 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-07-24 Jūra, jūra, jūra vilina! [ 44 ] 2005-11-29 Jūrmalas brīvdienas - laiks atpūtai un veselībai 2005-10-27 Citiem zelts - zemē, Inčukalnā - gaisā 2005-10-14 Krāšņums vairo tūristu skaitu 2005-07-21 Lejup pa pašmāju ūdeņiem 2005-07-08 Kad Neptūns no jūras nāk 2005-06-21 Ludzā pie Gulbenes Stāmerienas [ 63 ] 2005-06-17 Apes "Kalnarušķos" atpūtas vietā iekārto tūrisma trasi 2005-05-09 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 9.05-15.05.2005 2005-05-02 Ar pirtošanos sākas velotūrisma sezona 2005-04-26 Tūristu uzņēmēji darbam gatavi vienmēr 2005-03-24 Lieldienas baznīcā un dabā 2005-03-16 Kā un kam reklamēt Latviju 2005-03-14 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 14. līdz 20. martam 2005-03-11 Saskaņots kompleksa "Baltic Sea Park" skiču projekts [ 2 ] Cēsīs ar ES Phare finansiālu atbalstu realizēs divus tūrisma projektus 2005-02-08 Laukos tūrismam meklēs trakas idejas [ 1 ] 2005-01-27 Savvaļas zirgus bendē viesi 2005-01-21 Egļukalna iekarošana 2005-01-04 Piedzīvojums. 19 dienās apkārt Latvijai [ 1 ] 2004-12-08 Juris Žagars: Slēpot — tikpat dabiski, kā dzert kafiju [ 2 ] 2004-12-02 Katram jāatrod savs pirtnieks! 2004-11-29 Ziemeļkurzeme starp žogiem [ 1 ] 2004-11-22 Veļu laikā Aizvīķu parkā [ 2 ] 2004-11-09 Kā Japānas imperatora galmā [ 3 ] 2004-11-01 Stopot uz Skaņokalnu! [ 1 ] 2004-10-26 Gaiziņam izvēlas puzuri Turīgus ārzemniekus vilina lētas medības Latvijā 2004-10-22 Par Latvijas sakoptāko pilsētu kļuvusi Aizkraukle 2004-10-19 Top mākslīgais slēpošanas kalns 2004-10-14 Rudens skati kopā ar Skaistajiem skatiem Allažu superpagasts Akmeņu mežs Pokaiņos [ 5 ] 2004-10-13 Pa Baltijas dzintara ceļu 2004-10-07 Nocērt Svētā kalna mežu 2004-10-06 Zemgalē visvairāk lauku labumu – Jelgavas rajonā [ 1 ] 2004-10-04 Prece – padomju šarms tūristiem Nogaršot Latvijas vīnu 2004-09-28 Latgaliskā eksotika 2004-09-27 Pastaiga pa Latvijas Venēciju Jūrmalas brīvdienas - laiks atpūtai un veselībaiVai pāris dienās var iepazīt un izbaudīt Jūrmalu? Noteikti ne, lai gan vairums droši vien uzskata, ka par to zina gandrīz visu.
