Uzzini vairāk !


Latvija

Lasiet vēl


2006-07-24
Jūra, jūra, jūra vilina! [ 44 ]

2005-11-29
Jūrmalas brīvdienas - laiks atpūtai un veselībai

2005-10-27
Citiem zelts - zemē, Inčukalnā - gaisā

2005-10-14
Krāšņums vairo tūristu skaitu

2005-07-21
Lejup pa pašmāju ūdeņiem

2005-07-08
Kad Neptūns no jūras nāk

2005-06-21
Ludzā pie Gulbenes Stāmerienas [ 63 ]

2005-06-17
Apes "Kalnarušķos" atpūtas vietā iekārto tūrisma trasi

2005-05-09
Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 9.05-15.05.2005

2005-05-02
Ar pirtošanos sākas velotūrisma sezona

2005-04-26
Tūristu uzņēmēji darbam gatavi vienmēr

2005-03-24
Lieldienas baznīcā un dabā

2005-03-16
Kā un kam reklamēt Latviju

2005-03-14
Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 14. līdz 20. martam

2005-03-11
Saskaņots kompleksa "Baltic Sea Park" skiču projekts [ 2 ]
Cēsīs ar ES Phare finansiālu atbalstu realizēs divus tūrisma projektus

2005-02-08
Laukos tūrismam meklēs trakas idejas [ 1 ]

2005-01-27
Savvaļas zirgus bendē viesi

2005-01-21
Egļukalna iekarošana

2005-01-04
Piedzīvojums. 19 dienās apkārt Latvijai [ 1 ]

2004-12-08
Juris Žagars: Slēpot — tikpat dabiski, kā dzert kafiju [ 2 ]

2004-12-02
Katram jāatrod savs pirtnieks!

2004-11-29
Ziemeļkurzeme starp žogiem [ 1 ]

2004-11-22
Veļu laikā Aizvīķu parkā [ 2 ]

2004-11-09
Kā Japānas imperatora galmā [ 3 ]

2004-11-01
Stopot uz Skaņokalnu! [ 1 ]

2004-10-26
Gaiziņam izvēlas puzuri
Turīgus ārzemniekus vilina lētas medības Latvijā

2004-10-22
Par Latvijas sakoptāko pilsētu kļuvusi Aizkraukle

2004-10-19
Top mākslīgais slēpošanas kalns

2004-10-14
Rudens skati kopā ar Skaistajiem skatiem
Allažu superpagasts
Akmeņu mežs Pokaiņos [ 5 ]

2004-10-13
Pa Baltijas dzintara ceļu

2004-10-07
Nocērt Svētā kalna mežu

2004-10-06
Zemgalē visvairāk lauku labumu – Jelgavas rajonā [ 1 ]

2004-10-04
Prece – padomju šarms tūristiem
Nogaršot Latvijas vīnu

2004-09-28
Latgaliskā eksotika

2004-09-27
Pastaiga pa Latvijas Venēciju

Savvaļas zirgus bendē viesi


Valmieras rajona Naukšēnu pagasta "Lejasudzēnos" nezināmu iemeslu dēļ nobeigušies vairāki savvaļas zirgi un līdz ar to radušies zaudējumi ģenētiskā fonda atjaunošanā.

Sagatavot izdrukai
Zemnieku saimniecības pārvaldnieks Ainārs Engers apstiprināja, ka vasarā pēc atnešanās vispirms gājušas bojā divas ķēves, pēc tam vēl viena. Pirms tam dzīvniekiem nekādas slimības pazīmes nav manītas, viss bars bijis možs.

