 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Jaunzēlandes pārsteigumiCeļojot ar autobusu, parasti iepazīstam cilvēkus, viņu intereses, apjautājamies par valsti, kur viņi bijuši.
Nesen saņēmu no viņiem šo ceļojumu fotogrāfijas un nolēmu aprakstīt viņu stāstīto un piedzīvoto. Siltākais laiks - janvārī un februārī Jaunzēlande atrodas Klusajā okeānā aptuveni 2100 kilometru uz dienvidaustrumiem no Austrālijas un netālu no laika joslu skaitīšanas sākumpunkta, tādēļ tā pirmā sagaida katru jaunu dienu. Tā sastāv no divām lielām salām - Ziemeļsalas (115 777 km2) un Dienvidsalas (151 215 km2) - un daudzām mazām saliņām. Dienvidsalu un Ziemeļsalu atdala 32 kilometrus platais Kuka šaurums. Dienvidsalā paceļas Dienvidalpi ar augstāko virsotni Kuka kalnu 3764 metrus virs jūras līmeņa. Dienvisalā ir karstie avoti un geizeri. Jaunzēlande ir starp ekoloģiski vistīrākajām valstīm pasaulē. Tās klimats ir samērā līdzīgs mūsējam, tikai dabā viss ir pretēji nekā pie mums. Vissiltākie mēneši ir janvāris un februāris, kad gaisa temperatūra svārstās no +18 līdz +22 grādiem, karstākajās dienās līdz +30 grādiem. Visaukstākie mēneši ir jūlijs un augusts ar vidējo temperatūru +8 grādi. Mūsu ceļotāji no Latvijas izbraukuši rudenī, Jaunzēlandē nokļuvuši pavasarī. Tīderu pāris lidojis ar lidmašīnu no Rīgas uz Londonu, tad Singapūru, tālāk uz Sidneju (Austrālijā), no Sidnejas uz Kraistčērču Jaunzēlandē uz Dienvidsalas, kura ir lielāka par Ziemeļsalu. Visapkārt - Klusais okeāns. Ziemeļsalā aug biezi subtropiskie meži, kuros ir daudz liānu, kokpaparžu, palmu, vērtīgākie koki - kaurikoki, kurus vietējie iedzīvotāji sauc par priedēm, lielākie apmēram 18 metru apkārtmērā, augstākais esot 60 metrus augsts. Šeit aug arī eikalipti, mūžzaļās mirtes, akācijas, zāles koki, bambusi, dažādas skābaržu sugas, vīteņaugi. Abi ceļotāji izīrējuši automašīnu un pat pa serpentīnceļiem pārvarējuši Kuka kalna pāreju. Braukšana tāda pati kā Anglijā - pa kreiso braukšanas pusi. Tā pa visu valsti viņi nobraukuši 4000 kilometru. Viņi ar sajūsmu stāstīja, ka šajā eksotiskajā valstī ir sastopams viss, kas ir uz planētas zeme: jūra ar brīnišķīgām pludmalēm, fjordi, kalni ar senu vulkānu krāteriem, līdzenumi, karstie ezeri un geizeri, ledāji un ziedošas ielejas, alas un akmeņi - apaļas bumbas - merbli, kurus redzējuši Danīdinā pie jūras - neviens nevarējis paskaidrot, kā tie te radušies. Milfjordā kādā ielejā pie upes Sarmīti pārsteidza ziedošie lupīnu lauki: zilā, rozā, baltā un citas krāsās - viss tik skaists, ka, liekas, šajā aizvēsturiskajā vietā tūlīt, tūlīt iznāks pretī dinozauri... Kad braukuši ar kuģi, tam sekojuši delfīni, bet uz klintīm sauļojušies roņi. Ar savu izskatu viņus pārsteidza Pankūku kalni. Izbaudījuši arī pārgājienu pa ledājiem instruktora vadībā - gājuši kā īsti alpīnisti četras stundas pa Alpu kalnu ledājiem. Okeānā skaisti bijis vērot, kā saldūdens satiekas ar sālsūdeni. Saldūdens nāk no kalniem. Simts mīļāko pilsēta Ar lidmašīnu viņi pārlidojuši uz Oklendu Ziemeļsalā. Atkal iznomājuši automašīnu un devušies apceļot šo salu. Oklenda celta uz 48 izdzisušu vulkānu krāteriem starp Kluso okeānu un Tasmana jūru. To sauc arī par Simts mīļāko pilsētu - Tamakimakauri. Iezemiešu leģenda stāsta, ka kopš senseniem laikiem uz šejieni tiekušies cilvēki, lai