 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-07-24 Jūra, jūra, jūra vilina! [ 44 ] 2005-11-29 Jūrmalas brīvdienas - laiks atpūtai un veselībai 2005-10-27 Citiem zelts - zemē, Inčukalnā - gaisā 2005-10-14 Krāšņums vairo tūristu skaitu 2005-07-21 Lejup pa pašmāju ūdeņiem 2005-07-08 Kad Neptūns no jūras nāk 2005-06-21 Ludzā pie Gulbenes Stāmerienas [ 63 ] 2005-06-17 Apes "Kalnarušķos" atpūtas vietā iekārto tūrisma trasi 2005-05-09 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 9.05-15.05.2005 2005-05-02 Ar pirtošanos sākas velotūrisma sezona 2005-04-26 Tūristu uzņēmēji darbam gatavi vienmēr 2005-03-24 Lieldienas baznīcā un dabā 2005-03-16 Kā un kam reklamēt Latviju 2005-03-14 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 14. līdz 20. martam 2005-03-11 Saskaņots kompleksa "Baltic Sea Park" skiču projekts [ 2 ] Cēsīs ar ES Phare finansiālu atbalstu realizēs divus tūrisma projektus 2005-02-08 Laukos tūrismam meklēs trakas idejas [ 1 ] 2005-01-27 Savvaļas zirgus bendē viesi 2005-01-21 Egļukalna iekarošana 2005-01-04 Piedzīvojums. 19 dienās apkārt Latvijai [ 1 ] 2004-12-08 Juris Žagars: Slēpot — tikpat dabiski, kā dzert kafiju [ 2 ] 2004-12-02 Katram jāatrod savs pirtnieks! 2004-11-29 Ziemeļkurzeme starp žogiem [ 1 ] 2004-11-22 Veļu laikā Aizvīķu parkā [ 2 ] 2004-11-09 Kā Japānas imperatora galmā [ 3 ] 2004-11-01 Stopot uz Skaņokalnu! [ 1 ] 2004-10-26 Gaiziņam izvēlas puzuri Turīgus ārzemniekus vilina lētas medības Latvijā 2004-10-22 Par Latvijas sakoptāko pilsētu kļuvusi Aizkraukle 2004-10-19 Top mākslīgais slēpošanas kalns 2004-10-14 Rudens skati kopā ar Skaistajiem skatiem Allažu superpagasts Akmeņu mežs Pokaiņos [ 5 ] 2004-10-13 Pa Baltijas dzintara ceļu 2004-10-07 Nocērt Svētā kalna mežu 2004-10-06 Zemgalē visvairāk lauku labumu – Jelgavas rajonā [ 1 ] 2004-10-04 Prece – padomju šarms tūristiem Nogaršot Latvijas vīnu 2004-09-28 Latgaliskā eksotika 2004-09-27 Pastaiga pa Latvijas Venēciju Nocērt Svētā kalna mežuVienā no senākajām vēsturiskajos dokumentos minētajām senlatviešu svētnīcām – Lubejas Svētajā kalnā – bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) atļaujas nesen 3,2 ha platībā izcirsts mežs.
J. Zaikovs pieminējis atrastus ieročus, taču atradumi nav galvenā svētvietu pazīme, jo, kā liecina vēstures avoti, cilvēku klātbūtne tajās parasti bijusi stingri ierobežota. Ne velti svētvietas mēdz uzskatīt par dabas rezervātu priekštecēm. Dabas svētnīcā Svētā kalna pakājē nokļūstam pa labi iebrauktu zemes ceļu. Dalītas jūtas modina vienīgi šeit pagājušā gadsimta astoņdesmitos gados iekārtotā slaloma trase ar raksturīgo aprīkojumu: pacēlāju, elektroinstalāciju, prožektoriem un mežā izcirsto stigu. Par laimi, tagadējie trases apsaimniekotāji pret šo vietu izturas saudzīgi, par ko liecina arī blakus pacēlājam piestiprinātais uzraksts: "Slēpošanas trase "Svētais kalns". Lūgums neko neaiztikt, nelauzt un nepiegružot!" Kāpienu vairāk nekā četrdesmit metrus augstajā kalna virsotnē atalgo varens skats uz zilos mežos slīgstošiem Lauteres un Viesienas pakalniem. Daba te visu sakārtojusi kā svētnīcā. Jo dziļāk mežā... Apskatījuši kalna virsotni, dodamies dziļāk mežā. Pēc kādiem četrdesmit metriem pēkšņi pārsteidz klajums... Svētmežs gandrīz visā kalna rietumu nogāzē izcirsts. Tālu līdz pat pakājei saulē balo celmu rindas, atstāti arī vairāki savrupi koki. Vējam ir kur ieskrieties. Rudens vētras kalna virsotnē atlikušajam mežam draud ar pamatīgām vējgāzēm. Sazinājos ar VKPAI Madonas rajona inspektoru Bruno Podiņu. Viņš atzina kalna izcilo ainavisko vērtību. Meža izciršana ar pieminekļu inspekciju neesot saskaņota un neatļautā kailcirte piemineklim tiešām varot kaitēt. B. Podiņš minēja, ka pēc viņa rīcībā esošās neoficiālās informācijas meža īpašniekam Igoram Vāveram atļauju kailcirtes ierīkošanai 3,2 ha platībā devusi Madonas mežniecība. Turpretim zemes īpašnieks