 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā
Tūristu skaits no Vācijas un citām valstīm pēdējos gados pastāvīgi palielinās, taču atbildīgo ministru pašslavinājumi par nopelniem tūristu pieplūdumā jāuztver rezervēti, jo tūristu skaits ievērojami pieaudzis visās trijās Baltijas valstīs pēc to iestāšanās Eiropas Savienībā, turklāt Igaunijā un Lietuvā – vairāk nekā Latvijā. Lai gan aizvien vairāk vāciešu jau identificē Latviju, Lietuvu un Igauniju kā dažādas valstis, kā ceļojuma mērķis joprojām pievilcīgākas ir visas trīs valstis kopā, nereti arī komplektā ar Sanktpēterburgu un Skandināviju, atzīst viesnīcu Hotel de Rome un Konventa sēta ģenerāldirektors vācietis Daniels Jans, kurš Latviju jau sauc par savām mājām un te darbojas kopš 1991. gada. "Pirmie tūristi no Vācijas neilgi pēc neatkarības atgūšanas vairāk bija tie, kam bija kāda saistība ar Latviju, tās vēsturi. Tagad tūristi vairāk grib pirkt produktu Rīga, Viļņa, Tallina," salīdzina brīvā žurnāliste no Vācijas Birgita Johannsmeiere, kura veidojusi vairākas reportāžas par Latviju vācu medijiem, kā arī materiālus tūrisma ceļvedim. Mēģinājumi tūrisma firmai katru valsti pārdot atsevišķi esot cietuši neveiksmi. Vācijas vēstnieka Latvijā ekonomikas padomnieks Holgers Rūte spriež – galvenais, lai valstis nesāk savstarpēju cīniņu par tūristiem, jo "neviens nebrauks trīs nedēļas gulēt Jūrmalā vai Rīgā". Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktora vietnieks Ģirts Mazais teic, ka tiek veidota Baltijas valstu kopēja reklāma, bet, rādot kārtējos TAVA izdotos bukletus, bilst, ka pienācis laiks piedāvāt arī Latviju kā atsevišķu ceļojuma mērķi. D. Jans nākotni redz drīzāk jau esošo produktu attīstīšanā, nevis jaunu radīšanā. Neizpratnē viņš ir par to, kāpēc vasarā, karstākajā tūrisma sezonā, nestrādā Nacionālā opera. Mērķtiecīgāk ar tūristiem varētu strādāt arī Mākslas muzejs, folkloristi, Muižu un piļu asociācija, vairāk jāpopularizē kultūra, tradīcijas, Līgo. B. Johannsmeiere teic, ka liela interese ir par Kurzemes jūrmalu, kas lielākoties vēl nespēj piedāvāt pieprasīto komfortu. Liels pluss ir zemo cenu aviokompāniju Ryanair un easyJet ienākšana Latvijā, bet, lai tās pilnībā izmantotu, nepieciešamas arī zemas un vidējas cenas naktsmītnes. Latvijā nav Eiropā tik izplatīto jauniešu mītņu, kur bez lieka luksusa, guļasvietu vairāku gultu istabā par lētu naudu var izīrēt jaunieši, bet vietu skaits studentu kopmītnēs izīrēšanai tūristiem ir minimāls, turklāt kopmītnes brēc pēc remonta, spriež Baltischer Rundschau reportiere Štefija Meiere, kas pati īrē istabu kopmītnē. Vācu jauniešus, tāpat kā viņu, varētu saistīt Rīgas arhitektūra, stilīgās kafejnīcas, pilsētas dzīve. D. Jans pamanījis tendenci, naktsmītņu cenām strauji pieaugt ne tikai Rīgā, Jūrmalā, bet arī laukos. 35 lati par istabiņu Latgalē, viņaprāt, ir pārāk daudz. Kā trūkums ārpus Rīgas tiek minētas arī cilvēku knapās svešvalodu zināšanas. Latvijas Universitātes docents Miervaldis Mozers brīdina – nevajag veidot universālu piedāvājumu visiem, bet strādāt ar katru mērķgrupu atsevišķi. 2005-11-07 NRA Baiba Lulle |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.