Sanktpēterburgas dārgumi
Krievijas ziemeļu galvaspilsētā nākas nožēlot, ka diennaktī nav 25 stundu, lai paspētu apskatīt visu labāko.
Ziemas īso dienu laikā šīs brīnišķīgās pilsētas viesi var tā arī neieraudzīt saules gaismu, jo visu ceļojumu iespējams pavadīt baznīcās, muzejos un pārsteidzošajā metro. Mēģinot iepazīt kaut nelielu daļu no Krievijas ziemeļu galvaspilsētas 300 gadu senās vēstures, kultūras, reliģijas, varas un sabiedrības tikumu pārmaiņām, gandrīz nepaliek laika iziet ārpusē. Tas būtu ļoti skumji, jo Sanktpēterburgas āriene ir tikpat skaista kā iekšpusē glabātie dārgumi. Rosīgas ielas, krāšņi parki, eleganta arhitektūra, spocīgas kapsētas, kanāli un tilti savaldzinās katru pilsētas viesi.
Sanktpēterburga atkal ir uzplaukusi kā Krievijas vēstures, kultūras, kulinārijas, modes un izpriecu centrs. Tieši tāds bija pilsētas veidotāju mērķis pirms trim gadsimtiem. Sanktpēterburga nedzima un neauga dabiskā ceļā kā izdevīgā vietā radusies ostas pilsēta. Pēteris I pavēlēja uzbūvēt šo pilsētu klajā vietā, lai radītu jaunu kultūras, reliģijas un varas centru, kas būtu vērsts uz Rietumeiropu, nevis uz Mātes Krievijas milzīgo, šķietami nebeidzamo plašumu.
Ermitāžas dārgumi
Padomju laikā pilsēta tika pārdēvēta par Ļeņingradu, bet arī tolaik šeit bija vērojams dzīvesprieks un enerģija, kādu ne vienmēr varēja sastapt Maskavā, kur izvietots valsts varas centrs. Asiņainās blokādes laikā nacisti darīja visu iespējamo, lai iznīcinātu pilsētu, taču tās ļaudis izdzīvoja, pateicoties neticamam spēkam, drosmei un cilvēcībai.
Sanktpēterburgas centra mugurkauls ir Ņevas prospekts, kur līdzās grezniem veikaliem pastaigājas gan jaunas sievietes minisvārkos, gan vecas babuškas krievu mēteļos. Veikalos ir tik daudz Rietumu modes izstrādājumu, ka nākas brīnīties, kur gan iespējams nopirkt krievu mēteli.
Sanktpēterburgā visapkārt vērojams tāds skaistums, ka tūristiem nākas ar nožēlu prātot, kāpēc diennaktī nav 25 stundu, lai paspētu aplūkot visu labāko. Gribi apskatīt visu Ermitāžu? Laba doma. Tikai tev nepietiks pat desmit mūžu, lai redzētu visus dārgumus, kas savākti šajā Katrīnas Lielās mākslas krātuvē. Taču noteikti ir vērts mēģināt. Ceļojuma laikā muzeji var radīt pārsātinājuma sajūtu un apslāpēt jebkādu interesi, taču Ermitāža pati par sevi ir ne mazāks dārgums kā gleznas un skulptūras tās iekšpusē.
Metro valdzinājums
Krievijas pastkartes parasti ir rotātas ar Vasilija Svētlaimīgā katedrāles attēlu no Maskavas, bet jābrīnās, kāpēc šis gods nav piešķirts Kristus atdzimšanas katedrālei Sanktpēterburgā. Ar mozaīkām, pusdārgakmeņiem un itāļu marmora grīdām rotātā baznīca padomju laikā tika izmantota kā noliktava, un tikai 1997.gadā tā atkal atvēra durvis kā ticības templis. Atšķirīgu iespaidu rada varenā Īzaka katedrāle, kas ir viena no lielākajām baznīcām pasaulē. Tā nav ne labāka, ne sliktāka, bet gan savādāka. Īzaka katedrāle atspoguļo ticību, kas atdzimusi pēc 75 gadus ilgās apspiestības.
Labākais veids Sanktpēterburgas apceļošanai ir metro, un tas tik ir metro! Gluži kā Maskavā tu vari pavadīt milzum daudz laika, izpētot burvīgās stacijas. Tas nekas, ka neredzēsi dažus tradicionālos tūrisma objektus pilsētā, jo metro pavadītais laiks ir tā vērts. Kas gan padara Sanktpēterburgas metro tik īpašu? Lustras. Gleznojumi. Mozaīkas. Statujas. Mākslas darbi. Krāšņi. Sastinguši. Apzeltīti. Ikdienišķi. Kur nu vēl daiļrunīgie staciju nosaukumi: Dostojevska, Ļeņina, Drosmes u.c. Metro stacijas ir ne tikai skaistuma, bet arī kabatzagļu paradīze, it sevišķi drūzmā pie eskalatoriem. Sanktpēterburgas metro uzbūvēts dziļi pazemē, tāpēc eskalators ir ļoti garš un stāvs.
Kapsētu māksla
Virszemē par pilsētas satiksmes artērijām kļuvušas platās ielas, avēnijas un kanāli. Pilsētā, kur ir tik daudz ūdens, nepieciešami arī tilti, un Sanktpēterburga patiesi ir tiltu pilsēta. Tilti savieno pilsētas rajonus, lai ļaudis varētu šķērsot Ņevu un divas tās pietekas. Sanktpēterburgā arī tilti ir vareni mākslas darbi, it sevišķi Pils, Biržas un Troickas.
Pilsētas rajonā otrpus Ņevai iespējams aplūkot veco Sanktpēterburgu, kur Pētera un Pāvila cietoksnis, baznīcas, pilis un cietumu kameras stāsta par pilsētas vēsturi kopš dibināšanas 1703.gadā. Sanktpēterburgas pagātni atspoguļo arī slavenās kapsētas, kur vēsture un saviļņojums ir ietverts marmorā un metālā. Ņemot vērā traģisko Krievijas pagātni, izcilie meistardarbi, kas veltīti aizgājējiem, rosina gan pazemības, gan paļāvības jūtas. Ceļojums uz Sanktpēterburgu nebūs pilnvērtīgs, ja neizdosies izbrīvēt laiku, lai apmeklētu Lācara vai Tihvinas kapsētas. Ne tik mākslinieciska, bet emocionāli daudz piesātinātāka ir Piskarjovas memoriālā kapsēta, kas iemūžina Ļeņingradas blokādes 670 000 upuru piemiņu.
Krievijas vēsture ir drūms stāsts, kur netrūkst nāves, ciešanu, slepkavību un bēdu. Sanktpēterburga savā 300 gadu vēsturē pieredzējusi savu daļu šo likstu un vēl vairāk, taču pilsētai ir raksturīgs arī možs gars, neaprakstāms dabas un cilvēku veidotais skaistums, kā arī neticams optimisms un dzīvesprieks. Sanktpēterburgas skaistums ir mūžīgs, pilsētas enerģija un možums ir patiesi lipīgs.
2005-12-22 Diena Deniss Horgans |