 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts“Dzīve ir interesanta vēl ar to, ka var ceļot,” teicis lielais ceļotājs Jurijs Sinkevičs.
Vēsturiskie dati atklāj, ka Šrilankas (agrāk Ceilonas, arī Silonas) salu Indijas dienvidos 6.gadsimtā pirms Kristus iekaroja singalieši. Apmēram 3.gadsimtā pirms Kristus te izplatījās budisms, vēlāk sala kļuva par kārdinājumu arābu jūrniekiem. 1506.gadā te ieradās portugāļi, 100 gadus vēlāk -holandiešu jūrnieki. 1798.gadā Ceilonai uzmanību pievērsa angļi, 1815.gadā likvidēja vietējo iedzīvotāju neatkarību un pievienoja Lielbritānijai. Mainījušās arī galvaspilsētas: Taprobane, līdz 1948.gadam Anuradapūra, pēc tam Polonnavura, tagad Kolombo. Ceilona ir Āzijas kontinenta gabals, kas sen atdalījies un tikai ārēji saistās ar Indiju pa smilšu sēkļu virkni jeb tā saucamo Ādama tiltu pāri Palka šaurumam. Visapkārt - krāšņi dārzi Vietējais gids vedis tūristus uz Sigirijas pili un izpriecu dārzu - vienu no iespaidīgākajām agrīno viduslaiku (mūsu ēras 5.gadsimtā celto) rezidenci Āzijā. Tā atrodas pie stāvas, apmēram 200 metrus augstas klints, ko no visām pusēm ieskauj krāšņi dārzi. Pils tiešām ir unikāls piemineklis. Komplekss aizņem 40 hektārus, tajā ietilpst ārējais pagalms un citadele. Ārējo pagalmu aptver aizsarggrāvis un mūri. Tūlīt aiz vārtiem sākas ceļi, kas ved cauri simetriskiem ūdensdārziem, kuros ir rezervuāri, strūklakas, dīķi un salās uzcelti paviljoni. Iekšpagalms sastāv no vairākām terasēm, kur ir ļoti daudz paviljonu, alu un apmestu apaļakmeņu. Uz citadeli klints virsotnē ved garas kāpnes, kas iziet uz rotātu galeriju, kura vijas gar klints fasādi un ved uz terasi klints ziemeļu pusē. Mūsdienās klints esot stipri izpostīta, bet savulaik to rotājusi milzīga no ķieģeļiem veidota lauvas galva un ķetnas (no tām cēlies Sigirijas nosaukums, kas nozīmē - “lauvas klints”). Citadelē varēja nokļūt pa kāpnēm, kas veda caur lauvas muti. Jā, ir grūti iztēloties vēl spilgtāku valdnieka varas simbolu. Klints virsotnē uz mākslīgām terasēm atradās ēkas, pagalmi un ūdens rezervuārs. Uz visaugstākās terases bija izvietoti valdnieka privātie apartamenti, kas 1500 gadu laikā diemžēl ir ļoti cietuši. Sigirija tika apdzīvota tikai valdnieka Kasapa I valdīšanas laikā (473. - 491.). Kulavansas Hronikā teikts, ka Kasapa nogalināja savu tēvu Dhatusenu (valdīja 455. - 473.g.) un piespieda savu brāli, salas karaļvalsts tiešo mantinieku, doties trimdā. Kasapa pārcēlis savu pili no Anuradapūras uz Sigiriju, jo baidījies no brāļa atgriešanās. Tomēr daudz ticamāka šķiet versija, ka Kasapa vēlējies Sigirijā nodibināt jaunu dinastijas centru - tik monumentālu, lai nevienam nenāktu prātā apšaubīt viņa tiesības uz varu. Pēc 18 gadiem, kuru laikā Kasapa centās izpirkt savus noziegumus, atgriezās viņa brālis Mogalana. Pēc Kasapas nāves jaunais valdnieks Mogalana pārcēlās uz galvaspilsētu Anuradapūru, pametot Sigiriju un tās izpriecu dārzu džungļu varā. Anuradapūrā jau viens valdnieks bija uzcēlis deviņas sabiedriskās ēkas, kuras greznoja skulptūras un gleznojumi. Vienai celtnei esot pat bijušas 900 istabas, sudraba rotājumiem greznotas mēbeles un zelts ar iestrādātiem dārgakmeņiem. Benita ar savu tūristu grupu un gidu apstaigāja iespaidīgo pils un izpriecu dārzu kompleksu