 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-07-24 Jūra, jūra, jūra vilina! [ 44 ] 2005-11-29 Jūrmalas brīvdienas - laiks atpūtai un veselībai 2005-10-27 Citiem zelts - zemē, Inčukalnā - gaisā 2005-10-14 Krāšņums vairo tūristu skaitu 2005-07-21 Lejup pa pašmāju ūdeņiem 2005-07-08 Kad Neptūns no jūras nāk 2005-06-21 Ludzā pie Gulbenes Stāmerienas [ 63 ] 2005-06-17 Apes "Kalnarušķos" atpūtas vietā iekārto tūrisma trasi 2005-05-09 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 9.05-15.05.2005 2005-05-02 Ar pirtošanos sākas velotūrisma sezona 2005-04-26 Tūristu uzņēmēji darbam gatavi vienmēr 2005-03-24 Lieldienas baznīcā un dabā 2005-03-16 Kā un kam reklamēt Latviju 2005-03-14 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 14. līdz 20. martam 2005-03-11 Saskaņots kompleksa "Baltic Sea Park" skiču projekts [ 2 ] Cēsīs ar ES Phare finansiālu atbalstu realizēs divus tūrisma projektus 2005-02-08 Laukos tūrismam meklēs trakas idejas [ 1 ] 2005-01-27 Savvaļas zirgus bendē viesi 2005-01-21 Egļukalna iekarošana 2005-01-04 Piedzīvojums. 19 dienās apkārt Latvijai [ 1 ] 2004-12-08 Juris Žagars: Slēpot — tikpat dabiski, kā dzert kafiju [ 2 ] 2004-12-02 Katram jāatrod savs pirtnieks! 2004-11-29 Ziemeļkurzeme starp žogiem [ 1 ] 2004-11-22 Veļu laikā Aizvīķu parkā [ 2 ] 2004-11-09 Kā Japānas imperatora galmā [ 3 ] 2004-11-01 Stopot uz Skaņokalnu! [ 1 ] 2004-10-26 Gaiziņam izvēlas puzuri Turīgus ārzemniekus vilina lētas medības Latvijā 2004-10-22 Par Latvijas sakoptāko pilsētu kļuvusi Aizkraukle 2004-10-19 Top mākslīgais slēpošanas kalns Kā Japānas imperatora galmāZilā debesu jūrā peldoši mākoņi, egļu sils uzarta lauka malā, saulē vizošs ezera spogulis, rudenīgajās debesīs aizlidojošas dzērves – tas viss paveras no skatu torņa Rudbāržu pagasta viesu mājās Garīkas.
Muiža un kolhoza kantoris Leģenda ir šāda: Garīku ēku cēlis kāds lauku ārsts, pēc tam tā Valtaiķu baznīcai kalpojusi kā draudzes saieta nams. Kad baronam fon Firksam Sieksātē nodedzināta muiža, baznīca, kurai augstdzimušais kungs labi kalpojis, izbūvējot ceļu un veidojot logu vitrāžas, ierādījuši dzīvesvietu Garīkās, kur viņa ģimene mitusi līdz 30. gadiem. Muižas parku un vairākas saimniecības ēkas izlozēja Andra Vjaksas vecāki un citas no Latgales atnākušas ģimenes. Andra vecākiem iekritusi dzīvojamā māja, par ko viņi sākuši iemaksāt naudu Latvijas Bankā. Pēc kolektivizācijas pēckara gados tur dibināts kolhozs un izveidots kantoris, vēlāk iemitinātas kolhoznieku ģimenes. Lai gan Garīkas bija kopīpašums, cilvēki uzskatīja, ka māja pēc taisnības pienākas Vjaksu ģimenei, tāpēc 1990. gadā viņi nopirka māju ar iekritušajiem griestiem un pussabrukušo jumtu. Reiz koptās muižas apkārtnē atradās ap 30 šķību būdiņu, kas kalpojušas kolhozniekiem kā stallis vienīgajai gotiņai un šķūnītis malkai. Apmēram četrus gadus Vjaksu ģimene jauca nost namiņus