Pasaules Dabas fonda lielo zālēdāju programmas vadītājs Ints Mednis atzina, ka diemžēl viņa prombūtnes dēļ zirgiem nav veikta sekcija, taču pārliecinošs bojāejas iemesls esot cilvēka nevēlamas klātbūtnes faktors. "Gandrīz par 90 procentiem varu apgalvot, ka zirgiem kaut kas iebarots. Apsverot visus par un pret, konsultējoties ar speciālistiem, secinājām, ka līdzīgs gadījums jau ir bijis. Toreiz viens zirgs nobeidzās Papes dabas parkā, jo apēda nožogotajā teritorijā iemestu minerālūdens pudeles korķi. Šobrīd gan Papē tūristi zirgus iet skatīt tikai gida pavadībā, kurš nemitīgi brīdina par aizliegumu tos barot, bet mazākās teritorijās jāiztiek ar rakstisku informāciju," teica I. Mednis.

Arī "Lejasudzēnos" apmeklētāju netrūkst. Zirgu apskate iekļauta Rūjienas novada tūrisma maršrutā, bet īpašumā ir viesu māja ar iespēju rīkot plašas svinības. Turpat netālu uz Igaunijas robežas pusi sākas 40 hektāru ganības. Kurš kādā brīdī ir aplokā iemetis barību, izkontrolēt neiespējami. Savvaļas zirgiem, izrādās, kaitīgi ir ne vien pudeļu korķi, bet pat maize un citi kārumi, ar ko tik ierasti un patīkami palutināt mājas bērīti.

I. Mednis: "Cilvēku apziņā nevar un nevar iesakņoties prasība, ja reiz ir aizliegts barot savvaļas dzīvniekus, kam ļoti ātri un neatgriezeniski var izjaukt vielmaiņas procesus, tad to arī nedrīkst darīt. Šoreiz gadījums ir nepatīkams. Finansiālos zaudējumus nerēķinājām, jo palika kumeļi, starp citu ķēvītes, kas pēc pāris gadiem kļūs zirgu mātes, bet ļoti būtisks ir ģenētiskā fonda zaudējums. Nobeidzās ķēves ar pilnīgi jaunu asins līniju, kādas Latvijā vēl nav, tātad aizkavēsies pētniecības darbs. Par to, ka zirgus nebija piemeklējusi kāda iekšēja slimība, liecina kumeļi. Pretējā gadījumā arī to nebūtu."

Pasaules Dabas fonda pārziņā ir tikai divi savvaļas zirgu aploki – Papē un Naukšēnos. Pārējie, piemēram, Alūksnes, Gulbenes, Cēsu rajonā, Engurē un citviet tiek veidoti vai nu sadarbībā ar Nīderlandes zinātniekiem, vai kā privātais bizness. Kaut arī savvaļas zirgs paredzēts vienīgi dabiskās noganīšanas un mozaīkveida ainavas izkopšanai, arvien vairāk tas dominē kā peļņas avots ekotūrismā. Kā pilnīgi nepieņemamu I. Mednis minēja situāciju, ka gar žogu brauc mašīna un, līdzko tā apstājas, bars auļo uz cilvēku pusi – tātad ar kaut ko pieradināts.

Arī A. Engers pirmajā brīdī neesot varējis samierināties, ka zirdziņiem tā jādzīvo – bez palutināšanas, bez aprūpēšanas: "Tagad esmu sapratis, ka tie ir tādi paši aļņi vai brieži, vien ar citu nosaukumu – nepieradināmi savvaļnieki, kuru tiesības cilvēkam jārespektē. Protams, mani viņiem kaut cik pazīt vajag, jo es tomēr eju aplokā, laboju žogu, varbūt kādam zirgam vajadzīga palīdzība, bet tā – nekādas draudzības. Nav vajadzīga arī piebarošana, jo pērn bija barga ziema un viņi tāpat atrada barību zem sniega. Šogad laika apstākļi ir ideāli."

2005-01-27 Latvijas Avīze


Travellatvia iesaka


 
Kur atpūsties Latvijā ? Lasiet vēl
Nosaukums:
Paplašinātais meklētājs
Iesakam apmeklēt Skatīt citus

Dienas foto

Dienas foto

Ziņu izsūtīšana

Notikumu kalendārs