Jūrmalnieki ir pārliecināti, ka viņu pilsēta ir visskaistākā Latvijā. Pēc 32 kilometru garumā gar jūru izstieptās apbūves apskates tam nevar ne piekrist, ne arī atspēkot apgalvojumu. Tomēr pavisam droši var teikt - tā ir kontrastu pilsēta. Līdzās vēsturiskajām koka celtnēm slejas ne tikai daudzstāvu viesnīcu un sanatoriju korpusi, bet arī dzīvojamās mājas. Blakus glīti restaurētām un ar savu svaigumu acis priecējošām celtnēm redzamas noplukušas un pamestas, pat sabrukušas mājas. Jā, ne visiem īpašniekiem ir pietiekami daudz naudas, lai tās atjaunotu. Turpretim vairāku bagātu cilvēku tieksme “spīdēt” dažkārt rada nepatīkamu disonansi ar vidē neiederīgu ēku. Spilgtu kontrastu pilsēta Iespējams, ka šie kontrasti rosinājuši vairākus galvaspilsētas žurnālistus piedāvāt maršrutu Latvijā pazīstamu cilvēku māju apskatei Jūrmalā. Manī tas īpašu interesi nerada, bet gan jau atrastos ekskursanti, kas pa to vēlētos doties un klausīties gida stāstījumā, ko papildina baumas. Par ēku stilu un pievilcību var spriest katrs pēc savas gaumes un patikas. Vai tās kādreiz būs arhitektūras pieminekļi? To rādīs laiks. Arhitekta Viļņa Štrama projektēta mūsdienīga koka ēka ir Jānim Naglim. Dziedātājas Laimas Vaikules askētiskās līnijās ieturētā baltā māja izceļas ar sarkaniem akcentiem, ko veido skulptūra pagalmā un pāris saslietu “zīmuļu” grupas. Aleksandras Krasovickas īpašumā vēsturiskā villa “Marta” iespiesta starp viesu namu, tenisa halli, dzīvojamām mājām ar koka apdari. Stāsta, ka pagājušā gadsimta beigās tur dzīvojusi Zviedrijas karaļa paziņa vai attāla radiniece. Krasovicku ģimene to nopirkusi no šīs Martas dēla, 80 gadus veca vīrieša, kas dzīvo Kanādā. Tiesa, villa esot pilnībā pārbūvēta. No pagātnes tik vien palicis, kā nosaukums un ārējā čaula. Neogotikas stila parauga ēku komplekss Dzintaru prospektā, kas piederējis latviešu būvuzņēmējam un mecenātam Kristapam Morbergam, vēl gaida savu atdzimšanu. Turpretim Majoru vecā pasta ēka pēc restaurācijas izskatās brīnišķīgi. Pašlaik mantinieks atjauno Jāņa Rozes īpašumu. Vēsturisko viesnīcu “Standarts” pirms mēneša liesmās iznīcināja dedzinātājs. Mājas ar koka “mežģīnēm” Jūrmalā vairāk nekā 4000 ēkas veido vēsturisko apbūvi, 414 ir iekļautas valsts arhitektūras pieminekļu sarakstā. 19.gadsimta un 20.gadsimta sākuma pirmās puses būvniecības spilgtākā iezīme ir koka ēku ievērojams pārsvars pār cita veida apbūvi. To raksturo krāšņi kokgriezuma dekori ēku fasādes un jumta apdarē. Tās izskatās kā greznas mežģīnes, turklāt katrai mājai ir pilnīgi cits “raksts”. Jūrmalas dome cer panākt, lai vēsturisko koka apbūvi iekļautu UNESCO mantojumā. Tas būtu lieliski, jo liktu vairāk rūpēties par unikālo ēku sagblabāšanu. Pilsētas teritoriju sadala vairāk nekā 250 ielas. Nezinātājam to labirintā nav viegli orientēties, kā arī noteikt, kur beidzas Sloka vai sākas Lielupe. Varbūt vieglāk atrast kādu adresi, zinot, ka Dubultos ielām izvēlēti galvenokārt Latvijas upju un ezeru nosaukumi. Asaros ielas sauktas sieviešu un vīriešu vārdos, Dzintaros - pilsētu vārdos. Tiesa, vēlākajos gados šis princips nav ievērots, tāpēc nosaukumi ir jaukti. Dzejniece - starp lielvarām Dubultos, vietā, kur pa logu paveras skats uz Lielupi un jūra ir tikai pārsimt metru attālumā, atrodas Aspazijas māja - muzejs. 