Egļukalna iekarošana Viss sākās ar domu par tūrisma pulciņa organizēšanu... Tam sekoja piedzīvojumu pilns divu dienu ceļojums.
Viss sākās ar domu par tūrisma pulciņa organizēšanu... Tam sekoja piedzīvojumu pilns divu dienu ceļojums. Spītējot lietus šaltīm, dubļu peļķēm, kritieniem, uz Daugavas sēkļa nokļuvušai lavai, mērķis – Egļukalns – tika sasniegts. Un viss beidzās ar piedalīšanos un uzvaru Zemkopības ministrijas un valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži rīkotajā konkursā Apceļo savu zemi!.
Nē, patiesībā ar to viss nav beidzies. Daugavpils rajona Vaboles vidusskolas sešiem jauniešiem – Aijai Alikai, Mārtiņam Baranovskim, Andim Upeniekam, Inesei Bergai, Reinim Litiņam un Līgai Alikai – ceļotprieks un vēlme iepazīt dzimtās zemes krāšņumu nav zudusi. "Gribējām redzēt savas apkārtnes skaistākās vietas, daži jau bija apmeklējuši Egļukalnu, citiem uzkāpšana tā virsotnē bija pirmreizējs piedzīvojums," Mēs stāsta desmitklasniece Aija, viena no aktīvākajām 102 kilometrus garā brauciena organizētājām. Domājot par maršrutu, katrs izteicis savus priekšlikumus, bet visi noteikti gribējuši redzēt karošu muzeju, jo par to daudz dzirdēts no skolotāja un tūrisma pulciņa vadītāja Romualda Gadzāna. Pēc tam visi kopā izplānojuši ceļojumu.
Lietainais laiks aizbaidījis četrus ceļabiedrus, taču tie, kas rudens lietavas un peļķu sarīkotos pārbaudījumus izturējuši, neko nenožēlojot. "Es pirmo reizi devos šādā braucienā ar divriteni," atzīst Aija, kurai viss piedzīvojums atmiņā palicis kā spilgts notikums. "Ceļš gan bija īsts ārprāts. Pirmajā dienā lija. Otrajā dienā spīdēja saule, bet tās peļķes! Viss slīd... Tas bija īsts pārdzīvojums," stāsta meitene. Tomēr uzkāpšana Egļukalnā un skaistais rudenīgais skats atsvēris visus kreņķus par sāpošām kājām un notašķīto apģērbu. Jā, vienam komandas biedram skatutorņa ieņemšana pēc grūtā pārbrauciena vairs nav bijusi pa spēkam.
Celšanās pāri Daugavai un uzsēšanās uz sēkļa pie Glaudu salas, Dvietes baznīca, kurai patiesībā bija jāatrodas Nīcgalē (celtniecības laikā abu dievnamu plāni sajaukti vietām), Pilskalnes Mazā Siguldiņa, Ilzes koka karošu muzejs un saimnieks Arvīds, kurš ceļotājus cienājis ar kafiju un medusmaizēm, nomaldīšanās no iecerētā maršruta un visbeidzot pats Egļukalns – tie ir spilgtākie iespaidi.
Jā, un Ineses lidojums, braucot no kalna lejup, kas visus izbiedējis, bet, par laimi, beidzies bez nopietnām sekām. "Viņa ielidoja grāvī kā rudens lapa, griezdamās vējā," ātro meitenes nobraucienu raksturo Andis. Bet ko tad pati notikuma vaininiece? "Man ļoti patīk ātrums. Es sajutu auksto vēju, kurš sitās man sejā, redzēju tikai ceļu, viss pārējais burtiski skrēja gar acīm. Bremzēm šajā situācijā vairs nebija nekādas nozīmes, mans ritenis vienkārši dragāja uz priekšu," atceras Inese savā ceļojuma aprakstā. Tikai pēc kūleņa apmešanas un attapšanās grāvī uz zaru kaudzes meitene sapratusi, kādām briesmām sevi pakļāvusi. "Tomēr tajā brīdī, kad viss skrēja gar acīm, tu jūties tā, it kā būtu pacēlies spārnos un izbaudītu pašu brīnišķīgāko – bezsvara stāvokli," atzīst Inese.
Pēc vidusskolas beigšanas Aija noteikti gribētu mācīties tālāk – meiteni saista svešvalodas, tūrisms. Kad Mēs piedāvā ideju viņai kļūt par Egļukalna gidi, meitene atsmej: "Kas zina." Katrā ziņā viņa ne uz brīdi nesamulst, kad jānosauc tuvākās apkārtnes skaistākās vietas, kas pievilcīgas varētu šķist arī atbraucējiem. Tas ir Nīcgales lielais akmens, līdz kuram šoreiz jaunieši paši nebija aizbraukuši, Pilskalnes Mazā Siguldiņa – speciāli izveidots atpūtas komplekss ar vairākām meža takām, koka pasaku tēliem, vietu ugunskuram. "Mežs – tā ir mana dzīve. Es dzīvoju blakus mežam, vasarā bieži ejam sēnēs, ogās. Var teikt, ka esmu saaugusi ar mežu," atzīst Aija.
***
"Tad nu beidzot norāde uz Egļukalnu!
Vēl pāris līkumu, un bijām klāt. Vispirms, protams, uzkāpām skatutornī. No tā pavērās apburoša ainava, ka pat sāpošās kājas tika aizmirstas. Likās, ka mākslinieks ar otu paveicis brīnumu – rudens savija skaistākās krāsas un radīja neaizmirstamu skatu"
Aija
*
"Pirmajā dienā piedzīvojumi tikai sākās. Pirmais bija pats bailīgākais, jo vajadzēja tikt pāri Daugavai. Laiks nebija no mierīgajiem, jo lija lietus un bija auksts vējš"
Mārtiņš
*
"Mēs devāmies uz Ilzes muzeju. Tā īpašnieks un arī visu meistardarbu autors Arvīds ir foršs večuks, tāda meistara koka grebšanā, man šķiet, otra nav. Viņš mūs priecēja ar bezgala interesantiem stāstiem no vēstures un savas dzīves"
Andis
*
"Egļukalns ir skaista atpūtas vieta. Iesaku uz turieni kādreiz aizbraukt, labāk ar divriteni, nevis mašīnu, jo tā daudz interesantāk un jautrāk"
Reinis
*
"Manuprāt, tieši Augšzemes augstiene slēpj sevī plašākam cilvēku lokam vēl neiepazītus vēsturiskus apskates objektus un dabas krāšņumu gleznainajās pakalnu ainavās. Šai apkārtnei ir milzīgs attīstības potenciāls un visas iespējas kļūt par vienu no interesantākajiem tūrisma maršrutiem mūsu reģionā"
Līga
*
"Pirmais spilgtais iespaids palika par upes šķērsošanu. Aizraujoša sajūta, kad esi mazā zvejnieka laiviņā un visapkārt ūdens plašums. Aplūkojot tik vareno dabas stihiju, tur saproti – nokļūstot šādā dzelmē, cīņā par dzīvību un nāvi tu negūtu pilnīgi nekādus panākumus"
Inese
2005-01-21 NRA |
Travellatvia iesaka
|
|