Krāšņums vairo tūristu skaitu
Uz Siguldu var doties atpūsties jebkurā gadalaikā, taču obligāti tas jādara rudenī.
Tas, ka Vidzemē ir sava Šveice, zināms jau sen. Droši vien retais tajā nav pabijis, taču visu uzreiz nekad neapskatīsi, tādēļ devāmies uz Siguldu, lai uzzinātu, kas pilsētā mainījies, un varētu īpaši interesēt tieši iebraucējus jeb tūristus.
Neredzēti daudz
Siguldieši zina stāstīt, ka tādus sastrēgumus pilsētas apkārtnē, kādi bija vērojami pagājušajā nedēļas nogalē, viņi vēl nav redzējuši. Labs Vidzemes Šveices viesu skaita pieauguma rādītājs ir arī gaisa vagoniņš, kas regulāri kursē no viena Gaujas krasta uz otru. Nelielais un savdabīgais tūristu transporta un reizē ainavas apskates līdzeklis ir noslogots no rīta līdz vakaram pat darbdienās. Lai ar to izbrauktu, dažreiz nākas gaidīt pat vairākas stundas. Taču brauciens ar vagoniņu ir tā vērts, jo skatienam paveras Gaujas senlejas panorāma.
Turklāt ekstrēmāk noskaņotiem pilsētas viesiem tiek piedāvāta iespēja, piesprādzētiem pie gumijas, virs Gaujas arī izlēkt no vagoniņa.
Ekstrēmu jautrību cienītāji jau otro sezonu iecienījuši salīdzinoši jauno Siguldas tūrisma objektu Mežakaķi, kurā iespējams izbaudīt īsti kaķiskas izjūtas, kāpelējot pa gaisā no trosēm izveidotām takām, kas ved no koka uz koku. Pavisam ir četras dažādu grūtības līmeņu takas, tāpēc ko darīt būs visu vecumu interesentiem. Tiesa, arī pirmajā, vieglākajā trasē drīkst doties tikai tādi cilvēki, kuri ir vismaz 110 centimetrus gari.
Tāpat Siguldā parādījies kosmonautu trenažieris Aerodium, kurā var izjust brīvā kritiena sajūtu, lidinoties uz spēcīgas, Boeing propellera radītas gaisa strāvas. Un nedrīkst piemirst par bobsleja un kamaniņu trasi, kur, sākoties ziemas sezonai (pirmais ledus tika liets jau šonedēļ), ikviens var iejusties sportista ādā, izbaudot ledū lietās virāžas ar sacīkšu bobu. Tiek piedāvāta iespēja pavizināties arī ar maisveidīgo vučko, bet vasaras sezonā pa betonēto trasi ripo riteņu bobs.
Alas jāredz
Tomēr Vidzemes Šveice visupirms ir izslavēta ar savu neatkārtojamo dabu un kultūrvēstures objektiem, kā primāro izceļot tieši Turaidas muzejrezervātu. Tajā apskatāma gan 1212. gadā celtā Turaidas pils, gan Dainu kalns ar skulptūru dārzu. Turklāt muzejrezervāta teritorijā iespējams izjāt ar zirgu, pavizināties ratos un ziemā attiecīgi kamanās. Gaujas otrā krastā apskatāma arī Siguldas pils un 13. gadsimtā celtās Zobenbrāļu ordeņa pils drupas, savukārt, dodoties no Turaidas tālāk uz Krimuldas pusi, iespējams paviesoties 1205. gadā celtā baznīcā, kā arī apskatīt muižu. Turpat no Krimuldas pļavām brīvdienās gaisā paceļas arī lidmašīna, ar kuru iespējams apskatīt visu Siguldu nieka 15 minūšu laikā, samaksājot tikai 30 latu (lidaparātā ir vietas trim pasažieriem), taču šobrīd lidojumu grafiks nav regulārs.
No putna lidojuma alas neieraudzīt, tāpēc uz tām jādodas, pārvietojoties pa zemi. Bet būt Siguldā un neredzēt dažas no tās alām jau ir nepiedodami. Visvecākais tūrisma objekts Vidzemes Šveicē ir Gūtmaņala, taču noteikti vērts apmeklēt arī Pēteralu un, protams, Velnalu, kura gan atrodas krietni tālāk no ierastajām tūristu takām. Toties, nokļūstot pie paša nelabā mitekļa, tūristus sagaida pastaiga pa kājnieku tiltu pār Gauju.
