 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas mekaAlūksnes mākslas skolas pasniedzējiem Anitai un Ojāram Vēliņiem, kā arī Elitai Salakai Itālija pievilcīga liekas ne tikai ar savdabīgām dienvidu ainavām un arhitektūru, bet galvenokārt ar mākslas vērtībām.
“Venēcija pati ir liels mākslas darbs. Tā ir kā parādība ārpus laika un telpas. Tikai trešajā dienā ievērojām, ka tur nav mašīnu un pat velosipēdu. Ir tikai ūdens transports pa kanāliem un kājāmgājēji. Iespējams, tieši tas rada neparasto sajūtu par pasakaino pilsētu uz ūdens,” domā Anita. Alūksnieši septiņas dienas dzīvoja viesnīcā, kas atrodas tikai 200 metrus no Dodžu pils un Svētā Marka laukuma. Tās ir tūristu visvairāk skatītas vietas un atrodas vēsturisko objektu epicentrā. Bauda šauro ieliņu smaržu burvību Venēciju vislabāk var iepazīt, staigājot pa mazajām ieliņām ar mākslas galerijām, modes precēm, ielu kafejnīcām, krāsainām gaismām un muzikantiem. Ojārs Vēliņš atzīst, ka Itālijas kafejnīcu smarža ir pavisam citāda nekā Spānijā vai Francijā. Katrai kafejnīcai ir muzikantu grupa, kas spēlē klasisko, nacionālo vai popmūziku. Grupu starpā risinās sacensība par klausītāju uzmanību. Puķu pārdevēji dāvā dāmām rozes, bet jāmaksā ir kungiem. Ja nepārzina ielu labirintu, bez pilsētas plāna var nonākt strupceļā. Tomēr attālumi nav lieli, tāpēc par to nav jāuztraucas. Šaurās ieliņas ar izkārtu veļu atgādina Eduarda Kalniņa un Ludolfa Liberta gleznas. “Tur veļa iederas, nav kā mūsu jauno māju mikrorajonos. Venēcijā tā rada poētisku noskaņu,” secina Anita. Brauciens ar gondolu maksā 80 eiro. 16.gadsimtā ar likumu bija noteikts, ka tās jākrāso melnā krāsā, lai neizceltos. Tādas tās ir joprojām, turklāt arī gondolu būve ir māksla. Senās savdabīgās laivas sajūsmina tāpat kā milzīgs laineris ostā. “Kā mugurkauls cauri Venēcijai vijas lielais kanāls. To var šķērsot pa trim tiltiem,” norāda O.Vēliņš. Katra sala ir kā mazs brīnums Turklāt bija iespēja apmeklēt ne tikai Venēciju, bet arī apkārtējās savdabīgās salas: zvejnieku un mežģīņu darinātāju salu Burano ar košām krāsainām mājām un dakstiņu jumtiem, Murano ar šķību torni, Lido ar greznām bagātnieku villām un automašīnām, Torčello salu ar sestā gadsimtā celtu baznīcu un apbūvi, kurā dzīvas ir agrīno viduslaiku mozaīkas. Senāk tur dzīvojuši cilvēki, kas vēlāk pārcēlušies uz Venēciju. Arī apstāšanās Milānā ļāva apbrīnot arhitektūru ar skulpturāliem veidojumiem, marmora grīdu mozaīkas, kāpnes un metāla kalumu žogus. Alūksnieši secina, ka Milānas opera “La Scala” nav tik skaista kā mūsu baltais nams. Lepojas ar itāļu tēlnieka vāzi Venēcijā iebrauca naktī, kad pilsēta laistījās ugunīs kā tūkstoš un vienas nakts pasaka. “Kāda var būt sajūta, kad beidzot ieraugi to, par ko esi lasījis un mācījies mākslas vēsturē? Dodžu pils ir hrestomātiska,” secina Elita. Brīnišķīgas precīzas mozaīkas no krāsainiem akmentiņiem veidotas jau 12. gadsimtā. Kas noticis ar cilvēkiem tagad? Kāpēc maz ir darbu, ar kuriem varēs lepoties nākamās paaudzes? Frari baznīcā slavenā itāļu tēlnieka Antonio Kanovas piemineklis alūksniešiem atgādināja, ka viņu pilsēta ir vienīgā