 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-07-24 Jūra, jūra, jūra vilina! [ 44 ] 2005-11-29 Jūrmalas brīvdienas - laiks atpūtai un veselībai 2005-10-27 Citiem zelts - zemē, Inčukalnā - gaisā 2005-10-14 Krāšņums vairo tūristu skaitu 2005-07-21 Lejup pa pašmāju ūdeņiem 2005-07-08 Kad Neptūns no jūras nāk 2005-06-21 Ludzā pie Gulbenes Stāmerienas [ 63 ] 2005-06-17 Apes "Kalnarušķos" atpūtas vietā iekārto tūrisma trasi 2005-05-09 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 9.05-15.05.2005 2005-05-02 Ar pirtošanos sākas velotūrisma sezona 2005-04-26 Tūristu uzņēmēji darbam gatavi vienmēr 2005-03-24 Lieldienas baznīcā un dabā 2005-03-16 Kā un kam reklamēt Latviju 2005-03-14 Ventspils pilsētas plānoto notikumu kalendārs no 14. līdz 20. martam 2005-03-11 Saskaņots kompleksa "Baltic Sea Park" skiču projekts [ 2 ] Cēsīs ar ES Phare finansiālu atbalstu realizēs divus tūrisma projektus 2005-02-08 Laukos tūrismam meklēs trakas idejas [ 1 ] 2005-01-27 Savvaļas zirgus bendē viesi 2005-01-21 Egļukalna iekarošana 2005-01-04 Piedzīvojums. 19 dienās apkārt Latvijai [ 1 ] 2004-12-08 Juris Žagars: Slēpot — tikpat dabiski, kā dzert kafiju [ 2 ] 2004-12-02 Katram jāatrod savs pirtnieks! 2004-11-29 Ziemeļkurzeme starp žogiem [ 1 ] 2004-11-22 Veļu laikā Aizvīķu parkā [ 2 ] 2004-11-09 Kā Japānas imperatora galmā [ 3 ] 2004-11-01 Stopot uz Skaņokalnu! [ 1 ] 2004-10-26 Gaiziņam izvēlas puzuri Turīgus ārzemniekus vilina lētas medības Latvijā 2004-10-22 Par Latvijas sakoptāko pilsētu kļuvusi Aizkraukle 2004-10-19 Top mākslīgais slēpošanas kalns 2004-10-14 Rudens skati kopā ar Skaistajiem skatiem Allažu superpagasts Akmeņu mežs Pokaiņos [ 5 ] 2004-10-13 Pa Baltijas dzintara ceļu 2004-10-07 Nocērt Svētā kalna mežu 2004-10-06 Zemgalē visvairāk lauku labumu – Jelgavas rajonā [ 1 ] 2004-10-04 Prece – padomju šarms tūristiem Nogaršot Latvijas vīnu 2004-09-28 Latgaliskā eksotika 2004-09-27 Pastaiga pa Latvijas Venēciju Pastaiga pa Latvijas Venēciju
Par ekskursijā gūtajiem iespaidiem aprunājos ar ekskursijas organizētāju un vadītāju, Apes vidusskolas 8.a klases audzinātāju Māru Neideri. Viņa pastāstīja, ka skolēni ļoti gaidījuši šo braucienu. Māra stāsta, ka vispirms devušies uz Ventspili. “Braucām ar kuģīti “Hercogs Jēkabs” 45 minūtes pa Ventas grīvu, redzējām gan Ventspils pilsētu, gan brīvostu. Krastā bija piestājusi jahta “Milda”. Tad gājām pa ostas promenādi - Spīķeru piekrasti. Tur līdz 20.gadsimta vidum atradās ostas noliktavas jeb tā saucamie “spīķeri” Ventmalā. Apskatījām vairākus tūrisma objektus. Pirmā - Livonijas ordeņa pils. Netālu no tās ir piemineklis Latvijas jūrniecības pamatlicējam Krišjānim Valdemāram. Pie viņa uz soliņa fotografējāmies. Skulptūra atlieta bronzā Vācijā. Tā “novēro” Ventspils ostas darbību, kā arī katru kuģi, kas pa jūras vārtiem iepeld ostā. Redzējām strūklaku “Kuģu