 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Marrākeša atver vārtus pasauleiMarokas senā pilsēta kļuvusi par patvērumu Ziemeļeiropas tūristiem, kas bēg no ziemas un sala.
Kad nesen atgriezos Marrākešā, es atklāju, ka pilsētas astoņi vārti ir plaši atvērti ikvienam viesim. 1070.gadā dibinātajā pilsētā tagad ir apmēram miljons iedzīvotāju. Marrākeša kļuvusi tīrāka un tūristiem draudzīgāka. Iepriekšējā ceļojuma laikā ik reizi, kad izgāju no viesnīcas, mani ielenca uzmācīgu pavadoņu un tirgoņu bars. Tagad marokāņu naudas pelnīšanas paņēmieni kļuvuši izsmalcinātāki. Elegantā pilsēta Marrākeša kļuvusi par iecienītu atpūtas vietu tūristiem no Ziemeļeiropas, kas bēg no ziemas un sala. Viņu ierašanās palēninājusi turīgo marokāņu aizplūšanu no medīnas uz priekšpilsētām. Daudzi jaunatnācēji ir arhitekti un dizaineri, kas atjaunojuši vecās mājas, lai izveidotu viesu namus un restorānus. Viņu ieguldījums palīdzējis pārveidot Marrākešu par stilīgāko pilsētu Magrebā (šis vārds arābu valodā attiecas uz Āfrikas ziemeļrietumu valstīm). Eiropiešiem līdzi nākusi arī viņu stila izjūta, tāpēc Marrākešā tagad visās malās iespējams ieraudzīt kaut ko jaunu: tradicionālās dželaba drānas un babuše čabatas, kas darinātas no moderniem materiāliem; eiropiešu iedvesmotas variācijas par tradicionāliem marokāņu ēdieniem, piemēram, tadžine sautējumu; vesels lērums modernu viesnīcu. Taču lielākais sasniegums ir centieni atdzīvināt medīnas eleganto arhitektūru, kas apvieno islāma abstrakcijas ar mauru izgreznojumiem, Āfrikas dizainu un Atlasa kalnu rajonā dzīvojošo berberu tautu krāsaino daiļamata mākslu. Džins, kas sāka pilsētas pārveidošanu, bija Marokas karalis Muhammeds VI, kurš 1999.gadā kļuva par šīs demokrātiskās monarhijas valdnieku. Pēc diviem gadiem viņš piedāvāja attīstības programmu, lai 2010.gadā Maroka būtu gatava uzņemt 10 miljonus tūristu. Programma veicināja ārvalstu investīcijas, it sevišķi viesnīcu biznesā. Valdības atbalstītā programma palīdzēja apmācīt tūrisma nozares darbiniekus un arī parastos marokāņus, lai tūristi justos kā gaidīti viesi, nevis staigājoši naudasmaki, kam jāmetas virsū ar uzmācīgu neatlaidību. Šķiet, ka labo manieru iedīdīšanas programma vēl nav sasniegusi Marrākešas bērneļus. Kad viņiem vaicā ceļu uz kādu vietu, bērneļi sapulcējas ap tevi un pieprasa naudu. Nesoli viņiem neko, bet iedod kaut ko, jo viņi patiešām zina labāko ceļu. Dārgā laipnība Tā es atradu viesu namu Riād al Musika, kur pavadīju trīs dienas. Marrākeša tagad piedāvā daudzveidīgas naktsmītnes, ieskaitot riādas (nelielas viesnīcas, kas izvietotas senās medīnas mājās). Riād al Musika ir XIX gadsimta vidū būvēta ēka medīnas dienvidu daļā. Savulaik tā piederēja Marrākešas pašā Si Hadžam Tāmi el Glauī, kurš bija nežēlīgs spīdzināšanas piekritējs un Vinstona Čērčila draugs. Mani uzņēma tagadējais viesu nama īpašnieks Džovanni Robaca, kurš valkā no balta kokvilnas auduma darinātu dželabu. Džovanni ir itālietis, kurš, tāpat kā daudzi eiropieši, nopirka seno riādu un pārveidoja to par viesu namu. Parasti necilā Riādas ieeja bieži vien paslēpusi paradīzi, kas ir iekšpusē. Riād al Musika viesu namā ir ēnains pagalms ar lielu baseinu un krāsainām flīzēm. Gaisu pieskandina iesprostoto putnu balsis. Vārds "riāda" parasti attiecas uz senām Marokas ēkām, kas vērstas uz pagalma pusi. Abdelatīfs ben Abdella, kurš Marrākešā ieradās studiju laikā, iemīlējās medīnas arhitektūrā. 