Sigirijā. Neskaitāmie paviljoni un pilis citadelē, kā arī iekšējais pagalms tika veidots uz mākslīgām terasēm, kas sastāvēja no gneisa atlūzām, bet visu kopā saturēja kaltu akmeņu vai ķieģeļu sienas. Tās turējās klintīs izveidotos pakāpjveida iecirtumos. Līdzīgi vietējā topogrāfija izmantota, izveidojot ūdensdārzu pašteces apūdeņošanas sistēmu, kas pati par sevi ir viduslaiku hidrotehniskās būvniecības izcils sasniegums. Lietusūdeņi tika savākti rezervuāros klints virsotnē, bet to pārpalikums tika novadīts vai nu pa lejupejošām caurulēm, kas bija veidotas no kaļķakmens un aptītas ar metāla sloksnītēm, vai pa laukakmeņos izcirstiem kanāliem, savukārt horizontāli - pa ķieģeļu vai akmens cauruļvadiem, kas bija iebūvēti smilšu un māla javā. Ar slūžām regulētā ūdensapgādes sistēma gāja caur dūņām un zemāk caur sarežģītākiem baseiniem, kanāliem un no kaļķakmens izveidotām strūklakām pie ieejas rietumu pusē, kur ūdens spiediens bija vislielākais. Mēģinājums radīt paradīzi Sigirija bija kas vairāk nekā tikai krāšņa rezidence - tas bija mēģinājums radīt paradīzi zemes virsū. Apvienojot arheoloģisku un rakstisku avotu liecības, ir iespējams identificēt Sigiriju ar Alakamandu - dieva Kuberas pili Heru kalna virsotnē, pašā Visuma centrā. Kalns esot tik spožs, ka tiek saukts par “debesu jaunavas spoguli”. Kuberas pils, kurā varot nonākt, šķērsojot Himalajus, atrodas Anotatas ezera krastā, tieši līdzās Kaitrarathas izpriecu dārzam. No marmora celtās pils iemītnieki baudot pasakainu labklājību, un viņus neskarot cilvēku nedienas. Šīs debesu topogrāfijas elementi ir atpazīstami Sigirijā, kas arī atrodas pie ūdenskrātuves tieši līdzās izpriecu dārziem. Ar kristāliskiem kalķakmeņiem bruģētā citadele ir sasniedzama, kāpjot pa iekšējā pagalma apmestajiem apaļakmeņiem, kas atsauc atmiņā sniegotos Himalajus, un šķērsojot galeriju, kurā ir spoguļsiena ar freskām, uz kurām attēlotas zibens un mākoņu jaunavas, kuras lidinās mākoņos un nes ziedus. Kā teicis Šrilankas arheologs S.Paranvitana, Sigirija bija iecerēta kā miniatūra dieva Kuberas pils - Alakamanda, bet Sigirijā valdošais Kasapa pasludināja sevi par Kuberu, tas ir, dievu zemes virsū. Tagad šeit brīvā dabā skraida pērtiķi un vēro tūristus. Braucot no Sigirijas pils, Benita ievēroja skolēnus, kurus autobuss izvadāja pa mājām. Skolēni bija ģērbušies baltās drānās: meitenes - baltās kleitās, zēni (vecāko klašu) - baltos uzvalkos. Gids paskaidrojis, ka valsts gada laikā katrai meitenei izsniedz trīs baltas kleitas un zēniem - trīs baltus uzvalkus par brīvu, arī mācību grāmatas un mācības ir par brīvu, kaut arī pagājuši tikai četri gadi, kopš tur beidzies karš. Bērni paši apkopjot klašu telpas un skolas teritoriju (meitenes baltajās kleitās slaucījušas pagalmu, bet gaisā no sarkanajām smiltīm cēlušies sarkani putekļi). Cilvēki - laipni, smaidīgi un izpalīdzīgi Ceļojot pa Šrilanku, Benitai bija iespēja dzīvot arī tā saucamajā ekoloģiskajā viesnīcā, dziļā ielejā, atsevišķā mājiņā bez elektrības (vakaros apkopēja ienesusi petrolejas lampu). Mājiņai sienu vietā bijuši sieti un žalūzijas, palmu lapu jumts, duša, tualete. Gar mājiņām čalodama tecēja upīte. Pēc grūtā kāpiena uz viesnīcu vietējie apkalpotāji sagaidījuši viņus ar spirdzinošu zāļu tēju kokosriekstu