1903.gadā celtā ēka ir valsts koka arhitektūras un vēstures piemineklis, kas valdzina ar īpašu vienreizību un skaistumu. Tajā žurnālistus uzņem kā gaidītus ciemiņus. Te dzejniece pavadījusi dzīves pēdējos gadus, bet liekas, ka viņa tikko izgājusi, jo interjers ir saglabāts tāds, kāds tas bijis. Smaržo kafija, Aspazijas iecienītais dzēriens, ar ko mūs cienā. Piedzīvojot politisko varu maiņu un Otrā pasaules kara notikumus, Aspazija mierinājumu radusi šajā brīnišķīgajā vietā un tuvos, uzticamos draugos. Viņa vēlējās, lai māja kļūtu par rakstnieku jaunrades vietu. Klausoties Aspazijas tik pazīstamās dzejas rindas “Nebēdne meitene” un dziesmas ar viņas vārdiem, jāatzīst, ka viņa nav tikai dzejniece, bet, pirmkārt, sieviete, kura vienmēr pratusi aizstāvēt savas tiesības, nezaudēt savu sievišķo šarmu un pievilcību. Viņa nav baidījusies padomju varas ieliktenim Augustam Kirhenšteinam atzīt, ka gaida “vadoņa” atgriešanos. Ne velti latvieši 1943.gadā nevarēja pieļaut, ka Aspazijas mūža mājas ir vienkāršs priežkoka zārks, un apmainīja to pret ozolkoka šķirstu. Pie pašas jūras ir miers Pludmale ir un droši vien būs demokrātiskākā atpūtas vieta arī pēc pieciem un desmit gadiem. Nav tiesa, ka tajā ir jauki gozēties tikai vasaras saules staros! Pastaiga pa baltām kvarca smiltīm klāto liedagu pretim tumšajiem viļņiem liek neviļus nodrebēt, saņemot sāļu šļakatu šalti sejā un sajūtot dabas vareno spēku. Pilnīgas brīvības izjūta, stāvot pret vēju tukšajā krastā. Elegantā viesnīca “Batic Beach Hotel” atrodas pašā jūras krastā, tāpēc no rīta pamodusies izeju uz balkona pateikt “Labrīt!” mūžam mainīgajai un nemierīgajai ūdens ņirbai. Viesnīcas atrašanās kāpu joslā nodrošina klusumu un mieru, lai gan pilsētas centrs atrodas tikai pāris minūšu gājiena attālumā. Pretrunīgas izjūtas pārņem, uzzinot, ka tās īpašnieks ir Igaunijas pilsonis. Pieczvaigžņu korpusā apkalpošanas serviss ir nevainojams. Istabas ir aprīkotas ar gaisa kondicionētāju, televizoru, interneta pieslēgumu, minibāru un ugunsdrošības sistēmu. Protams, numurā ir duša un vanna, bet peldēties varu 25 metrus garajā baseinā, kur ūdens temperatūra ir 28 grādi. Uz pirti, baseinu vai SPA? Pēc brokastīm un pusdienām restorānā vakariņas ēdam “Slāvu sētā”. Tur komplektā ir Krievu pirts ar bērza, ozola un eikalipta slotām, turklāt profesionāla pirtnieka masāža ar ledu. Neesmu pirts cienītāja, tāpēc labprātāk vēroju, kā kolēģe izbauda visu izjūtu spektru no slotu dedzinoša karstuma līdz ledus adatiņu durstīgajam aukstumam. Protams, var arī mierīgi karsēties somu pirtī, pēc tam aplieties ar aukstu ūdeni vai ienirt baseinā ar jūras ūdeni. Tomēr vislielākā interese ir par “Baltic Beach SPA”, tātad dažādām procedūrām miesai un garam. Protams, divās