 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-07-24 Jūra, jūra, jūra vilina! [ 44 ] 2005-11-29 Jūrmalas brīvdienas - laiks atpūtai un veselībai 2005-10-27 Citiem zelts - zemē, Inčukalnā - gaisā 2005-10-14 Krāšņums vairo tūristu skaitu 2005-07-21 Lejup pa pašmāju ūdeņiem 2005-07-08 Kad Neptūns no jūras nāk 2005-06-21 Ludzā pie Gulbenes Stāmerienas [ 63 ] 2005-06-17 Apes "Kalnarušķos" atpūtas vietā iekārto tūrisma trasi 2005-05-09 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 9.05-15.05.2005 2005-05-02 Ar pirtošanos sākas velotūrisma sezona 2005-04-26 Tūristu uzņēmēji darbam gatavi vienmēr 2005-03-24 Lieldienas baznīcā un dabā 2005-03-16 Kā un kam reklamēt Latviju 2005-03-14 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 14. līdz 20. martam 2005-03-11 Saskaņots kompleksa "Baltic Sea Park" skiču projekts [ 2 ] Cēsīs ar ES Phare finansiālu atbalstu realizēs divus tūrisma projektus 2005-02-08 Laukos tūrismam meklēs trakas idejas [ 1 ] 2005-01-27 Savvaļas zirgus bendē viesi 2005-01-21 Egļukalna iekarošana 2005-01-04 Piedzīvojums. 19 dienās apkārt Latvijai [ 1 ] 2004-12-08 Juris Žagars: Slēpot — tikpat dabiski, kā dzert kafiju [ 2 ] 2004-12-02 Katram jāatrod savs pirtnieks! 2004-11-29 Ziemeļkurzeme starp žogiem [ 1 ] 2004-11-22 Veļu laikā Aizvīķu parkā [ 2 ] 2004-11-09 Kā Japānas imperatora galmā [ 3 ] 2004-11-01 Stopot uz Skaņokalnu! [ 1 ] 2004-10-26 Gaiziņam izvēlas puzuri Turīgus ārzemniekus vilina lētas medības Latvijā 2004-10-22 Par Latvijas sakoptāko pilsētu kļuvusi Aizkraukle 2004-10-19 Top mākslīgais slēpošanas kalns 2004-10-14 Rudens skati kopā ar Skaistajiem skatiem Allažu superpagasts Akmeņu mežs Pokaiņos [ 5 ] 2004-10-13 Pa Baltijas dzintara ceļu 2004-10-07 Nocērt Svētā kalna mežu 2004-10-06 Zemgalē visvairāk lauku labumu – Jelgavas rajonā [ 1 ] 2004-10-04 Prece – padomju šarms tūristiem Nogaršot Latvijas vīnu 2004-09-28 Latgaliskā eksotika 2004-09-27 Pastaiga pa Latvijas Venēciju Veļu laikā Aizvīķu parkā
Drūmais Aizvīķu parks, kurā pārsvarā aug simtgadīgas priedes un sirmot sākušas egles, aizņem 36 ha lielu teritoriju pašā Lietuvas pierobežā, Liepājas rajona Gramzdas pagasta tajā daļā, par kuru saka: reiz te bija Aizvīķu pagasts. Reiz, pirms simts un vairāk gadiem, kad pār Aizvīķiem valdīja vācu baroni fon Korfi, viņi daļu savas muižas liesās zemes apsēja ar auzām sajauktām egļu un priežu sēklām. Kad kociņi jau bija saņēmušies augšanai, vietējās skolas skolotājs Kārlis Kiršteins kopā ar bērniem topošajā parkā stādīja liepu, bērzu, kļavu alejas. Parks iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā un šoruden nosacīti svin savas pastāvēšanas 125. gadskārtu. Kopš 2000. gada parku savā pārziņā un aprūpē pārņēmis speciāli šim mērķim izveidots sabiedrisks fonds "Aizvīķu parks", kura darbību atbalsta akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži". Fonda dibinātāju un aktīvāko darbinieku skaitā ir aizvīķnieks, pensionēts Priekules mežniecības mežsargs Egons Ķeružis ar dēliem Henriju, Žerāru un Leonu. Kad pabiju Aizvīķos, Egons Ķeružis gan labprātāk runāja par trimdu Sibīrijā, kur ģimene izsūtīta 1949. gadā, nekā par teiksmainajiem notikumiem paša mājaspriekšā Aizvīķu parkā. Līdz 10. novembrim vēl skaitoties veļu laiks, tāpēc jāsargoties izaicināt apkārt klejojošās dvēseles. Citādi varot iznākt kā Aizvīķu muižā ierīkotā pansionāta iemītniekam Mārtiņam, kurš kādu rītu parkā atrasts miris. E. Ķeružis, kurš atklājis sevī koktēlnieka talantu, vēstures notikumu attēlošanai ik gadu cenšas parkā uzstādīt vismaz vienu lielāku statuju. Patlaban viņš pabeidzis veidot tēlu, kas atgādinās par vairāk nekā simts gadu senu traģisku notikumu Korfu muižā un vienlaikus rādīs, cik beztiesīgi, svešzemju "foniem" gadsimtiem ilgi kalpodami, bija latvieši. Pagājušā gadsimta sākumā viens no barona dēliem savas visatļautības dēļ nošāvis gados jaunu muižas kalponi, kas parka malā lasījusi puķes. Baronēns radu un draugu priekšā sācis dižoties, cik