 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-07-24 Jūra, jūra, jūra vilina! [ 44 ] 2005-11-29 Jūrmalas brīvdienas - laiks atpūtai un veselībai 2005-10-27 Citiem zelts - zemē, Inčukalnā - gaisā 2005-10-14 Krāšņums vairo tūristu skaitu 2005-07-21 Lejup pa pašmāju ūdeņiem 2005-07-08 Kad Neptūns no jūras nāk 2005-06-21 Ludzā pie Gulbenes Stāmerienas [ 63 ] 2005-06-17 Apes "Kalnarušķos" atpūtas vietā iekārto tūrisma trasi 2005-05-09 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 9.05-15.05.2005 2005-05-02 Ar pirtošanos sākas velotūrisma sezona 2005-04-26 Tūristu uzņēmēji darbam gatavi vienmēr 2005-03-24 Lieldienas baznīcā un dabā 2005-03-16 Kā un kam reklamēt Latviju 2005-03-14 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 14. līdz 20. martam 2005-03-11 Saskaņots kompleksa "Baltic Sea Park" skiču projekts [ 2 ] Cēsīs ar ES Phare finansiālu atbalstu realizēs divus tūrisma projektus 2005-02-08 Laukos tūrismam meklēs trakas idejas [ 1 ] 2005-01-27 Savvaļas zirgus bendē viesi 2005-01-21 Egļukalna iekarošana 2005-01-04 Piedzīvojums. 19 dienās apkārt Latvijai [ 1 ] 2004-12-08 Juris Žagars: Slēpot — tikpat dabiski, kā dzert kafiju [ 2 ] 2004-12-02 Katram jāatrod savs pirtnieks! 2004-11-29 Ziemeļkurzeme starp žogiem [ 1 ] 2004-11-22 Veļu laikā Aizvīķu parkā [ 2 ] 2004-11-09 Kā Japānas imperatora galmā [ 3 ] 2004-11-01 Stopot uz Skaņokalnu! [ 1 ] 2004-10-26 Gaiziņam izvēlas puzuri Turīgus ārzemniekus vilina lētas medības Latvijā 2004-10-22 Par Latvijas sakoptāko pilsētu kļuvusi Aizkraukle 2004-10-19 Top mākslīgais slēpošanas kalns 2004-10-14 Rudens skati kopā ar Skaistajiem skatiem Allažu superpagasts Akmeņu mežs Pokaiņos [ 5 ] 2004-10-13 Pa Baltijas dzintara ceļu 2004-10-07 Nocērt Svētā kalna mežu 2004-10-06 Zemgalē visvairāk lauku labumu – Jelgavas rajonā [ 1 ] 2004-10-04 Prece – padomju šarms tūristiem Nogaršot Latvijas vīnu 2004-09-28 Latgaliskā eksotika 2004-09-27 Pastaiga pa Latvijas Venēciju Rudens skati kopā ar Skaistajiem skatiemLatvijā rudens pienāk nemanot, tāpēc tiem, kas vēl nav paspējusi izbaudīt pēdējos siltos saules starus iesaku izmantot tūrismu firmu pēdējo brīžu piedavājumus. Tā izdarīju arī es un agrā 3.oktobra rītā kopā ar Skaisto skatu aģentūru devos pavadīt aizejošo vasaru Zemgales pusē, maršrutā Rīga – Dobele – Pokaiņi -Auce - Rīga.
Iebraucam Ozolniekos, kas kādreiz esot bijusi pilntiesīga Jelgavas daļa, bet tagad patstāvīgi attīstoties ir viena no procentuāli vismazākajām bezdarba zonām Latvijā. Kamēr klausāmies stāstījumu par Ozolniekiem, esam pabraukuši garām Jelgavas pilij un gide steidz atgūt iekavēto savā stāstījumā. Garlaicīgi nav, te galva jāpagriež pa kreisi, te pa labi. Jelgava ir apzināta, esam izbraukuši tai cauri un dodamies uz Dobeli. Ceļā braucam gar lielu baltu uzrakstu “Nākotne.” Padomju laikos šis ir bijis viens no rajoniem, kas izcēlies ar lielo zemes auglību un katru sezonu pārsniedzis plānoto ražības procentu, šodien šeit paveras rapšu lauki. Gide sniedz ieskatu nākotnes vīzijās par rapsi, kā Latvijas ienesīgako lauksaimniecības kultūru, piemitinot, ka rapsis vienā vietā var augt ne vairāk kā divus gadus, jo tam bioloģiski nepieciešama auglīga augsne. Stāstījums ieved Dobelē, mūsu pirmajā pieturas vietā. Plānā ietilpst Dobeles pilskalns un Livonijas ordeņa pilsdrupas, Dobeles atbrīvošanas piemineklis, kur tanku nomainījusi tautumeita ar savu tautudēlu. Jāatdzīst, brīdī, kad būtu vajadzējis ieklausīties kā šeit ir bijis senos laikos domāju vienīgi par to, ka vajadzēja apģērbties siltāk. Dobele ir mana dzimtā vieta tāpēc manu inetresi vairāk izpelnās Dobeles pilsētas ģimnāzija, kas aizslēpusies aiz pilsdrupu biezajiem kokiem un kuru tuvāk apskatīt tā arī neizdodas. Gide piedāvā kājām šķērsot bērzes upi un katram individuāli atrast savu brokastu kafijas vietu. Ekskursanti savā starpā saskatās un rezultātā pie brokastu