stundās nav iespējams izmēģināt visu, bet izvēlēties arī nav viegli. Klasiskā masāža, limfodrenāža, masāža ar vulkāniskajiem akmeņiem, vibro - vakuma anticelulīta masāža, zemūdens masāža ar aļģēm, lāzerterapija, ultraskaņas terapija, elektrostimulācija, kosmētiskas procedūras ķermenim un sejai, pēdu procedūra ar pašsildošām dūņām, modelējoša maska krūtīm, vaksācija un sāls istaba, kā arī trenažieru zāle, pērļu vanna, solārijs un īpašie piedāvājumi - Ēģiptes vai ajūrvēdas masāža. Protams, nav iespējams nosaukt visus iespējamos veidus, bet priekšstats droši vien ir. Jūtos kā no jauna piedzimusi Esmu dzimusi Zivs zīmē, tāpēc man patīk ūdens procedūras. Tērpusies baltā halātā, dodos uz kabinetu, kur mani jau gaida zemūdens masāžas speciāliste. Kad augums ir iegremdēts vannā zem ūdens, viņa ar spēcīgu ūdens strūklu sāk masēt kājas pēdu, katru pirkstu, pamazām virzoties augšup. Klausoties liegas mūzikas skaņās, pustumšajā telpā jūtu, ka izmasēts tiek katrs muskulis. Mazliet sāp “problemātiskie” muskuļi. Procedūra uzlabo vielmaiņu organismā un asins cirkulāciju audos, palielinot skābekļa daudzumu un izvadot uzkrātās šlakvielas. Masāžas laikā mazinās saspringuma sajūta, palielinās locītavu kustīgums un ķermeņa lokanība. Zemūdens masāža veic ķermeņa formas korekciju. Tās ir efektīgas migrēnas un stresa ārstēšanai, kā arī miega uzlabošanai. To, ka efekts ir pat vienai masāžas reizei, izjutu pati - āda kļuvusi gludāka, turklāt sajūta bija fantastiska. Pēc atgriešanās no Jūrmalas kolēģi uzreiz pamanīja, ka esmu atpūtusies. Droši vien ūdens procedūru tai dienai bija jau pietiekami, tomēr nevarēju atteikties arī no iespējas doties uz “Līvu akvaparku”. Domāju, nav vērts stāstīt par to. Turp braukt ir vērts 3.decembrī, kad akvaparkā notiks ģimeņu Ziemassvētki. Tiks atvērta akvaparka slidotava. Tur varēs ne tikai slidot, bet arī baudīt dažādus našķus, siltos dzērienus un karstvīnu. Pie svētku egles paziņos piparkūku cepšanas konkursa uzvarētājus. Līdzīgs pasākums ar bērnu koncertu būs 10. un 17.decembrī. Dūņas neizmanto efektīvi Teika stāsta par karavīru, kuru sakodusi odze. To izmazgājot ar Ķemeru avota ūdeni, karavīrs atveseļojās. Tautas dziedniecībā izmantotie svētavoti ārstiem bijuši pazīstami jau 18. gadsimta beigās, kad uz Ķemeriem ārstēties brauca sirgstošie Kurzemes augstākās sabiedrības pārstāvji. Viņus uzņēma mežsargi, kuru mājās varēja apmesties un baudīt no purva avotiem atvesto dziedniecisko ūdeņu peldes. Vienu mežsargu sauca Ķemers, tāpēc viņa vārds devis nosaukumu purvam un vēlāk kūrortam. Ķemeru nacionālais parks (38 165 ha) atrodas Baltijas jūras krastā. Samērā līdzenajā parka teritorijā var atrast gan upes, pļavas, ezerus un iekšzemes kāpas, gan augstos sūnu purvus un slavenos sēravotus, gan plašus mežu masīvus. Īpaša nozīme ir Lielajam tīrelim - 6000 ha lielai sūnu “cepurei”, kas barības vielas saņem ar lietus lāsēm un sniegu. Tas ir īpašs ar savu purva ezeriņu labirintu. Purvu pazemē veidojas minerālūdens, kas ir bagāts ar sērūdeņradi. Tas ir Ķemeru kūrorta pastāvēšanas avots. Ķemeru centrs ar plašo parku, bijušās viesnīcas ēku atgādina tos laikus, kad uz šejieni brauca tūkstošiem atpūtnieku. Jau Krievijas cara Nikolaja I valdīšanas laikā dziedniecība bijusi salīdzinoši augstā līmenī. 