 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-07-24 Jūra, jūra, jūra vilina! [ 44 ] 2005-11-29 Jūrmalas brīvdienas - laiks atpūtai un veselībai 2005-10-27 Citiem zelts - zemē, Inčukalnā - gaisā 2005-10-14 Krāšņums vairo tūristu skaitu 2005-07-21 Lejup pa pašmāju ūdeņiem 2005-07-08 Kad Neptūns no jūras nāk 2005-06-21 Ludzā pie Gulbenes Stāmerienas [ 63 ] 2005-06-17 Apes "Kalnarušķos" atpūtas vietā iekārto tūrisma trasi 2005-05-09 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 9.05-15.05.2005 2005-05-02 Ar pirtošanos sākas velotūrisma sezona 2005-04-26 Tūristu uzņēmēji darbam gatavi vienmēr 2005-03-24 Lieldienas baznīcā un dabā 2005-03-16 Kā un kam reklamēt Latviju 2005-03-14 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 14. līdz 20. martam 2005-03-11 Saskaņots kompleksa "Baltic Sea Park" skiču projekts [ 2 ] Cēsīs ar ES Phare finansiālu atbalstu realizēs divus tūrisma projektus 2005-02-08 Laukos tūrismam meklēs trakas idejas [ 1 ] 2005-01-27 Savvaļas zirgus bendē viesi 2005-01-21 Egļukalna iekarošana 2005-01-04 Piedzīvojums. 19 dienās apkārt Latvijai [ 1 ] 2004-12-08 Juris Žagars: Slēpot — tikpat dabiski, kā dzert kafiju [ 2 ] 2004-12-02 Katram jāatrod savs pirtnieks! 2004-11-29 Ziemeļkurzeme starp žogiem [ 1 ] 2004-11-22 Veļu laikā Aizvīķu parkā [ 2 ] 2004-11-09 Kā Japānas imperatora galmā [ 3 ] 2004-11-01 Stopot uz Skaņokalnu! [ 1 ] 2004-10-26 Gaiziņam izvēlas puzuri Turīgus ārzemniekus vilina lētas medības Latvijā 2004-10-22 Par Latvijas sakoptāko pilsētu kļuvusi Aizkraukle 2004-10-19 Top mākslīgais slēpošanas kalns 2004-10-14 Rudens skati kopā ar Skaistajiem skatiem Allažu superpagasts Akmeņu mežs Pokaiņos [ 5 ] 2004-10-13 Pa Baltijas dzintara ceļu 2004-10-07 Nocērt Svētā kalna mežu 2004-10-06 Zemgalē visvairāk lauku labumu – Jelgavas rajonā [ 1 ] 2004-10-04 Prece – padomju šarms tūristiem Nogaršot Latvijas vīnu 2004-09-28 Latgaliskā eksotika 2004-09-27 Pastaiga pa Latvijas Venēciju Turīgus ārzemniekus vilina lētas medības Latvijā
Austrietis Bernhards Loevs dzimteni atstāja divdesmit gadu vecumā, tiklīdz sāka strādāt viesnīcu biznesā. Šajos vairāk nekā divdesmit darba gados dzīvojis un strādājis ASV, Vācijā, Karību salās, Krievijā, Igaunijā. Jau piecus gadus viņa mājas ir Latvijā, Bernhards ir viesnīcas "Grand Palace" ģenerālmenedžeris, te skolā iet viņa meita un te ir viņa draugi mednieki. – Austrijā ir senas medību tradīcijas. Kā kļuvāt par mednieku? – Cik atceros, pirms manis mūsu dzimtā mednieki nav bijuši. Mednieki bija mani draugi, stāstīja par šo savu vaļasprieku, rādīja fotogrāfijas ar nomedītajām trofejām, mani vienmēr ir interesējusi daba un tuvas man ir zaļo idejas. Aplami domāt, ka medības ir tikai šaušana un nogalināšana, gaļas iegūšana. Medības lielākoties ir rūpēšanās par meža iemītniekiem, atbildība par dabu un meža zvēriem. Šaušana šajā procesā ir pēdējais, galējais solis. Un tā, apsverot visus par un pret, arī pats iestājos medniekos. Austrijā par mednieku var kļūt jau no sešpadsmit gadu vecuma, taču šis process ir garš un dārgs. Pusgadu divas reizes nedēļā jāapmeklē topošo mednieku skola, kurā māca par dzīvniekiem, to aprūpi, izplatību, drošības