Latvijā, kur glabājas šā mākslinieka darbs - Kanovas vāze atrodas Alūksnes ģimnāzijā. Renesanses mākslā jūt garīgumu Renesanses glezniecības dižgaru - Bellīni, Ticiāna, Tintoretto, Veronēzes un Karačo - lielformāta darbi ir izvietoti Venēcijas “Academia”. “Ir satriecoši redzēt šo mākslinieku talantu un spējas. Viņi ir bijuši ģeniāli, jo gleznās ir kaut kas vairāk par krāsu salikumu un kompozīciju - tajās ir jūtama arī garīga dimensija,” atzīst A.Vēliņa. Tomēr iespēja baudīt tikai seno mākslu varētu kļūt garlaicīga, tāpēc ideālu sajūtu radīja pretstati ar laikmetīgo mākslu ne tikai biennālē, bet arī modernās mākslas kolekcijā, ko veidojusi Amerikas miljonāre Pegija Gugenheima. “Mākslas baudīšana ir starp visintīmākajiem procesiem, jo katrs to uztver citādi. Darbs, kas vienu uzrunā, citam var būt vienaldzīgs. Mums bija lieliska iespēja izvēlēties, ko baudīt,” atzīst A.Vēliņa. 51.biennāle ir milzīga. To visu apskatīt būtu grūti. Bagātākajām valstīm ir savi paviljoni dārzos. Latvija bija pārstāvēta, bet izskatījās bēdīgi. Par melni drapēto ekspozīciju ar pāris monitoriem nebija nevienas labas atsauksmes. “Labprāt ierakstītu kādu labu vārdu, bet necēlās roka,” saka O.Vēliņš. Biennālē demonstrē profesionālo meistarību “Austrālijas kokgriezējs parādīja augstu meistarību. Viņš no koka bija izgriezis galdu ar zivīm, augļiem un galdauta krokām, apliecinot, cik plastiski var strādāt ar neplastisku materiālu. Savukārt citi mākslinieki bija risinājuši filozofiskas problēmas,” stāsta Anita. Viņa atzīst, ka dažas mākslinieku idejas bija grūti atšifrēt. Nav nemaz iespējams uztvert simtiem darbu, ko veidojuši ļoti dažādi cilvēki. Ne visi uzrunā skatītājus. Interesanta bija Izraēlas ekspozīcija. Tajā varēja redzēt koku no dažādām detaļām. Videofilmā var sekot, kā no tām izveido galdu, krēslu, gultu, nojumi... Daudzi droši vien ir redzējuši Latvijas laikrakstos publicēto fotogrāfiju ar lustru, kas veidota no sieviešu higiēniskajiem tamponiem. Krievijas ekspozīcija “Idiotiskais vējš” bija izteiksmīga un iespaidīga. Tiesa, tajā tāpat kā korejiešu labirintā no sarkanām kastēm varēja just “padomju garu”. Francijas darbs “Pinokio” ieguva augstāko vērtējumu. Tas balstīts uz izjūtām, ko rada krāsu, formu un gaismas radīti efekti. Ko spēj cilvēka rokas un sirds? Skatoties laikmetīgo mākslu biennālē, var secināt, ka dažādu valstu mākslinieki zaudē nacionālo identitāti, vērojama globalizācija. Acīmredzot tas ir neizbēgami, jo cilvēki daudz ceļo, nedzīvo savā dzimtenē, turklāt arvien vairāk izmanto modernās tehnoloģijas. “Redzot, kā dzīvo citur pasaulē, kļūst vieglāk dzīvot. Nevienam nav sevišķi spoža dzīve, un arī mūsu valstī jūt nesakārtotību, bet pēc ceļojuma var secināt, ka pasaulē ir vēl daudz kas cits svarīgāks. Gribot negribot nākas atzīt, ka maz domājam par lielām vērtībām, raizējoties par sīkām ikdienas nebūšanām,” atklāj A.Vēliņa. Renesanses mākslinieku darbi parāda, ko spēj cilvēka rokas un gars mīlestībā pret Dievu. Ko pēc sevis atstās mūsdienu pasaules talanti, bagātie un varenie? 2005-10-31 Dzirkstele Mārīte Dzene |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.