vērotājs”, kas izveidota kā liela galva ar izspūrušiem “matiem” - ūdens strūklām. Strūklaka ir 2,8 metrus augsta un 15 tonnas smaga. Tās izgatavošanai 2002.gadā no Zviedrijas atveda 38 tonnas smagu akmens bluķi,” stāsta ekskursijas organizētāja Māra Neidere. Vēstures liecības: Ventspils pilsēta sākusi veidoties blakus Livonijas ordeņa pilij. Livonijas ordeņvalsts laikā tā kļuva par Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības Hanzas locekli. No viduslaiku apbūves vecpilsētā saglabājusies tikai pils, taču palicis senais ielu tīkls un laukumi. Vecākās ēkas celtas no 17. līdz 20.gadsimta sākumam. Visvecākā saglabājusies ēka atrodas Tirgus un Skolas ielas krustojumā, būvēta 1646.gadā. Livonijas ordeņa pils ir viens no vecākajiem viduslaiku cietokšņiem Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām. Vēstures dokumentos pils pirmoreiz minēta 1290.gadā, kas arī tiek pieņemts par Ventspils pilsētas dibināšanas gadu. No ārpuses pils pašlaik ir ieguvusi 19.gadsimta izskatu. Tajā izveidots Ventspils muzejs, kas atzīts par vienu no modernākajiem Baltijā. Muzejā ir vēstures speciālistu augsti novērtētā digitālā ekspozīcija “Dzīvā vēsture par pils, pilsētas un ostas vēsturi”, kas regulāri tiek papildināta ar jaunu informāciju. Livonijas ordeņa pils no citiem viduslaiku cietokšņiem atšķiras ar interjeru, kurā modernais muzeja eksponātu stendu noformējums harmonē ar vēsturisko vidi. Vizuāli efektīga ir tēlu galerija “Spoku pagrabs”, kura ļoti patika Apes vidusskolas 8.klases ekskursantiem. Viņi arī paspējuši iepazīties ar Ventspils augstskolu. Tā atklāta 1997.gadā. Tajā mācās 750 studentu. Pie augstskolas ir labiekārtots parks un sporta laukums. Šeit atrodas arī ūdens estakāde “Lāses”, kas izbūvēta 2001.gadā. Tā rada patīkamu atmosfēru ar klusu ūdens čalošanu. Bērnu pilsētiņā, kur uzstādītas vairāk nekā 40 dažāda veida rotaļu iekārtas visdažādākajām bērnu vecuma grupām, skolēniem gribējās ilgāk uzkavēties. Zvejniecībai veltītais Piejūras brīvdabas muzejs dibināts 1954.gadā. Tajā izveidota Baltijas valstīs lielākā enkuru kolekcija ar 112 eksponātiem no 17.gadsimta līdz mūsdienām. Jūrmalas parkā no šiem enkuriem izveidota Enkuru taka. Trīs lielākie enkuri ir 18, 20 un 22 tonnu smagi. Savdabīgo puķu pulksteni var ieraudzīt Lielā prospekta un Kuldīgas ielas krustojumā. Pulksteņa diametrs pieci metri. Tam ir stundu, minūšu un sekunžu rādītājs. Pulksteņa pamatnē iestādīti ap 2500 puķu stādu un ir īpašs apgaismojums. Puķu pulkstenis zvana katru stundu. Jāpiebilst, ka ostas pilsēta Ventspils izvietojusies Ventas grīvas abos krastos, ir sestā lielākā Latvijas pilsēta un lielākā Baltijas jūras reģiona brīvosta. Tās priekšrocība - visu gadu neaizsalst. Mūsdienās pilsēta (ar 46,8 tūkstošiem iedzīvotāju) ir kravu tranzīta centrs. Osta specializējusies naftas, ķīmisko produktu, koksnes pārkraušanā. Tālāk