 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēlotiesTrapeniete Antonija Mamedova gadu dzīvoja Spānijā, kur atpūtās un paguva arī nopelnīt naudu. Par pavadīto laiku Spānijā sievietei saglabājušās spilgtas atmiņas, turklāt svešumā viņa pievērsusies tādai nodarbei kā gleznu izšūšana.
Sāk izšūt gleznas “Pirms gada piedzīvoju insultu vieglā formā. Vēl esot slimnīcā, tika pieņemts lēmums doties pie meitas uz Spāniju un atpūsties, jo tur ir labvēlīgs klimats, lai atveseļotos. Pirms brauciena kopā ar dēlu un viņa ģimeni mēnesi apceļojām daudzas Eiropas valstis, bet pēc tam viņš mani aizveda uz Spāniju. Dzīvojot tur, apguvu spāņu valodu, bet nu ir žēl, ka valodu aizmirsīšu, jo nebūs vides, kur to lietot. Manuprāt, spāņu valoda ir ļoti “lipīga” un to var ātri apgūt,” spriež A.Mamedova. Viņa atzīst, ka spāņi nemaksā, ja darbs nav kārtīgi padarīts, tādēļ Spānijā viesstrādniekam ir jānopelna katrs eiro. “Ja esi sarunājis darbu trim stundām, tad šajā laikā ir jāstrādā, nevis jālasa žurnāls, jāpļāpā pa tālruni. Savukārt svētku reizēs saimnieks var uzdāvināt 50 eiro, ja labi esi strādājis. Tas nozīmē, ka tevi pieņem kā draugu. Es Spānijā kavēju laiku kādai kundzei, kurai nesen miris vīrs un nepatīk vientulība. Es ar viņu kopā pavadīju laiku - runājos, skatījos televizoru un tamlīdzīgi. Viņa man iemācīja daudzus vārdus spāņu valodā,” saka Antonija. Spānijā viņa sāka nodarboties ar gleznu izšūšanu. Tagad ir apmēram desmit pašas izšūtas gleznas, kas ierāmētas skaistos ietvaros. Tās visas ir tapušas Spānijā. “Novēroju, ka spāņiem ir šādas gleznas, tādēļ arī pati mēģināju tās veidot - gan virtuvei, gan istabai. Tiesa, viena glezna tapa apmēram mēnesi, un mulinē diegi Spānijā ir dārgi. Kad savā mājā pabeigšu remontu, izlikšu tās pie sienām,” lepojas A.Mamedova. Rotājas ar zeltu un bižutēriju Spānijā ir labāki autoceļi nekā Latvijā. Tur ir pieņemts 15 dienas mēnesī automašīnu novietot stāvēšanai vienā ielas pusē, nākamās 15 dienas - otrā ielas pusē. “Manuprāt, ceļus Spānijā ir vieglāk uzturēt, jo nav kā Latvijā, kur ceļi katru pavasari “uzrūgst”. Protams, dzīves līmenis tur ir augstāks nekā Latvijā. Mazākā pensija Spānijā ir 400 eiro, bet gada beigās pensionāriem līdz 80 gadu vecumam ir jāmaksā nodoklis no pensijas. Par zālēm pensionāriem nav jāmaksā, toties dažādi pakalpojumi ir dārgi. Veci cilvēki, kas nespēj sevi aprūpēt, netiek ievietoti veco ļaužu pansionātā, bet dzīvo pie bērniem - pie katra noteiktu laiku un maksā bērniem uzturnaudu par sevi. Turklāt dienā algo arī aprūpētāju, kas viņu mazgā un apčubina,” klāsta Antonija. “Novēroju, ka spāņi māk priecāties par dzīvi, kā pietrūkst latviešiem. Spāņiem ir raksturīgi nēsāt daudz krāšņu rotu, turklāt vienlaikus zeltu un lētu bižutēriju. Jaunieši Spānijā ģērbjas tāpat kā latvju jaunatne. Taču spāņi, kas vecāki par 40 gadiem, ģērbjas koši un lieto daudz bižutērijas. Viņi nekautrējas vienlaikus rotāties ar zeltu un bižutēriju. Jāatzīst, ka šīs rotas viena otru papildina. Ejot uz tirgu, spāņi vienmēr velk skaistas drānas. Arī vecākas kundzes labprāt velk svārkus līdz ceļgalam un lieto spilgtu kosmētiku. Nav vārdos izstāstāms spāņu dzīvesprieks - arī pensionāru. Nekad nedzirdēju, ka viņi par kaut ko žēlotos.” Smēķēšana - spāņu netikums Antonija novērojusi, ka dzīve līdz pulksten 24.00 Spānijā ir skaļa un jautra, jo miers neiestājas pulksten 22.00. “Reizēm jaunie ar motocikliem brauc tā, ka mājām rīb logi, bet neviens to neaizrāda un nesūdzas. Savukārt pēc 24.00 uz ielām iestājas klusums. Var teikt, ka spāņi ir skaļa tauta. Pasākumos, arī televīzijā, viņi visi tik skaļi runā, ka varēju vien brīnīties - kā viņi viens otru