Uzzini vairāk !


Latvija

Lasiet vēl


2006-07-24
Jūra, jūra, jūra vilina! [ 44 ]

2005-11-29
Jūrmalas brīvdienas - laiks atpūtai un veselībai

2005-10-27
Citiem zelts - zemē, Inčukalnā - gaisā

2005-10-14
Krāšņums vairo tūristu skaitu

2005-07-21
Lejup pa pašmāju ūdeņiem

2005-07-08
Kad Neptūns no jūras nāk

2005-06-21
Ludzā pie Gulbenes Stāmerienas [ 63 ]

2005-06-17
Apes "Kalnarušķos" atpūtas vietā iekārto tūrisma trasi

2005-05-09
Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 9.05-15.05.2005

2005-05-02
Ar pirtošanos sākas velotūrisma sezona

2005-04-26
Tūristu uzņēmēji darbam gatavi vienmēr

2005-03-24
Lieldienas baznīcā un dabā

2005-03-16
Kā un kam reklamēt Latviju

2005-03-14
Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 14. līdz 20. martam

2005-03-11
Saskaņots kompleksa "Baltic Sea Park" skiču projekts [ 2 ]
Cēsīs ar ES Phare finansiālu atbalstu realizēs divus tūrisma projektus

2005-02-08
Laukos tūrismam meklēs trakas idejas [ 1 ]

2005-01-27
Savvaļas zirgus bendē viesi

2005-01-21
Egļukalna iekarošana

2005-01-04
Piedzīvojums. 19 dienās apkārt Latvijai [ 1 ]

2004-12-08
Juris Žagars: Slēpot — tikpat dabiski, kā dzert kafiju [ 2 ]

2004-12-02
Katram jāatrod savs pirtnieks!

2004-11-29
Ziemeļkurzeme starp žogiem [ 1 ]

2004-11-22
Veļu laikā Aizvīķu parkā [ 2 ]

2004-11-09
Kā Japānas imperatora galmā [ 3 ]

2004-11-01
Stopot uz Skaņokalnu! [ 1 ]

2004-10-26
Gaiziņam izvēlas puzuri
Turīgus ārzemniekus vilina lētas medības Latvijā

2004-10-22
Par Latvijas sakoptāko pilsētu kļuvusi Aizkraukle

2004-10-19
Top mākslīgais slēpošanas kalns

2004-10-14
Rudens skati kopā ar Skaistajiem skatiem
Allažu superpagasts
Akmeņu mežs Pokaiņos [ 5 ]

2004-10-13
Pa Baltijas dzintara ceļu

2004-10-07
Nocērt Svētā kalna mežu

2004-10-06
Zemgalē visvairāk lauku labumu – Jelgavas rajonā [ 1 ]

2004-10-04
Prece – padomju šarms tūristiem
Nogaršot Latvijas vīnu

2004-09-28
Latgaliskā eksotika

2004-09-27
Pastaiga pa Latvijas Venēciju

Latgaliskā eksotika


Sagatavot izdrukai
Lai gan Latgale tepat rokas stiepiena attālumā, brauciens uz zilo ezeru zemi ir ne mazāk eksotisks kā ceļojums uz ārvalstīm. Tas tāpēc, ka nepazīstamā un jaunatklājamā šaipusē ir krietni vairāk nekā citos novados, kas apceļoti biežāk. Piedzīvojums ir arī sastapšanās ar latgalisko dzīvesziņu. To mums, aptuveni piecdesmit rīdziniekiem, kuri devušies iepazīt Latgali, pārpārēm sniedz šā novada patriots un labs pārzinātājs Roberts Kudiņš.

Daudz dzirdēts par Latvijas lielāko dižakmeni – Nīcgales Lielo jeb Balto akmeni, nu to skatām savām acīm. Netverami varens. Apkārtmērs 31,1 m, augstums 3,5 m, garums 10,5 m, platums 10,4 m. Viena puse noapaļota, tajā iecirsti divi pakāpieni, kas atvieglo uzrāpšanos pelēkajā milzenī. Jā, arī no augšas skats ir iespaidīgs, no šejienes uz četrām debess pusēm taisni kā lineāli aizved četri ceļi. Akmens iezīmē Nīcgales un Kalupes pagastu robežu, bet teika vēstot, ka sensenos laikos 12 velni nesuši akmeni uz Daugavu, gribēdami to aizdambēt. Bet iedziedājies gailis un velni akmeni pametuši.

Meklēdami taisnāko ceļu, kā nokļūt atkal uz šosejas, pārbaudām nesen būvēto meža ceļa stiprību, bet mūsu autobuss iestieg mīkstajā smilšu klājumā. Tikai pēc pāris stundu pūlēm tiekam atpakaļ uz stingrāka ceļa, tas nozīmē, ka ekskursijas maršruts jāsaīsina.