vietas mūs pieved autobuss. Kamēr tie, kas ir izsalkuši brokasto, es ar savu blakussēdētaju brienu pa slapjo zālīti ap Dobeles Luterāņu baznīcu un skaitu vārnu ligzdas. Ir svētdiena un baznīcā notiek rudens ražas svētki. Šī baznīca man asociējas ar laiku, kad gāju svetdienas skolā un mūs, septiņgadīgus knēveļus, šeit atveda uz pirmo dievkalpojumu. Par laimi, mana mamma atļāva man netupēt uz ceļiem, par ko gan es vēlāk no svētdienas skolas skolotājas saņēmu rajienu. Šodien gan šeit izskatās pavisam citādāk. Cilvēki sanesuši un baznīcas vidū salikuši ābolus, ķirbjus, smalkmaizītes un plāceņus. Tie, kam nav ražas ko ievākt, godprātīgi met ziedojumus ziedojumu kastītē. Esam atpakļ autobusā un dodamies 13km no Dobeles pa Īles ceļu uz Pokaiņiem. Nekad agrāk tur neesmu bijusi, arī dzirdu par šo vietu pirmoreiz, bet mana blakussēdētāja ir bijus pazīstama ar Pokaiņu atklājēju Ivaru Vīku un zina pastāstīt daudz aizraujošu un mistisku stāstu. Ne velti, šī viņai ir astotā reize Pokaiņos. Viņa, tāpat kā lielāka daļa šodienas ekskursantu, šeit brauc lai uzņemtu enerģiju, kas kā stāsta dažādi ekstrasensi, nāk no daudzajiem Pokaiņu akmeņiem. Piecās stundās, ko es pavadīju šajā mežā, es nejutu neko vairāk par svaigu gaisu un fizisku nogurumu, bet neuzdrīkstos apšaubīt arī vecāka gadagājuma cilvēku jūtīgumu. Akmeņu tur tiešām ir daudz. Diemžēl, trūkst loģiskas un pamatotas informācija par vēsturiskiem faktiem, sakarā ar šiem daudzo akmeņu krāvumiem, bet Pokaiņu gides Anitas Bisenieces stāstījums ir tik daudzpusīgs, ka katram pašam ir iespēja izvēlēties sev ticamāko variantu par meža izveidošanos. Un tiem, kurus nesaista akmeņi, ir iespēja vērot dabu, jo Pokaiņos ir daudz reto augu un putnu sugas. Mums bija iespēja apskatīt un pasmaržot zemes taukus, kas to attīstības sākumā izskatās kā ola (šajā stadijā tie ir arī ārstnieciski), bet vēlāk izstiepjas kā balta sēne. Smarža liek nepatikā saviebties ikvienam! Pokaiņi šajā ekskursijā ir vislielākais apskates objekts un lai tos izstaigatu nepieciešamas vismaz piecas, sešas stundas. Piecos vakarā mēs dodamies “pusdienās” uz Auces “Šmita namu,” kur mūs gaida siltas karbonādes. Gide par šīm karbonādēm neļāva mums aizmirst visu Pokaiņu ekskursijas laiku. Un tiešām, pēc dienas, kas pavadīta svaigā gaisā, izsalkums ir ņēmis virsroku. Sāk satumst, tāpēc ieviešam korekcijas mūsu ceļojuma maršrutā un no Auces dodamies uz Ķeveles jeb Karaļa avotiem. Šie avoti ir slaveni ar savām ārstnieciskajām īpašībām un katrs avotiņš, kopskaitā deviņi, palīdz savai kaitei. Ir radusies iespēja piepildīt līdzpaņemtos traukus ar svaigu un garšīgu avota ūdeni, kura ātrstniecības īpašības ir līdzvērtīgas zāļu tējai. Esmu šeit bijusi pirms trīspadsmit gadiem, laikā, kad šie avoti nebija plaši pazīstami. Toreiz modes kliedziens bija Mazpulku organizācijas, kas vasarās rīkoja nometnes.Viena no šādām nometnēm notika arī šeit. Tikai es šos avotus atceros kā septiņus avotus, nevis deviņus, kā tagad. Un toreiz mazpulcēni šeit rīkoja nakts orientēšanās sacensības. Jau tumsā dodamies uz Vecauces pili, kas celta 1843.gadā neogotikas stilā. Skaista! Iekšā mēs netiekam, jo tās parvaldnieks ir nevesels, arī īpašās parkā augošās koka sugas mums neizdodas apskatīt, jo kokiem lapas ir sākušas birt, turklāt ir par tumšu. Tiek izfotogrāfēti pēdējie fotofilmiņu kadri un mēs dodamies atpakaļ uz Rīgu. Atceļā Skaisto skatu aģentūra izklaidē mūs ar mazu izlozi, ir iespēja iegūt savā īpašumā dažādus nieciņus, bet izlozes galvenā balva ir automašīna, kas tiks izlozēta gada beigās. Un, iespējams, nākamgad uz Pokaiņiem kāds brauks ar automašīnu! 2004-10-14 Zane Mistre |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Kur atpūsties Latvijā ? | Lasiet vēl |
|
|
|
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
| Notikumu kalendārs |
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.