Uzzini vairāk !


Latvija

Lasiet vēl


2006-07-24
Jūra, jūra, jūra vilina! [ 44 ]

2005-11-29
Jūrmalas brīvdienas - laiks atpūtai un veselībai

2005-10-27
Citiem zelts - zemē, Inčukalnā - gaisā

2005-10-14
Krāšņums vairo tūristu skaitu

2005-07-21
Lejup pa pašmāju ūdeņiem

2005-07-08
Kad Neptūns no jūras nāk

2005-06-21
Ludzā pie Gulbenes Stāmerienas [ 63 ]

2005-06-17
Apes "Kalnarušķos" atpūtas vietā iekārto tūrisma trasi

2005-05-09
Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 9.05-15.05.2005

2005-05-02
Ar pirtošanos sākas velotūrisma sezona

2005-04-26
Tūristu uzņēmēji darbam gatavi vienmēr

2005-03-24
Lieldienas baznīcā un dabā

2005-03-16
Kā un kam reklamēt Latviju

2005-03-14
Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 14. līdz 20. martam

2005-03-11
Saskaņots kompleksa "Baltic Sea Park" skiču projekts [ 2 ]
Cēsīs ar ES Phare finansiālu atbalstu realizēs divus tūrisma projektus

2005-02-08
Laukos tūrismam meklēs trakas idejas [ 1 ]

2005-01-27
Savvaļas zirgus bendē viesi

2005-01-21
Egļukalna iekarošana

2005-01-04
Piedzīvojums. 19 dienās apkārt Latvijai [ 1 ]

2004-12-08
Juris Žagars: Slēpot — tikpat dabiski, kā dzert kafiju [ 2 ]

2004-12-02
Katram jāatrod savs pirtnieks!

2004-11-29
Ziemeļkurzeme starp žogiem [ 1 ]

2004-11-22
Veļu laikā Aizvīķu parkā [ 2 ]

2004-11-09
Kā Japānas imperatora galmā [ 3 ]

2004-11-01
Stopot uz Skaņokalnu! [ 1 ]

2004-10-26
Gaiziņam izvēlas puzuri
Turīgus ārzemniekus vilina lētas medības Latvijā

2004-10-22
Par Latvijas sakoptāko pilsētu kļuvusi Aizkraukle

2004-10-19
Top mākslīgais slēpošanas kalns

2004-10-14
Rudens skati kopā ar Skaistajiem skatiem
Allažu superpagasts
Akmeņu mežs Pokaiņos [ 5 ]

2004-10-13
Pa Baltijas dzintara ceļu

2004-10-07
Nocērt Svētā kalna mežu

2004-10-06
Zemgalē visvairāk lauku labumu – Jelgavas rajonā [ 1 ]

2004-10-04
Prece – padomju šarms tūristiem
Nogaršot Latvijas vīnu

2004-09-28
Latgaliskā eksotika

2004-09-27
Pastaiga pa Latvijas Venēciju

Jūra, jūra, jūra vilina!


Pašā vasaras karstumā nolēmām, ka jādodas tuvāk pie jūras, lai gan līdz tai ir apmēram 200 kilometru. Par galamērķi nepilnu četru dienu atpūtai tika izvēlēta Salacgrīva, kur jūlija sākumā norisinājās arī populārie Jūras svētki, kurus gan tautā vēl joprojām dēvē par Zvejnieku svētkiem.

Sagatavot izdrukai
Lai brauciens būtu interesantāks, ceļā devāmies ar stopiem. Jau tuvojoties Limbažiem, varēja sajust īpašo jūras gaisu. Cerējām uz piejūras vēso klimatu, taču nonācām tajā pašā 30 grādu karstumā, kas nākamo dienu laikā palielinājās vēl par četriem grādiem. Jāsaka, ka glābiņa nebija arī plunčājoties upē vai jūrā, kur ūdens temperatūra bija vismaz 23 grādi. Tomēr tas nemazināja prieku pavadīt šajā pusē dažas dienas.