15 gadu laikā viņš atjaunojis ap 40 riādu. Abdelatīfs man paskaidroja, ka īstā riādā jābūt kokiem un strūklakai. Šo ēku arhitektūras galvenais princips ir atvērtība pret debesīm. Abdelatīfam pieder uzņēmums, kas apsaimnieko piecas atjaunotās riādas. Viņš ir viens no retajiem marokāņiem šajā biznesā. Lielāko daļu riādu nopirkuši eiropieši, jo 90.gados senās ēkas varēja iegādāties pat par 50 000 dolāru. Eiropieši atjaunoja ēkas un pārveidoja tās par stilīgām atpūtas mājām, taču dažkārt viņi ignorēja Marrākešas vēstures un arhitektūras principus. Tā kā riādas uzturēšana bija diezgan dārgs prieks, daudzas ēkas pārveidotas par viesu namiem vai restorāniem. Atšķirībā no parastām viesnīcām riādās spilgti atspoguļojas īpašnieku personība. Riād al Musika īpašnieks Džovanni dungo itāliešu operu ārijas, citē Danti un gandrīz vienmēr ir klāt, lai parūpētos par viesiem. Viņš piedāvā svaigi spiestu apelsīnu sulu, izsauc taksometru, iesaka labākos restorānus, turku pirtis un masāžas salonus. Par šādu laipnību tūristiem nākas maksāt Eiropas līmeņa cenu (no 150 līdz 300 dolāru par nakti). Par laimi, pilsētā iespējams atrast arī daudz lētākus viesu namus, kur istabu var dabūt arī par 70 dolāriem. Tirgus vilinājums Viesnīcu un restorānu cenu kāpums ir Marrākešas attīstības negatīvā puse. Pilsētā parādījušies arī stilīgi naktsklubi, tomēr galvenie tūrisma objekti palikuši nemainīgi. Pilsētas iepazīšana parasti sākas pie Kutūbijas mošejas, ko ieskauj rožu dārzi. 70 metru augstais mošejas tornis bija paraugs, pēc kura tika veidoti arī slavenie Seviljas un Marokas galvaspilsētas Rabātas minareti. Netālu esošais Džamā el Fna laukums ir medīnas sirds. Tā ir dzīvīgākā UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā vieta, kādu esmu redzējusi. Tūristiem ir grūti pretoties marokāņu tirgus kārdinājumam. Šoreiz es nopirku divus berberu paklājus un tik daudz babuše čabatu, ka ar tām pietiktu simtkāja apaušanai. Dar Tiskivin muzejā iespējams aplūkot dažādus marokāņu un citu Āfrikas tautu meistardarbus, ko savācis holandietis Berts Flints, kurš apmeties uz dzīvi Marrākešā. Viņš man atgādināja, ka vēsturnieki pēta Maroku kā Dar al Islām (islāma mājas) rietumu priekšposteni. Šis termins attiecas uz teritoriju, ko kontrolē musulmaņi un kur ir spēkā islāma likumi, lai gan ģeogrāfiski šis reģions ir Āfrikas daļa. Marrākeša man vienmēr būs kaut kas no visa: kaulēšanās, dželabas un babušes, spilgtas krāsas, karstums un dzīvesprieks. Man patīk pilsētas pārmaiņas, bet ceru — jo vairāk Marrākeša mainīsies, jo vairāk tā paliks tāda pati kā senāk. 2005-12-08 Diena Sūzana Spano |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.