 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-07-24 Jūra, jūra, jūra vilina! [ 44 ] 2005-11-29 Jūrmalas brīvdienas - laiks atpūtai un veselībai 2005-10-27 Citiem zelts - zemē, Inčukalnā - gaisā 2005-10-14 Krāšņums vairo tūristu skaitu 2005-07-21 Lejup pa pašmāju ūdeņiem 2005-07-08 Kad Neptūns no jūras nāk 2005-06-21 Ludzā pie Gulbenes Stāmerienas [ 63 ] 2005-06-17 Apes "Kalnarušķos" atpūtas vietā iekārto tūrisma trasi 2005-05-09 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 9.05-15.05.2005 2005-05-02 Ar pirtošanos sākas velotūrisma sezona 2005-04-26 Tūristu uzņēmēji darbam gatavi vienmēr 2005-03-24 Lieldienas baznīcā un dabā 2005-03-16 Kā un kam reklamēt Latviju 2005-03-14 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 14. līdz 20. martam 2005-03-11 Saskaņots kompleksa "Baltic Sea Park" skiču projekts [ 2 ] Cēsīs ar ES Phare finansiālu atbalstu realizēs divus tūrisma projektus 2005-02-08 Laukos tūrismam meklēs trakas idejas [ 1 ] 2005-01-27 Savvaļas zirgus bendē viesi 2005-01-21 Egļukalna iekarošana 2005-01-04 Piedzīvojums. 19 dienās apkārt Latvijai [ 1 ] 2004-12-08 Juris Žagars: Slēpot — tikpat dabiski, kā dzert kafiju [ 2 ] 2004-12-02 Katram jāatrod savs pirtnieks! 2004-11-29 Ziemeļkurzeme starp žogiem [ 1 ] 2004-11-22 Veļu laikā Aizvīķu parkā [ 2 ] 2004-11-09 Kā Japānas imperatora galmā [ 3 ] 2004-11-01 Stopot uz Skaņokalnu! [ 1 ] 2004-10-26 Gaiziņam izvēlas puzuri Turīgus ārzemniekus vilina lētas medības Latvijā 2004-10-22 Par Latvijas sakoptāko pilsētu kļuvusi Aizkraukle 2004-10-19 Top mākslīgais slēpošanas kalns 2004-10-14 Rudens skati kopā ar Skaistajiem skatiem Allažu superpagasts Akmeņu mežs Pokaiņos [ 5 ] 2004-10-13 Pa Baltijas dzintara ceļu 2004-10-07 Nocērt Svētā kalna mežu 2004-10-06 Zemgalē visvairāk lauku labumu – Jelgavas rajonā [ 1 ] 2004-10-04 Prece – padomju šarms tūristiem Nogaršot Latvijas vīnu 2004-09-28 Latgaliskā eksotika 2004-09-27 Pastaiga pa Latvijas Venēciju Allažu superpagastsRīgas rajona Allažu pagasts iekļuvis starptautiskā konkursa "LivCom"* finālā, kas no 14. līdz 18. augustam notiks Kanādā.
Panākumu atslēga – fiziķa piegājiens Allažu pagasta padomes priekšsēdētājs fizikas doktors Verners Bērziņš Allažos ir ienācējs. Kopā ar Dainuvīti Bērziņu, kas strādā par pagasta bibliotekāri un projektu koordinatori, viņš pirms desmit gadiem uz šo pusi pārcēlies no Rīgas. Apnikusi lielpilsētas drūzma un atraduši sev Allažus. Piedāvājums kļūt par pagasta vadītāju nācis pavisam negaidīti. Kā tagad izrādās, ar to Allažos sākusies jauna ēra. Pagastvecākā krēslu ieņēmušā fiziķa svaigais, netradicionālais piegājiens ļāvis paveikt brīnumu lietas un Allažu pagasts no "diezgan švaka" kolhoza kļuvis ne vien par iecienītu tūrisma objektu, bet arī rekordistu dažādu projektu naudas piesaistē. – Ar projektu naudu katru gadu pie pamatbudžeta iegūstam vēl pusbudžetu klāt, – saka V. Bērziņš, taču viņa intonācijā sevišķu lepnību par panākumiem nejūt. Kas gan viņam ko lepoties – projektu izstrādāšana un veiksmīga īstenošana ar vietējo un starpvalstu organizāciju finansiālo atbalstu Allažos kļuvusi par ierastu lietu un šis papildu pusotrs simts tūkstošu šķiet gandrīz pašsaprotams. Par projektu naudu Allažos izveidots bērnu un ģimenes atbalsta centrs, radīts pieaugušo apmācības un kultūras centrs, sakopts mežs un Allažmuižas parks. Siena viesnīca siltai vasarai Allažu pagasta vides un mazā biznesa konsultante Iveta Ābelīte lēš, ka šogad Allažos ieradušies aptuveni septiņi tūkstoši tūristu. Allaži īpaši neorientējoties uz ārvalstu tūristu pievilināšanu, lai gan par to trūkumu sūdzēties nevar. Pagastu pārsvarā apciemo sestdienas, svētdienas atpūtnieki no Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Allažos tiek piedāvāti gidu pakalpojumi gan latviešu, gan svešvalodās, ir iespēja izmantot velosipēdu nomu, iekārtotas dabas takas tūristiem piecdesmit kilometru garumā, var piedalīties zirgu izjādēs. Potenciālajiem