meistarīgi izšaus no tās matiem balto ķemmi. Trāpījis stipri zemāk... Kalpone bijusi uz vietas beigta un apglabāta barona ierīkotajā kapsētā. Šāvējs nav pat tiesāts. Tajā pašā kapsētā pēc barona pavēles pārapbedīta arī vietējā zintniece. Viņa, dzīva esot, dziedniecības rituāliem ņēmusi ūdeni no parkā esošā avota un jau labu laiku pirms "piektā" gada paredzējusi zemnieku sacelšanos un baronu muižu dedzināšanu. Baronu šāds pareģojums tik briesmīgi satraucis, ka viņš licis izrakt pa tam laikam jau mirušās zintnieces līķi un nocirst tam galvu. Nocirsto galvu barons licis novietot starp "raganas" kājām, zārku ierakt kapsētas malā un apkraut vai apmūrēt ar lieliem akmeņiem. Klaudzieni zārka iekšpusē Cilvēku psihi traumējošas parādības visbiežāk esot novērotas tieši vecās kapsētas un tai pretī esošā spoku kalna apkaimē. Kā baisākais piedzīvojums no mutes mutē tiek stāstīts 1939. gada rudenī it kā noticis gadījums ar Pumpuru mājas saimnieku Jāni, kurš pa kādreizējo barona aleju braucis no Priekules dzirnavām ar bīdeļmaisiem vezumā. Tiklīdz ticis pie spoku kalna, vezums nekust no vietas. Palūkojies atpakaļ un ieraudzījis, ka ratos sasēduši visādi mošķi. Plītējis ar pātagu, bet šie nekust no vietas. Ķēris azotē pēc tur noglabātā šņabja kortelīša. Tiklīdz licis pie mutes, parādījies melnā tērpies kungs ar cilindru galvā un izskatījies pēc paša nelabā. Prasījis, lai dod viņam arī iemalkot. Kad "kočiņš" bijis iztukšots, melnais kungs vēlējis, lai saimnieks piesien savu kleperi pie koka un nāk viņam līdzi alu dzert. Gājis, gājis Pumpursaimnieks aiz melnā kunga, līdz attapies pie baronu kapličas. Tad pārbīlī meties cauri visam parkam pie tuvumā dzīvojošā Žaņa Ķeruža (Egona tēvs) palīdzību un mierinājumu meklēt. Gan Aizvīķos, gan Gramzdā dzirdēju pieņēmumu, ka pēcnāves mieru nevarot rast savulaik dzīvs apraktais barona sulainis vai miesassargs vācietis Ferdinands Blūms, kura izturēšanās pret muižas kalpotājiem latviešiem robežojusies ar spīdzināšanu. Blūms slimojis ar epilepsiju jeb krītamo kaiti. Vai nu muižas ļaudis šādu slimību nav izpratuši, vai arī kalpi, gribēdami sulainim atriebties par pāridarījumiem, vienas šādas lēkmes laikā Blūmu kā mirušu ielikuši zārkā un ievietojuši pils pagraba līķkambarī. No lēkmes atmodies, Blūms no zārka izkļuvis. Baronam tad radušās aizdomas, ka viņa miesassargs ir sakaros ar pašu velnu, ja tā var nomirt un atkal augšāmcelties. Nākamās lēkmes laikā "mironis" ar barona svētību taisnā ceļā nests uz kapsētu apglabāt. Kad no virspuses kapā mestas smiltis, no apakšas skanējusi bungošana pa zārka vāku... Krusts, kas atgriežas Jāteic gan, ka ne visi gramzdenieki notikumus uztver tik saasināti. Pagasta priekšsēdētājs Augustīns Eidējus, piemēram, par Pumpuru mājas saimnieka it kā tikšanos ar pašu nelabo sacīja, ka neviens jau nezina, cik "kočiņu" Jānis izmalkojis pirms tam. Turklāt, kad rīta gaismā gājuši skatīt, kāpēc tad vezums nav kustējies uz priekšu, redzējuši, ka ratu ritenis aizāķējies aiz koka. Arī par veco Mārtiņu no pansionāta: kurš var paredzēt, kur, kad un no kā var apstāties veca un slima cilvēka sirds? Taču, jo vairāk par Aizvīķu parku stāstīšot teiksmainus notikumus, jo labāk būšot šī pierobežas nostūra iedzīvotājiem — apgrozīsies iebraucēji un notiks kāda kustība. It kā prozaiski var izskaidrot arī vecajā kapsētā vienīgā vēl atlikušā smagā dzelzs krusta periodisko pazušanu. To vienkārši ik pa laikam kāds iekāro pārdošanai metāllūžņos. Bet kā izskaidrot šī paša krusta atgriešanos? Vienreiz tas pēc pusgada ilgas prombūtnes atradies, piesliets pie parka ieejas, citreiz kaut kur parka vai kapsētas teritorijā. Atliek domāt, ka ir kāds spēks, kas nozagto kapa krustu liek nest atpakaļ. 2004-11-22 Latvijas Avīze |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Kur atpūsties Latvijā ? | Lasiet vēl |
|
|
|
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
| Notikumu kalendārs |
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.