Zemenes, govis un alas

Bijām dzirdējuši, ka zemeņu raža šogad iet jau uz beigām, tāpēc pusi no pirmās dienas veltījām “zemeņojot” pie paziņām, kuru zemeņu lauks atrodas purva malā. Garšīgi!

Pēc tam, bēgot no dunduriem un atveldzējušies siltajā jūrā, nolēmām aplūkot apkārtni. Par pirmo pieturas punktu tika izvēlētas Randu pļavas starp Salacgrīvu un Ainažiem. Tas ir lielākais piejūras pļavu komplekss Latvijā, kas ir arī vienīgais augošais herbārijs, kur 200 hektāru platībā sastopama trešdaļa Latvijas ziedaugu. Te atrodamas 37 Latvijas, kā arī dažādu Eiropas valstu Sarkanajās grāmatās ierakstītas augu sugas, tāpat tā ir starptautiski atzīta putnu migrācijas un ligzdošanas vieta. Pāris gadus atpakaļ, lai saglabātu dabisko biosfēru, pļavās tika iemitinātas savvaļas govis. Diemžēl pat no skatu torņa tās neizdevās saskatīt, laikam paslēpušās no karstuma.
Nākamais apskates objekts bija Lībiešu upuralas pie Svētupes. Alas ir bijušā Metsepoles novada lībiešu nozīmīgākā kulta vieta, par ko liecina arheoloģiskajos izrakumos atrastās 628 monētas un senlietas, alu sienās iegravētās senās maģijas zīmes un visvecākais datētais ieraksts Latvijā - 1664. gads.

Bez naglām un skrūvēm

Atgriežoties Salacgrīvā, apmeklējām nēģu taci Salacā, kas ir tradicionāls un unikāls zvejas paņēmiens ar daudzu gadsimtu vēsturi. Salacas nēģu tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, kas šķērso upi vistuvāk tās ietekai jūrā, apmēram 800 metrus no jūras. No tača upes straumē iegremdē nēģu murdus, un notiek zveja. Nēģi daudziem ir īpaša delikatese, taču nēģu zveja pasaulē ir maz izplatīta. Tikai Salacgrīvā mūsdienās īstai nēģu zvejai joprojām lieto murdu taci, kuru katru gadu pirms sezonas sākuma zvejnieki ierīko no jauna. Taci būvē no vairākus gadus gatavinātiem egļu kokmateriāliem. Tača balstus upes gruntī iedzen ar kurķa palīdzību (īpašs 16 kilogramus smags veseris). Lai zvejnieki pa taci varētu staigāt, tā virspusē ierīko 30 līdz 40 centimetrus platu laipu. Visas konstrukcijas stiprināšanai neizmanto naglas vai skrūves, bet tikai sasaites. Taci ierīko gandrīz visā upes platumā (apmēram 150 metri), bet murdus liek tikai pusē no tā (kopā apmēram 75 metri). Tūristiem, iepriekš piesakoties, ir iespēja pašiem izstaigāt zvejas laipu pār upi, izcilāt murdus, piedalīties zvejā un nogaršot tikko ķertu un svaigi ceptu Salacas nēģi. Tā kā nēģu sezona sākas tikai augustā, šis prieks mums gāja secen.

Mērs - arhitekts

Salacgrīvas muzejā ir skatāmas dažādas izstādes par Salacgrīvas novada vēsturi, mākslu un dzīvi pie jūras. Tāpat interesantas un ar savu vēsturi ir visas trīs Salacgrīvas baznīcas - Sv. Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca, kas ir celta 1873.gadā, ļoti skaista ir Lielsalacas luterāņu baznīca, kas uzbūvēta 1857.gadā agrākās koka baznīcas vietā un kuras altāris un kancele saglabājušies no 18.gadsimta otrās puses. Savukārt visjaunākā Salacgrīvā ir Sv. Marijas Goreti katoļu baznīca, un tās arhitekts ir pašreizējais Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs. Vakaros visas trīs baznīcas ir izgaismotas katra savā krāsā.