Izbraucam cauri Daugavpilij un steidzamies skatīt neparastu dievnamu Vecsalienas pagastā priežu meža vidū. Tā ir Sīķeles luterāņu baznīca. (Dažkārt dzirdēts arī Vecsīķeles nosaukums.) Mūsu pavadonis mums pavēsta, ka te jau ļoti sirmā senatnē bijusi koka baznīciņa, ko kāds latviešu dzimtcilvēks ar plostu atvedis no Krievzemes. Baznīca vairākkārt degusi, bet arvien atjaunota. Interesanti, ka sākumā tā piederējusi katoļu draudzei, bet 18. gs. otrajā pusē katoļi to atdevuši luterāņiem, vietā saņemot Elernes dievnamu. Lai apskatītu Sīķeles baznīcu, jāuzkāpj kalniņā, ejot pa rūpīgi koptu meža taku. Apkārt augošie koki un krūmi sveicina ar mīkstu lapu rokām. Virs ieejas durvīm izlasām, ka Sīķeles baznīca celta 1819. gadā, bet 1879. gadā renovēta "no Johanna Lēvalda". Apkārt maza kapsēta ar nedaudzām kopiņām un savdabīgiem kapu pieminekļiem.

Garāmbraucot apskatām arī Bornes un Jaunbornes baznīcas. Pie Jaunbornes dievnama gandrīz pirms gadsimta uzstādīts krucifikss kā pateicība Dievmātei. Bet 16. gs. būvētā Bornes koka baznīciņa 1936. gadā pārvesta uz Etnogrāfisko brīvdabas muzeju Rīgā, kur tā atrodas arī pašlaik. Tās vietā tajā pašā gadā uzbūvēja tagadējo evaņģēliski luterisko baznīcu. Iegriežamies Vecbornes muižas parkā, kas tā sazaļojis, ka nepamanām interesanto gobu, ko vietējie iedzīvotāji tās plašā zarojuma dēļ sauc par lietussargu. Te muižas kungu mājā atrodas Vecbornes sākumskola. Līdz 1940. gadam mācības notikušas tikai latviešu valodā, vēlāk arī krievu valodā, bet 1948. gadā skolu beigusi pēdējā latviešu izlaiduma klase un turpmāk šeit skanējusi vienīgi krievu valoda.

Salienas ceļa malā, godinot ornitologu un daudzu bērnu grāmatiņu autoru Kārli Griguli, novietots dižens piemiņas akmens. Akmenī iecirsts gudrības simbols – pūce, bet līdzās šalcošais bērzs it kā aicina šurp pārējos putnus, par kuriem tik interesanti rakstīja K. Grigulis. Pārsimts metrus uz priekšu atrodas inženierbūves piemineklis – vecais Poguļankas upes tilts. Šodien visi, protams, izmanto jauno tiltu, tāpēc ātrajā braucienā pat nepamana senbūvi dažus simtus metru tālāk.

Īss pārbrauciens un esam Červonkā, kur skatām mūsu ekskursijas vainagojumu – Červonkas (Vecsalienas) muižas pili. Tā celta 1870. gadā neogotikas stilā pēc grāfa fon Hāna ieceres. Ēka ir īsta pasaku pils. To sedz stāvs divslīpju jumts. Pili izteiksmīgu dara daudzās izbūves, jumtiņi, tornis un tornīši. Ar sevišķu rūpību izstrādātas detaļas. Tās ir daudzveidīgas un veiksmīgi papildina ēkas telpiskā risinājuma izteiksmību. Piemēram, logu ailas ir smailloka, segmentveida, taisnstūra un apaļas. Dažāda arī to dekoratīvā apdare un izkārtojums fasādē. Tās grupētas pa divi, trīs un četri, vietām redzama arkāde. Lielās zāles un otrā stāva apaļo logu dekors ir apvienots. Tās ir trīs iespaidīgas smailloka arkas, ko balsta kolonnas un kas īpaši izceļas pils fasādē. Saglabājusies barona kabineta loga vitrāža un lielā zāle ar grezniem griestiem. Pili un muižas apbūvi ieskauj 19. gs. veidots trīs hektāru liels brīvā plānojuma parks ar vismaz 14 eksotisko koku sugām. Šobrīd pilī atrodas Vecsalienas pagasta padome, arī pasta nodaļa, feldšeru punkts, bibliotēka.

Mājupceļā apstājamies pie Bruņenes muižas kungu mājas, kas rāda apdrupušu fasādi, toties Jaunsventes pili apjož sastatnes, kas cerīgi sola, ka pēc kāda laika šī ēka varētu izskatīties pavisam citāda. Jau restaurētie muižas vārti to it kā apstiprina.

2004-09-28 Latvijas Avīze


Travellatvia iesaka


 
Kur atpūsties Latvijā ? Lasiet vēl
Nosaukums:
Paplašinātais meklētājs
Iesakam apmeklēt Skatīt citus

Dienas foto

Dienas foto

Ziņu izsūtīšana

Notikumu kalendārs