iegūtu laimi. Oklendas “Brodveja” - Hajstrīta - slavena ar izmeklētu stilu bāriem, veikaliņiem, bagātīgiem tirdzniecības kompleksiem, elegantiem naktsklubiem un “dansingiem”. Tā ir pilsētas vitrīna un sava veida skatuve, uz kuras ir jaunie jaunzēlandieši ar dažādu ādas krāsu un interesantām frizūrām. Šeit var sajust Singapūras, Tokijas, Sanfrancisko, Losandželosas, Sidnejas un Santjago garu. Oklendā šo pilsētu stils ir atdarināšanas paraugs. Šeit radusies mūsdienu popkultūra, bet Kalifornijas, Ķīnas, Indonēzijas kulinārijas tradīcijas šeit stingri nostiprinājušās jaunzēlandiešu virtuvē. Kaut gan agrāk Oklenda esot bijusi diezgan miegaina osta, subtropu lielo ciemu (tā par to izteikušies ārzemnieki) maori uzskatīja par paradīzes dārzu, jo šeit bija daudz koku, medījamu dzīvnieku, zivju, putnu. Tagad tā ir īsta megapolise. Tiesa, 1840.gadā iezemiešu vadoņi atdevuši šo teritoriju angļu kolonistiem... par 6 sterliņu mārciņām. Maori taisīja sev mājas no biezā kārtā sastiprinātiem salmiem. Plašākus namus kopienas vajadzībām cēla no baļķiem, tie bija sanāksmju, izpriecu un zinību nami. 18.gadsimta beigās Jaunzēlandi sāka apmeklēt baltie tirgotāji, misionāri, daži no Austrālijas aizbēgušie katordznieki un citi baltie cilvēki. 19.gadsimta sākumā eiropieši par pāris ieročiem un dažām viskija pudelēm no maoru virsaišiem pirka zemes gabalus. 1839.gadā viena angļu kompānija, kas vēlējās kolonizēt Jaunzēlandi, nodibināja Velingtonu, tagadējo galvaspilsētu. Gadu vēlāk Vaitangā kapteinis V.Hobsons parakstīja līgumu ar 46 maoru cilšu vadoņiem un kļuva par pirmo Jaunzēlandes gubernatoru. Maori kļuva par Anglijas pilsoņiem. 1840.gada līguma otrajā punktā bija nostiprinātas maoru cilšu tiesības uz zemi. Lai arī dažādu iemeslu dēļ maori zaudēja daļu no ciltīm piederošajām zemēm, tomēr šā līguma dēļ maori bija daudz labvēlīgāki nekā kaimiņzemes Austrālijas aborigēni. 1642.gadā flāmu jūrasbraucējs Ābels Tasmans atklāja Jaunzēlandes salas, kurās dzīvoja maoru ciltis. Senākos vēstures avotos ir ziņas par kādu polinēziešu zvejnieku Kupē. Pirmais sastāda karti Kā nākamo eiropieti savā zemē maori sastapa angļu kapteini Džeimsu Kuku. 1769.gadā izcēlies austrumu krastā pie Gisbornas, britu ceļotājs prata iemantot vietējo cilšu labvēlību un pirmais sastādīja Jaunzēlandes karti. Lai gan pirmie misionāri ar iedzīvi un mājlopiem te ieradās tikai 1814.gadā, līdz tam piekrastes ūdeņus jau pamatīgi bija izvagojuši vaļu mednieku kuģi no visas pasaules. Sākumā iebraucēji baidījās no iezemiešiem. Bailes bija pamatotas, jo maori bija cilvēkēdāji. Tādēļ kolonizatori rīkojās ļoti viltīgi, uzaicinot uz Angliju vienu no vairāk nekā 550 cilšu vadoņiem. Pieņemšanā pie karaļa Georga IV maoru vadonis uzzinājis, ka valdnieks vienlaikus ir arī armijas virspavēlnieks. Šī ideja par neierobežotu varu tik ļoti sajūsminājusi, ka, atgriezies mājās, ar britu atbalstu viņš savus karotājus apbruņojis ar musketēm un mēģinājis pakļaut pārējās ciltis. Izcēlies asiņains karš, kas ļāvis iebraucējiem nostiprināties svešajā zemē. Tagad no 4 miljoniem Jaunzēlandes iedzīvotāju tikai 7 procenti ir maori. Sarmīte un Edvīns visur izjutuši jaunzēlandiešu viesmīlību, laipnību, godīgumu un taisnīgumu. Šeit esot veikts eksperiments, kas apstiprinājis viņu godīgumu. Sociologi metuši lielpilsētu