tehnikas noteikumus, kā apieties ar ieročiem, kā vērtēt trofejas, kā atpazīt mātītes, grūsnās mātes un daudz ko citu. Tad mutiski jākārto eksāmens, kurā ir daudz sarežģītu jautājumu. Šaušanas eksāmenā jāšauj no stāvokļiem stāvus, no atbalsta un no ceļgala, arī pa kustīgu mērķi, kopā jāiegūst astoņdesmit procenti trāpījumu. Medību skola kopā ar eksāmeniem maksā kā nu kurā pavalstī – no 1500 līdz 2000 eiro. Jā, medības nav lēts vaļasprieks un to Austrijā var atļauties tikai turīgie ārsti, advokāti, politiķi, biznesa cilvēki. – Kurās valstīs esat medījis? – Veiksmīgas un interesantas medības man bija pie draugiem Malaizijā un Taizemē. Tur esmu nomedījis milzīgu bifeli, mežacūkas, varānus. Vietējie zemnieki nāca pie mums, medniekiem, un lūdza palīdzību – izrādās, ka pitoni uzbrukuši zilonēnam. Mēs viņus vaktējām un arī nošāvām – pirmā bija deviņus metrus gara mātīte, tad nomedījām arī piecmetrīgu tēviņu, izrādās, ka pitoni dzīvo pāros. Kādreiz labas medības bija Ungārijā. Tur varēja iegūt skaistas staltbriežu un mežakuiļu trofejas, uz Ungāriju medībās brauca austrieši, beļģi, vācieši, jo lēti varēja iegūt pat desmit kilogramus smagus staltbriežu ragus. Tad ungāri attapās, un pēdējos desmit gadus šī valsts ir viena no dārgākajām medību valstīm Eiropā. – Kā veicas te, Latvijā, vai ir arī kāda medaļota trofeja? – Man ir laba sadarbība ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži", jau vairākus gadus medīju viņu komercplatībās, vislabāk man patīk Lubānas mežos pie Arņa Zeiera. Jau trīs gadus cenšos nomedīt lielo melno putnu medni, bet līdz šim nav veicies. Uz medībām uzaicinu arī savus draugus, un paradoksāli, ka medni tie nomedīja jau ar pirmo piegājienu, – pērn pavasarī paveicās Latvijas vēstniekam Igaunijā Edgaram Skujam, šopavasar žurnālistam no Anglijas. Turīgam ārzemniekam medības Latvijā šķiet lētas, man par vienu medību dienu jāmaksā 145 eiro, šajā summā iekļauta nakšņošana medību mājā, ēdināšana, automašīna un jēgera pakalpojumi. Medņa licence maksā 580 eiro, Austrijā arī ir daudz medņu, tie dzīvo mežos augstu kalnos un tos drīkst medīt tāpat kā pie jums Latvijā pavasarī, atšķirība tikai tā, ka medīt var gan ar bisi, gan ar arbaletu. Medņa licence Austrijā maksā trīsreiz dārgāk, tādēļ uz Latviju brauc medīt tieši šo putnu. Mēs ar draugiem īrējam 1700 hektāru lielas medību platības Tirzā, varam nomedīt sezonā divpadsmit briežus, divus aļņus, četrpadsmit cūkas, četrpadsmit stirnas un četrdesmit piecus bebrus, šīs atļaujas sezonas garumā arī izmantojam. Man gan labāk patīk medīt vienam uz gaidi, taču arī medībās ar dzinējiem ir savs skaistums. Esmu medījis vairākās Latvijas pusēs, taču visvairāk esmu iemīļojis latgaliešus. Viņi ir lieliski cilvēki, sirsnīgi, draudzīgi, izpalīdzīgi, viesmīlīgi. Latviski runāt vēl neprotu, mazliet runāju krieviski, taču ar to mazumiņu pietiek, lai, vakarā pēc medībām iedzerot uz medījumu pāris simtu gramu degvīna, ar vīriem lieliski saprastos. Ļoti patīk kopības sajūta, sadalot medījumu, cepot aknas. Šādā brīdī jūtos kā daļa no vietējiem medniekiem, esmu tiem piederīgs. Labākās trofejas šogad man gadījās jūnijā un jūlijā, ir četri