1838.gadā uzcelta pirmā valsts peldu iestāde. Tagad diemžēl Ķemeru sanatorijas atjaunošanas darbi turpinās lēni. Citās sanatorijās izmanto dūņas un sērūdeni ārstnieciskajās procedūrās, bet speciālisti atzīst, ka to pārietošana un pārstrāde nedod tik labu efektu. Vēlams būtu tās lietot tuvāk ieguves vietām. Skumji skatīties, kā “baltais kuģis” (tā dēvē šo balto celtni ar klasicisma kolonnām, balustrādēm, pilastru un dzegām) stāv vientuļš un pamests. Tā atrodas ainavu parkā ar simtgadīgiem kokiem, ar līkumotu celiņu tīklu, ar dabas ainavā iekļautiem paviljoniem, rotondām, tiltiņiem, mākslīgi veidotiem kanāliem, kas saistīti ar parkam cauri tekošo Vēršupīti. Senāk pa to un kanāliem varēja vizināties laivā. Uz Mīlestības saliņas fotografējas jaunlaulātie. Koncertzālei nav līdzīgas Kad par godu Krievijas cara Aleksandra II meitas precībām ar Edinburgas hercogu 1897.gadā Edinburgā (tā toreiz sauca Dzintarus) uzcēla teātra skatuvi, tajā regulāri sāka uzstāties varietē teātru trupas, orķestri no Latvijas Nacionālās operas, Pēterburgas Marijas teātra un Varšavas filharmonijas. 1936.gadā jaunajā koncertdārzā atklāja slēgtu koncertzāli ar 690 vietām pēc arhitekta Viktora Mellenberga projekta. 1960.gadā to papildināja vasaras skatuve ar jumtu, kur uzstājušies daudzi slaveni mākslinieki. Tad Dzintaru koncertzāle kļuva par modernāko un iecienītāko koncertzāli, bet deviņdesmito gadu sākumā bija vērojams panīkums. Tagad tā ir Jūrmalas pašvaldības īpašums un sākts vērienīgs kapitālremonts. Pēc būvdarbu pabeigšanas nākamā gada aprīlī koncertzālei būs jauna skatuve un atjaunots griestu segums. Mākslinieku, koru un orķestru ērtībai skatuve tiek veidota regulējama ar jaunu apgaismošanas tehniku. Ar laiku koncertzāli paredzēts pārveidot tā, lai to varētu izmantot arī ziemas sezonā. Nākotnē rekonstruēs arī mazo zāli, tiek domāts par jaunu grimētavu celtniecību. Koncertzāles ēka ir arhitektūras piemineklis, tāpēc telpas paplašinās, veidojot tās pagrabstāvā, nevis izmantojot piebūves. Šogad Dzintaros bijuši 85 koncerti. Pēdējo gadu lielākais notikums ir festivāls “Jaunais vilnis”. Jūrmala ir unikāla, jo apvieno visus galvenos kūrorta faktorus: veselīgu klimatu, minerālūdeņus un ārstnieciskās dūņas. Tepat mums ir viss, lai, aizmirstot ikdienas stresu, atklātu veselības pasauli jebkurā gadalaikā. Žurnālisti atzina, ka nav jākrāj nauda, lai vairākas dienas brauktu un dienu būtu Romā. Prieku un atpūtu var baudīt tepat - 20 kilometrus no Rīgas. 2005-11-29 Dzirkstele Mārīte Dzene |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Kur atpūsties Latvijā ? | Lasiet vēl |
|
|
|
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
| Notikumu kalendārs |
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.