ielās naudas makus ar naudu un pēc tam pārskaitījuši, cik no tiem atrasti. Tad, lūk, - Velingtonā no desmit tādiem makiem godīgie pilsoņi atgrieza visus desmit makus ar naudu. Cits piemērs - kāds Kraistčērčas pilsētas iedzīvotājs zaudējis darbu, bet tajā pašā dienā viņš uz ielas atradis paku ar simts tūkstoš dolāriem, kuru pazaudējis inkasents pa ceļam no bankas. Viņš ne tikai atdeva naudu bankā, bet palūdza neafišēt viņa vārdu un pat atteicās no balvas par godīgumu. Tiešums un atsaucība, vienkāršība un cēlums ir jaunzēlandiešu asinīs. Sasveicinoties rāda mēli Tīderu pāris apmeklējis Papa Nacionālo muzeju Velingtonā, kas izvietots septiņos stāvos. Šeit parādīta maoru kultūra. Viņi ir muzikāli, ar savām tradīcijām, erudīti, glīti cilvēki, gaiši brūnu ādas krāsu. Maori sasveicinās, saberzējoties ar deguniem un izbāžot mēli. Maori bijuši dūšīgi karotāji, tādēļ tagad tūristiem dejo savas izteiksmīgākās karadejas. Karavīriem vīriešiem bija tetovēta visa seja, bet sievietēm to apzīmēja tikai līdz vaigiem. Ar tetovējumiem bieži vien rotātas arī citas ķermeņa daļas. Jaunzēlande ir slavena ar saviem termālajiem parkiem. Tā Rotoras parka apkārtni mūsu abi ceļotāji no Latvijas arī apbrauca ar auto. Lai šos pārsteigumus izbaudītu, vajadzējis piecas dienas. Kādā dienā viņi vēroja karstos avotus. Tajos vietējie iedzīvotāji vārījuši kartupeļus, olas, sautējuši gaļu. Kāda ziņkārīga latviete no tūristu grupas pacēla katla vāku, lai pārliecinātos, un apdedzināja pirkstus. Lai apskatītu šo brīnumu pasauli no augšas, viņi noīrēja nelielu lidmašīnu. Sajūtas bijušas vienreizējas, vienuviet ieraugot gan burbuļojošas dubļu vannas, gan viegli kūpošus termālos ezeriņus, gan geizerus ar daudzkrāsainām nogulsnēm, bet izdzisuša vulkāna krāterī redzēja pasaulē vienīgo Šampanieša ezeru ar izplūstošajiem gāzes burbulīšiem. Ūdens temperatūra tajā esot apmēram +80 grādi. Jaunzēlandē ir pasaulē sarežģītākā pazemes ūdeņu sistēma, piemēram, vietā, kur tagad atrodas Cepešpannas ezers, 20.gadsimta sākumā darbojies 400 metrus augsts geizers. Termālos ūdeņus jaunzēlandieši izmanto saimnieciskajā dzīvē - māju apsildīšanai, lai ziemā varētu iztikt bez apkures. Kempingos bijuši termālo ūdeņu baseini tūristiem. Sarmīte un Edvīns vērojuši kādu atrakciju. Ja kāds vēlas atpūsties un sasildīties ārstnieciskajos dubļos, tad pats var paņemt lāpstu, izrakt vannu un pagulēt tajā, relaksēties. Kad uznāk paisums, vannas tiek aizskalotas un atkal var rakt no jauna nākamajā dienā. Bērniem tas sagādājot lielu prieku. Redzētais emocionāli pārsteidz Viņi paspēja ielūkoties arī Jaunzēlandes brīnumainajā pazemes pasaulē. Vaitamo salās redzētais abus emocionāli pārsteidza. Dabas mātes radītās apakšzemes dekorācijas - stalagmītus un stalaktītus pie alas griestiem papildinājuši miljoni jāņtārpiņu. Tie radījuši zvaigžņotas debess iespaidu. Pie alas ieejas uzstādīta īpaša aparatūra, kas regulē klimata maiņas, lai saglabātu jāņtārpiņiem nemainīgu vidi un tie varētu ilgāk dzīvot un priecēt apmeklētājus. Slavena ir Vaitamo alu akustika. Katedrāles grotā uzstājas slavenas dziedātājas. Katedrāles skulptūras veidojušās, ūdenim tūkstošiem gadu pilot no alas griestiem vai plūstot pa kaļķakmens sienām. 2005-12-30 Dzirkstele Ella Bezrukih |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.