un tīrīja apkārtni. Vai pašiem savu nepietiek? Šitaki audzēšanai Garīku saimnieki pievērsušies 90. gadu sākumā pārmaiņu laikā. A.Vjaksa, bijušais kolhoza priekšsēdis, tobrīd bijis bez darba. Tradicionāli saimniekot, kopjot mājlopus, ne Valda, ne Andris nevēlējās. Tas bijis uzdrīkstēšanās un jaunu ideju laiks. Ģimenes draugs arhitekts, aplūkojis māju, vēlāk piezvanījis, ka apkārtne atbilst literatūrā aprakstītajai šitaki audzēšanas vietai. Andris devies uz Lauksaimniecības ministriju, kur plauktos jau vairākus gadus putējusi kāda latviešu izcelsmes kanādieša informācija par Japānas sēņu audzēšanu. Tautieši par viņa palīdzību smīkņājuši, sakot, ka pašiem mežā sēņu pietiek. Valda vīram teikusi to pašu: „Kāpēc tev savajadzējās, ja nevienam nevajag?” Andris atbildējis, ka būs vismaz meitām laukos darbiņš. Kanādietis par interesi bija tik iepriecināts, ka solījis divās nedēļās ierasties ar visām sēnēm. Viņš teicis: „Divus gadus varēsiet domāt, trešajā sēnes augs griezdamās.” Tik gludi viss nav gājis – trešajā gadā neviena sēne Garīkās nav izaugusi. Šitaki pionieri „Nebija neviena, kam prasīt padomu, paši visam izgājām cauri,” stāsta Valda. Pēc pirmajām neveiksmēm Andris sēņu audzēšanai neatmeta ar roku, bet brauca pieredzē uz Vāciju, aicināja konsultantus no Holandes, izveidoja mazu laboratoriju – izbūvēja pagrabu, kurā varēja nodrošināt temperatūru un mitrumu. Kad sēņu entuziasts no Kanādas atbrauca otru reizi, visi kopā izdomāja, kur slēpjas problēma – Latvijas klimats ir pārāk sauss, ar laistīšanu vien nepietiek. Kanādas latvietis kokus iemērca dīķī, un tad viss notika. Pēc tam, kad Garīkas parādītas TV raidījumā Savai zemītei, sāka braukt tūristi un interesēties par svešzemju sēnēm. Tūrisms attīstījās spontāni, neplānoti, stāsta Valda. Māja pie ezera, sakārtota lauku infrastruktūra un viesi bija meitu sapnis, ko viņas izfantazēja, būdamas pusaudzes. Vecākiem nekas tāds nebija ienācis prātā. Sēnes, kas izraisīja tūrismu Sākumā Garīkas bija kā apskates saimniecība, kur saimniece demonstrēja sēņu tehnoloģiju, bet tad cilvēki gribēja tās nogaršot, tāpēc tapa ēdamzāle. Pēc tam apmeklētāji gribēja pusdienas, vakariņas, guļamistabu un pirti. Tad kāds ieminējās par dīķi un sporta spēļu laukumu. „Attīstība notiek, pamatojoties uz pieprasījumu, jo cilvēki pasaka priekšā, kā pietrūkst,” stāsta saimniece. Tiesa, vides iekopšana bijusi pakārtota, jo šķitis, ka cilvēkus nedrīkst ievest nesakārtotā vietā. „Var teikt, ka sēnes izraisīja tūrismu,” saka Valda. Lielākā daļa apkārtnes veidota pašu spēkiem, visas nedēļas nogales ģimene pavadījusi darbā, atpūtas brīži ir reti. Mērcē un gaida ražu Vispirms lapu koka stumbrā tiek izurbts caurumiņš, kas piepildīts ar šitaki sēklu un aizliets ar parafīnu. Divu gadu inkubācijas periodā koki jālaista un jācilā, lai nodrošinātu vienmērīgu mitrumu abiem galiem. Kad sēņotne