I. Vāvers sacīja, ka zinājis, ka Svētais kalns ir kultūras piemineklis, jo tas esot ierakstīts zemesgrāmatā, taču no VKPAI nekādus priekšrakstus neesot saņēmis un tāpēc neuzskatījis, ka meža ciršana vēl papildus saskaņojama ar šo iestādi. Būtiska likumu biežņa Pēc VKPAI vadītāja vietnieka Jāņa Asara vārdiem, Valsts meža dienesta (VMD) mežsargi pārzinot vietas, kurām ir kultūras pieminekļa statuss, un pirms ciršanas atļaujas izsniegšanas tajās pieprasot saskaņojumu ar pieminekļu inspekciju. Taču kas notiek gadījumā, ja meža dienesta ļaudis šādu pieminekļu inspekcijas apstiprinājumu nepieprasa? Meža likumā norādīts meža īpašnieka pienākums "ievērot vispārējās dabas aizsardzības prasības, lai (..) saglabātu būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā" (35. pants), tomēr ne šajā likumā, ne Ministru kabineta izdotajos "Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumos" nekas nav teikts, ka meža ciršanai nepieciešamo apliecinājumu saņemšanai būtu vēl vajadzīgs kāds papildu akcepts no VKPAI. Sarunā ar Madonas virsmežniecības virsmežzini Arvīdu Greidiņu noskaidrojās, ka 2003. gada 18. jūlijā VMD un VKPAI noslēgusi vienošanos, pēc kuras pieminekļu inspekcija līdz 2004. gada 1. jūlijam plānojusi piegādāt mežiniekiem digitālās kartes ar atzīmētām kultūras pieminekļu teritorijām vai atrašanās vietām. Diemžēl apņemšanās tā arī palikusi labu nodomu līmenī, jo pieminekļu inspekcija tā arī nav vienojusies ar Valsts zemes dienestu, lai bez papildu samaksas saņemtu nepieciešamu kartogrāfisko informāciju. Rezultātā VKPAI mežiniekiem iesniegusi liela mēroga un bieži novecojušas kartes, pēc kurām it kā neesot iespējams precīzi noteikt kultūras pieminekļa robežas. VKPAI vadītājs Juris Dambis šo situāciju komentē kā absurdu – ilgstošu valsts iestāžu savstarpējo sarunu dēļ mūsu tautas kultūras vērtības nedrīkst ciest. Pēc viņa teiktā, optimāla būtu kārtība, ja Valsts zemes dienests kļūtu par galveno kartogrāfiskās informācijas turētāju, kas būtu ieinteresēts no visiem resoriem savākt nepieciešamās ziņas, iestrādātu tās kartēs, kuras pēc tam piešķirtu atbilstošo dienestu lietošanai. Oficiālās kartogrāfiskās informācijas centralizācija ļautu sakārtot šodien vēl daudzviet pastāvošo informatīvo haosu. Arī kultūras pieminekļu zemes īpašnieku atbildība ir visai nosacīta. Pēc B. Podiņa vārdiem, tikai šogad mežu īpašniekiem sāka izsniegt norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Ministru kabineta "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" norāda, ka kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) pirms kultūras pieminekļa vai tā aizsardzības zonas pārveidošanas jāiesniedz inspekcijā iesniegums attiecīgas atļaujas saņemšanai. Taču ko nozīmē "kultūras pieminekļa vai tā aizsardzības zonas pārveidošana"? Noteikumu 44. punktā iekavās paskaidrots, ka tā ir "jebkura tehniska, būvnieciska un saimnieciska darbība, kura būtiski maina kultūras pieminekļa funkciju, komplektāciju, formu, detalizāciju, materiālu, faktūru, krāsu, kā arī kultūras pieminekļa teritoriju". Šāds formulējums, ja to neierobežo konkrēts pieminekļu inspekcijas skaidrojums, paver ceļu brīvai interpretācijai. Kurš cits lai objektīvi izvērtē, vai minētās izmaiņas ir būtiskas vai nebūtiskas? Svētā kalna zemes īpašnieks acīmredzot meža izciršanu neuzskatījis par būtisku. Pie visa tā vēl jāatzīmē, ka Svētā kalna mežu no motorzāģa nav pasargājusi arī atrašanās Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Ministru kabineta izdotie noteikumi paredz, ka aizsargājamo ainavu apvidu teritorijā aizliegtas tikai tās darbības, kas būtiski pārveido raksturīgo ainavu. 2004-10-07 |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Kur atpūsties Latvijā ? | Lasiet vēl |
|
|
|
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
| Notikumu kalendārs |
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.