skolotāja Māra Neidere stāsta, ka pēc Ventspils apskates devušies uz nakšņošanas vietu Jūrkalnes skolā. Tas ir sens Kurzemes piekrastes zvejnieku ciems, kurā saglabājušās atsevišķas 19.gadsimta zvejnieku sētas. Visiem patikuši 14 līdz 15 metri augstie smilšakmens jūras krasti. Pastaigājoties gar tiem un jūsmojot par jūru, dabu, tika sagaidīts saulriets. Pilsēta tiem, kas nemīl drūzmu Nākamās dienas rīts sācies ar sena koka tilta apskati pie vecas papīrfabrikas. Tilts restaurēts ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tad devušies uz Kuldīgu un Ventas rumbu. Tas ir dabisks ūdenskritums, platākais Eiropā (249 metri). Vienlaikus šeit atrodas arī augstākais Latvijas ūdenskritums - Alekšupītes ūdenskritums (4,5 metri). Senais ķieģeļu tilts pār Ventu - celts 1874.gadā, ir viens no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā. Tilts bieži uzņemts kinofilmās, piemēram, “Emīla nedarbos”. Kuldīgas viduslaiku vēsturiskais centrs ap Alekšupīti ir unikāls, labi saglabājies 17. - 18.gs. mazpilsētas ēku apbūves ansamblis, tāpēc Kuldīgu dēvē par Latvijas Venēciju. Kuldīgas novada muzejs - 1900.gada ēka - ar kuģiem atvesta no Parīzes, kur tā atradās vispasaules saliekamo koka māju izstādē kā Krievijas paviljons. Ēku tur nopirka kāds Liepājas tirgotājs un atveda uz Kuldīgu, lai uzdāvinātu savai līgavai. Par Kuldīgas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1242. gads, kad vācu krustnešu ordenis Ditriha fon Greningena vadībā Ventas krastā uzcēla mūra pili un vēlāk izvēlējās pilsētai ģerboni. Tajā attēlota Svētā Katrīna - pilsētas patronese. Kopš 1368. gada Kuldīga iekļauta Hanzas Savienībā. Kuldīgu mīlēja vācu hercogi, no kuriem populārākais bija hercogs Jēkabs, kurš dzimis Kuldīgā 1610. gadā. Viņa senču laikā Kuldīga kļuva par Kurzemes hercogistes galvaspilsētu. Hercoga Jēkaba laikā te darbojās pirmās papīra dzirnavas Kurzemē, salpetra vārītava, kuģu būvētavā uzbūvēja ap 100 kuģu. Tie zieģelēja līdz pat Kurzemes kolonijām Āfrikā un Dienvidamerikā. Teika stāsta, ka tur, kur tagad Ventas krastā atrodas tā saucamais Bendes namiņš, reiz dzīvojis burvis. Viņš nokaitinājis velnu. Velns piebēris maisu akmeņu un gribējis apbērt burvja māju. Bet burvis iedziedājies kā gailis. Īstais gailis klētiņā atsaucies, un nelabais akmeņu bluķi nometis Ventā. Tā cēlusies Ventas rumba pie Kuldīgas. Arī par Kuldīgas pilskalnu Ventas pusē teika stāsta, ka esot bijušas apakšzemes ieejas. Ka pilij pilskalnā visapkārt jumtam karājušies vara piekariņi, kas, vējam pūšot, šķindējuši. Kalnā esot caurums, kur ielaistā pīle izpeldot Ventā. Kuldīga ir saistoša cilvēkiem, kas nemīl lielu burzmu, bet zaļus parkus, gājēju ielas, mazpilsētas romantiku un interesantu arhitektūru. Pilsēta uz deviņiem pakalniem Pēc neliela pārbrauciena klāt ir Talsi. Tie atrodas Ziemeļkursas vidusdaļā uz deviņiem pakalniem. Tāpēc