bļodiņās. “Romantiski,” saka Benita. Agri rītos cēlušies un gājuši klausīties putnu balsis. Šeit cilvēki bijuši laipni, smaidīgi un izpalīdzīgi. Tad kāpuši atkal kalnā, lai nokļūtu līdz džipam, ar kuru braukuši cauri džungļiem uz Sinhadžāras mežu. Tas ir pasludināts par biosfēras rezervātu ar mērķi saglabāt ļoti retās, daudzos gadījumos tikai vairs tur augošās koku un orhideju sugas. Apvidus pieder pie pēdējiem pirmatnējiem tropiskajiem lietusmeža reģioniem, arī ar bagāto endēmisko putnu sugu skaitu. Tādēļ kopš 1988. gada ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Visapkārt valdījis ziedu un tropisko augu aromāts. Kaut gaisa temperatūra bija pāri plus 30 grādiem, viss zaļš un smaržīgs palicis Benitas atmiņā. Tālāk braukuši uz Indijas okeāna krastā esošu kūrortpilsētu Unakatūnu, dzīvojuši pieczvaigžņu viesnīcā, peldējušies okeānā (bijis silts ūdens pat naktī), bet pie viesnīcas pašām durvīm - peldbaseins. Ēdieni bijuši savdabīgi - asi, vietējie ēduši ar trīs pirkstiem, bet mūsu tūristi cienājušies ar eiropiešu ēdieniem, kas bija uz atsevišķa galda. Visplašākā piedāvājumā bija zivis, krabji, omāri, krevetes, kalmāri un daudzas citas jūras veltes. Tika nogaršoti dažādi tropu augļi - svaigi mango, papaijas, ananasi, sarkanie banāni un karalisko kokosriekstu piens. Apmeklē Zelta klinšu templi Vēl interesants brauciens bija uz Dambullas Zelta klinšu templi. Vientuļnieki acīmredzami agrāk labprāt bēga no pasaules, “atkāpjoties pazemē”. Dambullā klosteru alas bijušas jau pirms 1.gadu tūkstoša. Vēlāk tās attīstījās par īstiem alu klosteriem. Lai kurā telpā ieietu, visās ir redzamas Budas statujas, tas lielākoties attēlots sēdošā pozā ar nesatricināmas nosvērtības izteiksmi sejā. Galvenā telpa ir 15 metrus gara, un to visu piepilda ar zeltu noklātā Budas figūra, šoreiz tā ir guļus. Šeit templī baltā fasāde un vērtīgie sienu gleznojumi noteica tā iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ceļojuma maršrutā pa Šrilanku noteikti tiek iekļauta arī “svētā” pilsēta Kandi, kurai par šā goda nosaukumu jāpateicas Budas zobam. Tas tiek glabāts gandrīz 300 gadu vecajā Dalada Maligava templī un ir neskaitāmu budistu svētceļojumu mērķis. Svētceļojumus saista arī tuvējais alu templis Degaldoruva, kurš 18.gadsimtā tika izcirsts klintī un bagātīgi izrotāts. Toreiz Kandi bija singalu valdnieku rezidence un nomaļās atrašanās vietas dēļ spēja saglabāt savu patstāvību līdz 1815.gadam, kad tur iebruka angļu vienības. Kaut vairs no Polonnavuras palikušas drupas, tā ir attīrīta no džungļu augiem un nelielajai tūristu grupai no Latvijas tiek rādīta, jo tā arī bija valdnieku rezidence 8.gadsimtā. Par seno greznību vēl liecina Budas tēla nams, klosteris “pie sadedzināšanas laukuma”, 60 relikviju ēka un kādreiz septiņstāvu karaļa pils ar valdnieka apspriežu zāli - tas viss rotāts ar singalu tēlniecības meistardarbiem un pieejams kopš 1900.gada. Tēja - nacionālais lepnums Ļoti gleznaina vieta Šrilankas vidienē ir 2000 metru augstumā - Nuvara Elija, kas ir Ceilonas tējas plantācijas vākšanas vieta. Tur temperatūra visu gadu ir nemainīga - no plus 20 līdz plus 25 grādiem. Šajā valstī ir trīs galvenie eksporta produkti: Ceilonas tēja, kaučuks un batikoti audumu izstrādājumi. Tēja ir viņu nacionālais lepnums, un