skaisti buku ragi, vienam no tiem bronza, mežakuiļa ilkņi svarā ap 390 gramiem. Šovasar gadījās arī veiksmīgs duplets, sēdēju tornī, no vienas puses iznāk kuilis, notēmēju – ir, turpat blakus izlec buks, laikam bija zālē gulējis, tā ar pāris sekunžu intervālu tiku pie divām trofejām. Jūtams, ka meža dzīvnieku Latvijā kļūst vairāk, taču daudzās Eiropas valstīs to skaits uz kvadrātkilometru ir lielāks. Piemēram, Austrijā simts hektāru platību drīkst nomedīt pat trīsdesmit stirnas. – Kādas ir atšķirības medību tradīcijās Latvijā un Austrijā? – Austrijā medībās mednieki ir tērpušies zaļos apģērbos, ar īpašām medību cepurēm, siltākā laikā velk pat raksturīgās pusgarās bikses. Apģērbs ir labs un kluss. Gadu gaitā dzīvnieku ķermeņu daļām, arī trofejām, ir izveidojušies speciāli nosaukumi, pat mežakuiļa ilkņiem – augšējiem un apakšējiem – ir savi nosaukumi, stirnas un brieža pakaļu saucam "spiegel" – spogulis. Visi mednieki māk pūst medību ragā, katram dzīvniekam ir sava melodija, ja nomedī mežacūku – ragā pūš "mežacūka ir mirusi", ja briedi, tad citādi, arī zaķim ir savs meldiņš. Pēc medībām nomedītos dzīvniekus saliekam rindā, šāviena vietā un mutē ieliekam skuju zariņus. Skuju pie cepures sprauž tikai veiksmīgam viesmedniekam, savējiem ne. Arī mednieks mums saucas nevis jēgers, bet "waldmann" – tas tulkojams kā "gādnieks par mežu". Arī sasveicinoties vīri saka: "waldmann heil!" – atbilde ir "waldmann dank!". Tad vakarā mēs dzeram bēres, vadītājs saka runu, katram medījumam tiek ragā pūsta bēru mūzika un vīri iedzer. Glāzīte obligāti jātur kreisajā rokā, ja kāds iedzer ar labo, tad tam visai mednieku ierindai jāuzsauc nākamais mēriņš. – Ko gribētu novēlēt Latvijas medniekiem? – Pirmkārt, lai ierēdņi sakārto likumus. Zinu, ka laukos cilvēki ir mazturīgi, bet, ja viņiem būtu iespējas uzņemt vairāk viesmednieku, attīstītos medību tūrisms un nauda nonāktu arī laukos. Novēlu izkopt medību tradīcijas, medīt pareizi, jo daudzviet medī gaļas dēļ – ēšanai, bet vajadzētu tā, lai mednieks šautu ar atlasi. Jādibina ciešāki kontakti ar ārzemju medniekiem, tikai tiekoties var izrunāt medību problēmas katrā valstī un kopīgiem spēkiem tās atrisināt. Veidotos draudzības saites un arī Latvijas mednieki saņemtu lētākus ielūgumus medīt ārvalstīs. Mednieki ir viena ģilde, viņiem ir viena kopēja interese – daba, medības un rūpes par meža dzīvniekiem. Uzziņai Cenrādis komercmedībām platībās, kur VAS "Latvijas valsts meži" ir medību tiesību lietotāji. Mežacūkas un sivēni – no Ls 20 līdz 160; mežakuiļi atkarībā no ilkņu garuma – no Ls 130 līdz 590; aļņi – teļš – Ls 45; govs – Ls 100; buļļi atkarībā no ragu svara – no Ls 320 līdz 1960; stirnas – kaza, kazlēns – Ls 15; stirnāži – no Ls 30 līdz 300; staltbrieži – govs, teļš – Ls 30; buļļi atkarībā no ragu svara – no Ls 320 līdz 2150; medņi – Ls 395. Cenrādī vēl ir virkne maksas pakalpojumu par medību organizāciju. 2004-10-26 Latvijas Avīze |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Kur atpūsties Latvijā ? | Lasiet vēl |
|
|
|
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
| Notikumu kalendārs |
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.