pilsētā ir daudz kāpņu, kas savieno paugurus ar ielejām. Iespējams, ka senatnē te atradies kulta vietu komplekss: Talsu pilskalns, Baznīckalns, Dzirnavkalns, Ķēniņkalns, Lāču kalns, Sauleskalns, Tiguļkalns, Klosterkalns un citi. 2006.gadā Talsu pilsēta svinēs 775 gadu jubileju, kopš Talsu vārds pirmo reizi minēts rakstos. Māra Niedere pastāsta, ka kopā ar gidi trīs stundās izstaigājuši Talsu ievērojamākās vietas, kāpelējuši pilskalnos. Pie pieminekļa “Koklētājs” gide likusi visiem nostāties ar seju pret koklētāju - tā parādot viņam cieņu, tad arī pašiem veiksies. Gide pastāstīja par Talsu veco pilskalnu, ka tur esot nogrimusi pils. Zinātājs zina rādīt pāris bedrītes augšā kalnā kā skursteņa vietas. Vienos sānos ir dziļāka garena bedre - tur bijuši vārti. Agrāk šie vārti bijuši vaļā. Teika stāsta, ka viena veca sieviņa gājusi Jaungada naktī gar ezermalu un raudājusi - nav bijis ko ēst. Te ieraudzījusi, ka kalna vārti ir vaļā un iekšā ir uguns. Iegājusi. Redz - virtuve, uz galda netīri trauki, visi no zelta un sudraba. Večiņa nomazgājusi traukus, nolikusi visu kārtīgi un paēdusi arī pati. Bet tad iznācis kārdinātājs un viņa paņēmusi vienu zelta dakšiņu un nazi. Tad uzreiz kalnā bijis rībiens un viena balss teikusi: “Kāpēc tu zagi? Nu vārti būs ciet uz visiem laikiem. Tu būtu varējusi nākt vienmēr te traukus mazgāt un pelnīties.” Bet večai jau no tā zelta naža visam mūžam pieticis. Cita teika stāsta, ka uz Klostera kalna senāk esot bijusi pils. Šī pils kādā naktī ar visiem tās iedzīvotājiem nogrimusi, tikai mazs skurstenim līdzīgs caurumiņš palicis tajā vietā. Pa caurumiņu redzēti dūmi kūpam. Apkārtējie, gribēdami pārliecināties, vai pilī vēl kādi iedzīvotāji, nolaiduši pa caurumu iekšā jaunekli. Kad viņu izvilkuši atkal augšā, viņš bijis mēms un nevarējis neko pastāstīt. Beigās nolaista pīle pa caurumu. Tā iznākusi pa zemes apakšu ezerā. Nu raudzījuši ezera dibenu izpētīt. Labi peldētāji atraduši šaušalīgus bezdibeņus un lielu, ēkai līdzīgu akmeni. Akmens tuvumā uzieti dzelzs vārti, kuri nekā nav bijuši attaisāmi. Ekskursijas nobeigumā priecīgus brīžus sagādāja autobusa šoferis, pievedot pie garākās rodeļu trases Baltijā “Rāmkalni”, kas atrodas Inčukalna pagastā, netālu no “Sēnītes” pie Valmieras šosejas. Tā ir 400 metru gara, tai ir septiņas virāžas. Visi zēni izmēģināja trasi. Nesen es arī izbaudīju braucienu ar rodeļiem. Sākumā bija bailes, bet instruktors pamācīja, kā jārīkojas ar bremzēm, un bija lieliski uzbraukt kalnā un tad ātrumā laisties lejā pa metāla (skārda) slīdceliņu (jeb sili). Grupām ir cenu atlaides. Iesaku - nenožēlosiet! 2004-09-27 Dzirkstele |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Kur atpūsties Latvijā ? | Lasiet vēl |
|
|
|
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
| Notikumu kalendārs |
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.