ceļotājiem pagasts par sevi stāsta ar Siguldas tūrisma informācijas centra palīdzību un ir izveidojis savu interneta mājaslapu. Pagaidām vēl esot grūtības ar viesu izmitināšanu. Pagastā nav ne viesnīcas, ne viesu mājas, izņemot Aivas un Māra Grundmaņu vadīto siena viesnīcu "Celmi", kura darbu sākusi šovasar. Viesnīcā, kas atrodas siena šķūnī, nav greznu apartamentu, toties tur var baudīt siena smaržu, miesu atpūtinot palagiem klātās, no siena ķīpām veidotās gultās. Arī ar pastāvīgas kafejnīcas izveidošanu neveicas. Visi uzņēmēji, kas līdz šim tādu atvēruši, spējuši izdzīvot tikai sezonas laikā un pēc tam iestādījumu slēguši. V. Bērziņš skaidro, ka līdz galam nepilnveidotās infrastruktūras dēļ Allažu tūrisma piedāvājums pašlaik bieži ir kā piedeva desmit kilometru attālās Siguldas tūrisma velšu baudītājiem, taču tiek mēģināts darīt visu iespējamo, lai arvien vairāk interesentu par brauciena galveno mērķi izvēlētos tieši Allažus. Divsimt kazu un akmens ar senču elpu Allažu pagasta Grodēs dzīvo divsimt kazu un to saimnieks Aivars Tabulēvics, pēc profesijas ārsts reanimatologs, katrai kazai devis savu vārdu. Kazu turētājs interesentiem atklāj zināšanas par kazu raksturiem, iepazīstina ar kazkopību kā perspektīvu lauksaimniecības nozari, piedāvā degustēt kazas sieru un to visu apvieno ar kazu dresūrā gūto panākumu demonstrēšanu. Pēc kazu fermas apmeklējuma Allažu ciemiņi var iegriezties bišu dravā "Pūpoli", kur ir iespēja nomēģināt dažādu veidu medu, iepazīties ar bišu dzīvi un apgūt stropa uzbūvi. Bet tiem, kas vēlas izjust kaut ko no brīnumiem, burvestībām un senču auras, ieteicams apskatīt un aptaustīt Černausku akmeni. Piecus metrus garā, gandrīz divus metrus augstā un četrus metrus platā senā kultakmens virszemes daļa ir divas reizes mazāka nekā tā, ko slēpj zeme. Uz akmens ir iedobums ar senām uguns darbības pēdām un tam līdzīgi Pokaiņu meža svētajiem akmeņiem ir īpaša iedarbība uz cilvēku, kurš atrodas akmens tuvumā. Dažiem savādi tirpstot rokas, citi jūt dīvainas bailes, vēl ir tādi, kas akmeni izmanto, lai uzlabotu veselību... Lai atgūtu akmens terapijas izjaukto garīgo līdzsvaru, var doties pastaigā pa Kaļķugravu. Caur miljoniem gadu veciem dolomītiem no Kaļķugravas stāvās nogāzes iztek septiņi līdz četrpadsmit avoti, kas saplūst kopā, izveidojot Dzirnavezeriņu. Turklāt tas nav tikai vasaras prieks, jo ziemā avoti nesasalst un efektīgu skatu nodrošina ūdenī zaļojošās veronikas, kuras dzīvīgi zaļo, spītējot visapkārt baltojošam sniegam. Senāk pie avotiem vasarās dzīvojis pazīstamais tēlnieks Teodors Zaļkalns, kurš augstu novērtējis Allažos iegūstamo šūnakmeni un pēc viņa ieteikuma tas kā materiāls izmantots Brāļu kapu ansamblim Rīgā. Kaļķakmeni bāž kabatās un ved līdzi Pie Allažu pagasta "komandas" pieder arī biologs – bioloģiskās daudzveidības konsultants, un Allažiem piederot gods būt vienīgajam pagastam Latvijā, kurā ir šāds darbinieks. Šo darbu dara Gaida Ābele, kas līdzīgi kā Bērziņi mūža lielāko daļu pavadījusi galvaspilsētā un Allažos pirms vairāk nekā divdesmit gadiem nonākusi, meklējot iespēju "tikt ārā no Rīgas". Izrādās, ka viens no būtiskajiem iemesliem, kāpēc Allaži var lepoties ar tik lielu dabas daudzveidību, ir pagasta ģeogrāfiskais stāvoklis – Allažos ir dabas robeža starp iekšzemes un piejūras rajoniem. Allažu pagastā satiekas dolomīts ar smilšakmeni un ļoti tuvu zemes virsmai ir kaļķieži, kas veidojušies pirms 355 miljoniem gadu. Šeit tos var paņemt rokās un, ja vēlas, var arī sabāzt kabatās – tūristi tā bieži darot. Allažu mežos aug daudz retu augu, upēs ir liela zivju daudzveidība, tāpēc lielākā daļa Allažu dabas bagātību iekļautas četros dabas liegumos. 2004-10-14 Latvijas Avize |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Kur atpūsties Latvijā ? | Lasiet vēl |
|
|
|
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
| Notikumu kalendārs |
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.