sadzird? Spāņu netikums ir smēķēšana, jo Spānijā smēķē ļoti daudzi - jauni un veci. Man pat šķita, ka tur visi smēķē un, ja nesmēķē šodien, tad vairākus gadus to noteikti ir darījuši,” secina Antonija. Kopā ar meitu un mazmeitu viņa apmeklēja arī spāņu jauniešu diskotēku un pieaugušo ballīti, par kuru bija sajūsmā. “Ja Spānijā kavalierim atsaki deju, viņš uzreiz saprot mājienu un vairāk neuzbāžas. Par to es brīnījos, jo Latvijā taču ne vienmēr ir tik galanti vīrieši,” spriež A.Mamedova. Viņa atzīst, ka vīrieši Spānijā ir skaisti, bet citādāki nekā Latvijā. “Manuprāt, spāņu vīrieši nav nekādi mačo, kā sevi dēvē. Viņos nav izteiktas vīrišķības, jo viņiem labāk patīk, ka sieviete viņus lutina un apčubina. Viņi dzīvo vecāku ģimenē, cik ilgi vien tas iespējams. Spāņi ir ļoti ticīgi. Jaunie pāri var draudzēties gadiem ilgi, bet kopā pirms kāzām nedzīvo,” saka A.Mamedova. Jāapēd 30 vīnogas Viņa uzsver, ka spāņiem ir interesantas ēšanas tradīcijas, bet ne veselīgākās. “Viņi ēd daudz salātu, gaļu, dārzeņu sautējumus un zivju izstrādājumus, toties Latvijā raksturīgās miltu mērces nelieto. No rīta viņi dzer kafiju un ēd maizītes. Apmēram pulksten 11.00 mielojas ar hamburgeriem. Pusdienlaiks Spānijā ir svēta lieta: no pulksten 12.00 līdz 15.00. Tad pat lielākā daļa bērnu dodas mājās no skolas pusdienās. Spāņi vakariņo pulksten 21.30 un ēd tikpat sātīgi kā pusdienās! Varbūt tādēļ Spānijā ir daudz tuklu cilvēku - arī bērnu un jauniešu,” vērtē trapeniete. Ļoti daudz spāņi ēd čipsus, riekstiņus, augļus un olīvas, arī vītinātu gaļu un jūras veltes. Esot Spānijā, viņa iemācījās interesantu recepti: eļļā uz pannas, kur sagriezti sīpoli, izsautē, nevis apbrūnina, kartupeļu šķēlītes. Kad kartupeļi ir gatavi, tos izliek bļodā, sajauc ar olu un liek atpakaļ pannā. Nogludina un cep uz lēnas uguns. Kad apakša ir brūna, izgāž no pannas un liek cepties otru pusi. Kad arī tā ir brūna, liek uz šķīvja un mielojas. Spāņi to sauc par kartupeļu torti. “Spāņiem nav raksturīga ciemošanās vienam pie otra un lielu svinību rīkošana. Arī kāzas tur esot īsas, toties tradicionālie svētki vienmēr tiek plaši svinēti. Spāņi labprāt uzturas bāros. Jaungadā viņiem ir savdabīga tradīcija - īsi pirms pusnakts un jaunā gada iestāšanās jāpagūst apēst 30 vīnogas, lai būtu veiksmīgs nākamais gads,” saka A.Mamedova. Vēršu cīņas ir kā narkotika Spānijā viņai bija iespēja vērot arī tradicionālās vēršu cīņas. “Latvieši par tām šausminās - arī es neesmu nežēlīgs cilvēks, bet spāņu vēršu cīņas ir kaut kas fenomenāls. Kad tu ieej arēnā un skaties vēršu cīņu, tā tevi tik ļoti aizrauj, ka tu nedomā par to, kas notiek ar vērsi. Vērošana ir kā narkotika. Kad iedomājies par dzīvnieku, tad it kā atslēdzies no tā, kas notiek, un aizdomājies, cik tas ir šausmīgi. Taču spāņi pie tā ir pieraduši, jo sešus gadus audzē un apmāca vēršus cīņām,” uzsver Antonija. “Man patīk vērot dabu un cilvēkus, rušināties puķu dobēs un veidot skaisti iekārtotas telpas. Tādēļ nedomāju, ka varētu vēlreiz doties uz - man pietiek ko darīt savā mājā! Man nepatīk sēdēt, saliekot rokas klēpī, bet kaut ko darīt. Tādēļ arī man šajā valstī bija grūti dzīvot, jo tur nebija sava dārziņa. Spānijā var dzīvot tie, kam interesē darbs un peļņa. Taču man vajag puķes, ko kopt. Toties man patika Spānijas vide, kur kaimiņi viens par otru nevērpj intrigas. Spāņi ir sirsnīgi un atsaucīgi, viņos nav skaudības. Viņiem nav raksturīga latviešu īpašība: ja nevar pateikt kaut ko sliktu, tad labu arī necenšas pateikt,” viņa saka un vēl latviešu pensionāriem mācīties dzīvesprieku no spāņiem. 2005-11-07 Dzirkstele Līga Vīksna |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.