikumu kalendārs