Jūras jeb Zvejnieku svētki

Jūras svētkos jau no paša rīta Salacgrīvas jahtu ostu atstāja 30 jahtas, kuras piedalījās 2006.gada Latvijas Jūras burāšanas čempionātā, lai no Salacgrīvas dotos uz Pērnavu. Tūlīt pēc tam Salacas upē sākās sacensības smaiļošanā un glābšanas riņķa mešanā, bet jau no desmitiem visi vizināties gribētāji pacietīgi kārtojās rindā, lai izbrauktu jūrā ar kuģīti. Salacgrīvas domes Informācijas daļas vadītāja Ilga Tiesnese pastāstīja, ka kopumā ar kuģīti izbraukuši apmēram 3000 cilvēku. Īpaši ekstrēmi likās karstajā laikā baudīt vēl karstāku laša zupu, kurai gan ēdēju netrūka. Dienas gaitā bija dažādi izklaidējoši pasākumi, piemēram, varēja vērot un nobaudīt pilsētas mēra Dagņa Strauberga gatavotās lašmaizītes, notika Salacgrīvas himnas pirmatskaņojums. Savukārt stadionā risinājās sacensības basketbolā, sviedlīnes un zvejnieku zābaku mešanā. Jūrmalā daudzi interesenti vēroja pludmales volejbola spēli. Tāpat bija iespēja piedalīties smilšu piļu būvniecībā.
Jāsaka, ka jau pirmā dienas puse ļoti nogurdināja gan karstā laika, gan daudzo aktivitāšu dēļ, tāpēc pēc dienas pasākumu beigām milzīgi ļaužu pūļi virzījās jūrmalas virzienā, kur atpūtās un veldzējās līdz vakara pasākumam, kad Zvejnieku parka estrādē sākās grupas “Lādezers” koncerts, kam sekoja svētku balle un iespaidīga uguņošana. Pasākuma vadītājs, salacgrīvietis un tagad populārais aktieris Andris Bulis. Kopumā Jūras svētkus apmeklējuši 11 tūkstoši cilvēku.

Mājupceļš

Pēc kārtīgas izdancošanās un saulei austot devāmies nosnausties, lai jau svētdienas pēcpusdienā dotos mājās. Pa ceļam vēl apstājāmies Vidzemes akmeņainajā jūrmalā, kur atrodas Veczemju Sarkanās klintis - 200 metrus garš un četrus metrus augsts smilšakmens atsegums ar grotām un alām. Jāsaka, ka piekļūšana šai vietai vairs nav tik viegla, jo praktiski visur ir privātīpašums. Dažu māju saimnieki gan ir pamanījušies no ceļotājiem iekasēt iebraukšanas maksu, pretī dodot iespēju novietot automašīnu sakoptā teritorijā.
Kopumā šajās dienās ieguvām daudz pozitīvu emociju, piedzīvojām interesantus notikumus un daudz redzējām.

Par Salacgrīvu:
Attālums no Salacgrīvas līdz Rīgai - 103 km, līdz Limbažiem -
50 km, līdz Valmierai - 95 km,
līdz Alūksnei - 211 km.
Pilsētas tiesības iegūtas 1928.gadā.
Salacgrīvas pilsētas platība ir 12,57 km2, lauku teritorija aizņem 312,83 km2.
Iedzīvotāju skaits pilsētā 3,5 tūkstoši, kopā ar lauku teritoriju
6 tūkstoši.

Noderīga informācija ceļotājiem:
Tradīcijām bagātie Jūras svētki Salacgrīvā notiek katru gadu jūlija otrajā sestdienā.
Nēģu sezona ir sešus mēnešus no augusta līdz februārim.
Salaca ir ideāla vieta makšķerniekiem.
Sīkāku informāciju par apskates objektiem un pasākumiem var saņemt Salacgrīvas TIC, kas atrodas Rīgas ielā 10a.

2006-07-24 Dzirkstele Liene Dembovska


Travellatvia iesaka


 
Kur atpūsties Latvijā ? Lasiet vēl
Nosaukums:
Paplašinātais meklētājs
Iesakam apmeklēt Skatīt citus

Dienas foto

Dienas foto

Ziņu izsūtīšana

Notikumu kalendārs