to aizvien vāc ar rokām. Dienas norma sievietēm, kuras vāc tējas lapiņas ar rokām, esot 20 kilogrami, par kuriem viņas saņemot pusotra dolāra. No ekskursijas uz Galles pilsētu Benita ar patiku atceras bruņrupuču audzētavas apmeklējumu, jo nezinājusi, ka bruņrupuči var būt tik krāšņi: violeti oranžas bruņas un dažādi ornamenti. Pārbraucot ar katamarānu pāri Kagata ezeram, kurā bija ļoti sāļš ūdens, nonāca 13.gadsimta templī uz salas. Tur vērojuši, kā mācās jaunie mūki - budisti, tērpušies oranžos apmetņos. Arī te templī saglabājušies skaisti sienu gleznojumi no tālās senatnes. Ūdenslāses formas Ceilonas sala pie Indijas subkontinenta krastiem atrodas vilinošā vietā - pa ceļam katram tirdzniecības maršrutam, kas ved uz Tālajiem Austrumiem. Jau 1505. gadā te krastā izkāpa portugāļi, apmetās mūsdienās par Galli sauktajā ostā dienvidos no Kolombo un uzbūvēja pilsētu. Taču 1640.gadā viņiem bija jāatkāpjas holandiešu priekšā, kurus savukārt 1796.gadā padzina britu koloniālā karaspēka vienības. Visi trīs iekarotāji atstāja ostas pilsētā sev raksturīgas ēkas. Taču angļu ietekme, protams, ir vislielākā. Tāpēc pilsēta ir tipisks piemineklis nocietinātajai eiropiešu apmetnei Šrilankā. Paradīze dvēselei un ķermenim Benitas ceļojums beidzās Šrilankas galvaspilsētā Kolombo ar 9 miljoniem iedzīvotāju, kur pēc pilsētas apskates noskatījusies, kā noriet saule Indijas okeānā. Šeit krastā bija viņu pieczvaigžņu viesnīca. Kolombo pilsēta esot kā atsevišķa valsts valstī. Te viņi atgriezās civilizētā pasaulē ar savu Pasaules tirdzniecības centru, savu “Hilton” viesnīcu, saviem debesskrāpjiem un arī tuk - tuk motorolleriem ar jumtu. Varētu jau ilgāk uzkavēties šajā laimes salā - Šrilankā, draudzīgas un smaidošas tautas zemē, kur ātri kā temperatūra mainījās arī dabasskati. Arī septiņās dienās šī valsts apbūra viņus, skatot seno civilizāciju pilsētu drupas, pludmales ar palmām, ielejas un augstienes, bagāto dzīvnieku pasauli, eksotisko floru, upes, ezerus un ūdenskritumu, budistu un hinduistu tempļus, mošejas, kristiešu svētnīcas, - kultūras, rasu un ģeogrāfijas sajaukuma piemēru. Apmierināja starptautiskā līmeņa viesnīcas - cenas jebkuram maciņam, lieliskie apkalpošanas apstākļi kopā ar viesmīlību un tradicionālo sirsnību - paradīze dvēselei un ķermenim. Satriecošie jūras skati, nogrimušu kuģu paliekas, skaistas maza auguma sievietes, tērptas nacionālajos sari. Sala ir pietiekami liela, lai acu skatam piedāvātu tādu ainavu daudzveidību, kas ir vesela kontinenta cienīgi. Valsts: Šrilanka (līdz 1972.gadam - Ceilona) Teritorija: 65 600 km2. No ziemeļiem uz dienvidiem sala Indijas okeānā stiepjas 435 kilometru garumā, no austrumiem uz rietumiem - 235 kilometru garumā. Galvaspilsēta: Kolombo. Iedzīvotāju skaits: 18 miljoni. Reliģija: budisms, hinduisms, kristietība, islams. Nauda: rūpija - 100 centi. Iedzīvotāji: singali (Ziemeļindijas un gaišmataino klejotāju pēcteči) - 74 %, tamili (Dienvidindijas tumšmataino iedzīvotāju pārstāvji) - 18 %, Lankas mauri (musulmaņi, kas cēlušies no viduslaiku arābu tirgotājiem) - 7%, birģeri (portugāļu un holandiešu ieceļotāju un vietējo iedzīvotāju pēcteči). Valoda: singalu, tamilu, angļu. 2006-02-15 Dzirkstele Ella Bezrukih |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.