Pēdējais zelts
Tuvojas ziemas sezona, un sarosās kalnu slēpotāji un snovbordisti, kuri iecienījuši Siguldu gluži citu iemeslu dēļ. Pilsētā darbojas trīs sporta entuziastu izmantoti kalni – Kaķīškalns, Pilsētas trase un Reiņa trase Krimuldas pagastā. Tiklīdz beigsies zelta lapu laiks un kļūs aukstāks, trasēs parādīsies pirmais mākslīgi uzpūstais sniegs un Siguldas virzienā dosies slēpotāju armija. Turklāt decembrī šajā pilsētā notiks arī Latvijas Ziemas olimpiāde. Tikmēr rudens skaistuma cienītājiem ir pēdējais brīdis aizbraukt līdz Vidzemes Šveicei un izstaigāties pa tūristu takām, neaizmirstot iegādāties arī Siguldas simbolu – ar musturiem izrotātu spieķi.
Der zināt
Pilsēta pirmo reizi vēstures avotos minēta 1207. gadā, bet pilsētas tiesības tai ir kopš 1928. gada
Siguldas novadā dzīvo apmēram 15 000 cilvēku, 86 procenti no tiem ir latvieši
Par vilciena biļeti, braucot no Rīgas, jāmaksā 71 santīms, par autobusa – viens lats
Tur ir trīs trīszvaigžņu viesnīcas un deviņi trešās un ceturtās kategorijas viesu nami, par vienvietīgu numuru viesnīcās jāmaksā apmēram 25 lati, par divvietīgu 35, viesu namos attiecīgi 15 un 25 lati
Vērts redzēt
Turaidas muzejrezervāts. Kultūrvēsturisks objekts, kas sevī ietver pili ar skatu torni, muzeju, Dainu kalnu ar skulptūru dārzu, Dziesmu parku, luterāņu baznīcu, Turaidas Rozes kapa vietu, muižu un zirgu nomu. Par ieeju muzejrezervāta teritorijā un ekspozīciju apskati jāmaksā divi lati, studentiem 80 santīmu, bērniem un pensionāriem 50 santīmu. Par izjādi ar zirgu jāmaksā astoņi lati stundā, par 20 minūtes ilgu izbraucienu ar drošku (vasaras sezonā) vai kamanām (ziemas sezonā) pieci lati.
Gaisa vagoniņš. Gaujas senlejas apskates un transporta līdzeklis, kursē katru dienu ik pa pusstundai; pēc oficiālā darba laika (pusseptiņiem vakarā) piektdienās, sestdienās un svētdienās iespējams izlēkt virs Gaujas ar gumiju. Darbdienās pieaugušajiem, braucot vienā virzienā, jāmaksā lats, bērniem 75 santīmi, brīvdienās attiecīgi pusotra un viens lats. Par gumijlēkšanu vienam cilvēkam piektdienās jāmaksā 17 latu, sestdienās un svētdienās 20 latu.
Gūtmaņala. Visvecākais tūrisma objekts Latvijā un Baltijā lielākā ala. Gūtmaņala ir gandrīz 20 metru dziļa, 12 metru augsta un desmit metru plata. Teika vēsta, ka šajā alā nogalināta Turaidas Roze Maija.
Mežakaķis. Starp kokiem izveidotas četru grūtības līmeņu trošu takas ar dažādiem šķēršļiem. Pieaugušajiem jāmaksā deviņi lati, jauniešiem septiņi, bērniem pieci; ir speciāli piedāvājumi ģimenēm un grupām.
Bobsleja un kamaniņu trase. Apskates objekts; brīvdienās var arī pavizināties ar riteņu bobu (vasaras sezonā), vučko un sporta bobu (ziemas sezonā). Par nobraucienu ar riteņu bobu vienam cilvēkam jāmaksā trīs lati, ar vučko divi un ar sporta bobu 15 latu.
Aerodium. Vertikālas gaisa strāves tunelis, kas ļauj izbaudīt brīvā kritiena efektu; darbojas katru dienu, izņemot pirmdienu. Par vienu lidojuma minūti jāmaksā pieci lati.
2005-10-14 NRA Kaspars Zaviļeiskis |