apņēmusi koku, to var mērcēt un gaidīt sēnes. Lai no kokiem iegūtu sēņu ražu, tie jāmērc dīķī un jālaista. Teorētiski sēnes var iegūt no jebkura lapu koka, bet Garīku saimniekiem tas neizdevās ne uz oša, ne apses bluķīšiem. No ozola ražu var saņemt 6–7 gadus, alkšņa ražība ir 3–4 gadi. Ķīnā un Japānā sēnes var iegūt piecas reizes gadā, Latvijā – divas trīs. Šīm sēnēm patīk subtropu klimats – silts un mitrs laiks. Diemžēl Latvijā, ja vasara ir silta, tad par sausu, ja slapja, tad par aukstu. Nenolaidiet cenu! Sēņu pārdošanas mēģinājumi sākumā bija traģikomiski, jo tās neviens negribēja ēst pat par velti, kur nu vēl par naudu. Tikmēr zvana kanādietis un saka: „Nenolaidiet cenu, tā ir pasaules sēņu delikatese!” Šitaki cena ir 5– 6 Ls/kg. Vjaksu ģimene brauca uz tūrisma izstādēm Ķīpsalā un Mežaparkā, mudinot cilvēkus izvēlēties Latvijas preci. „Devām nogaršot, rādījām, stāstījām, bet īpašu rezultātu nebija.” Tad Valda piezvanīja restorāna Vincents īpašniekam Mārtiņam Rītiņam, kurš priecājās par iespēju iegūt Latvijā audzētas šitaki. Viņš Vincentā uz galda lika sēņu kokus un rādīja ēdājiem, bet ar to nepietika. Apsēņot Latviju Valdmanim neizdevās Sākotnēji bizness Garīkās nevedās. Tieši tūrisms, ko radīja sēnes, deva pamatu labklājībai. Valda uzskata, ka ar skaistām ainavām vien tūristus piesaistīt neizdotos, jo jābūt kam tādam, kas raisa aktīvu interesi. Lai gan šobrīd nozare attīstās sekmīgi, Valda Kandavas bērnudārzā turpina strādāt par logopēdi, bet Andris dodas uz Liepāju, kur viņa pārziņā ir Kurzemes ceļi. Meitas studē Rīgā un Liepājā, mājās atgriežoties vien brīvdienās. Nepārtraukti nevar dabūt sēni no koka ārā. Mēnesī katru kociņu trīs reizes jāliek dīķī, pēc diennakts jāizceļ ārā, jāliek rindās un jālaista divas nedēļas. Pēc tam var iet sēņot. Tagad Latvijā ir vairāki šitaki audzētāji, Rīgas lielveikalos neparasto sēni var nopirkt. Pirms gadiem ekscentriskais politiķis Gundars Valdmanis bija sadomājis apsēņot visu Latviju, solot, ka tas būs īstais bizness, kas ļaus latvju zemniekam pie mantas tikt. Tomēr ir vairāki grūti izpildāmi nosacījumi un ierobežotas pārdošanas iespējas, uzskata pirmie sēņu audzētāji. „Arī mūs neuzskata par īpaši nopietniem, tā ir netradicionālā saimniekošana, sezonalitāte ir īsa,” saka Valda. Latviešiem garšo latvisks ēdiens Šitaki ir vitamīniem bagātas un veselīgas, labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Tās var cept svaigas gluži kā bekas, var pagatavot zupu, mērci un karbonādi. Kanādiešu specifiskās receptes ar sojas mērci Latvijā neiederējās, jo lielākajai daļai garšas gaume ir konservatīva. Tā nu Valda no sakņu zupas, kurai pievienojusi sēnes, pamazām izfiltrējusi savu sēņu zupu, kas viesiem labi garšo. Garīkās var nobaudīt gan šitaki mērci, gan dažādi apceptas sēnes. 2004-11-09 |
Sagatavot izdrukai| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.