 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Varbūt banāli, taču piedodamiLietas un vietas, kas jāredz, pirmoreiz viesojoties Parīzē nedēļas nogalē.
Jāredz Eifeļa tornis apaļās stundās pēc tumsas iestāšanās. Pirmo reizi redzot šo torni brīdī, kad tur vairākas minūtes sāk zibēt simtiem lampiņu, iespējams, iemīlēsities tajā no pirmā acu skatiena — stalts, mirgojošs, šķiet, ar roku aizsniedzams. Jānobauda crepes ar šokolādi Eifeļa torņa pakājē. Gaidot nākamo gaismas šovu, stunda pagāja ne tikai lēnā pastaigā gar Sēnu, bet arī siltumpauzi — pankūkas jeb crepes ar šokolādi no vagoniņa tieši torņa pakājē. Šaubos, vai citur tās garšo tikpat labi! Jāpastaigā gar Sēnas krastiem, izjūtot pērnā rudens lapu čaukstoņu. Tas gan vislabāk realizējams tikai rudens pusē, bet citos gadalaikos to var aizstāt ar pavasara smaržu baudīšanu, vasaras paēnas meklēšanu vai sniega bumbu velšanu. Parīzē mēģiniet aizmirst par metro vai citiem pārvietošanās līdzekļiem, ja vien nav jāpaspēj uz vilcienu, lidmašīnu vai arī kājas no staigāšanas jau ir nogurušas. Vislabākais veids, kā izjust pilsētu, ir staigājot — vai nu pa mazajām mākslinieku ieliņām Monmartrā vai cauri lielajiem parkiem, skvēriem un gar grandiozajām celtnēm pašā pilsētas centrā. Jāuzspēlē šaha partija vai jāpabaro baloži Luksemburgas dārzos. Labi, šahu arī mēs nespēlējām, bet nelielu saules peldi baudījām gan. Vasarā bērni laiž kuģīšus baseiniņā, mīlētāji raugās viens otrā, sirmgalvji lēnā garā domā, kur pārvietot zirdziņu, laidni, karali vai karalieni. Parkos izliktie metāla krēsli lieliski iederas ainavā — paņem savu beņķīti un pārvietoties līdzi saules stariem kā puķe. Vai tieši otrādi — nelaid vaļā savu dārgi iegūto paēnu. Jāuzēd cepti kastaņi pie Luksemburgas dārzu ieejas, jo, iespējams, tieši tur tos jums sakārosies pēc aktīvākas atpūtas pašos dārzos. Jābauda rīta kafija kādā nesteidzīgā kafejnīcā. Jebkur. Vēlams, lai vieta būtu pilna ar vietējiem, jo tad gaisotne ir neatkārtojama. Ik pa brīdim bāzām degunu sildīt kādā cafē, vai tas būtu rīts vai vakars, un ikreiz prātā nāca ainiņas no filmas Kafija un cigaretes. Jāizstaigā Monmartras kāpnes — vai nu sekojot iedomātām bultām pēc filmas Amelie noskatīšanās vai vienkārši tāpat — vērojot, kā mainās ainava, kāpjot arvien augstāk un augstāk, aizslēpjoties aiz krūmājiem un atkal ieraugot balto Sacre Ceour baziliku pilnā godībā. Monmartras gleznotāju ieliņās varat ļauties gan kāda mākslinieka vilinājumam iemūžināt jūs laimīgi nogurušus pēc garas dienas vai tieši pretēji — izbaudīt agru rīta stundas klusumu, kad apkārtnes mieru traucē tikai suņi vai agrie skrējēji. Tā vienkārši pasēdēt uz kāpnēm un nolūkoties vēl snaudošajā pilsētā kā no pasaules maliņas. Jāpameklē Orseja muzejs, jo Luvrai nedēļas nogalē jums nepietiks laika. Īsi pirms izlidošanas Rīgas lidostā satiku sen neredzētu paziņu, kurš ieteica pavisam vienkāršu recepti — vai nu ej uz Luvru vai baudi Parīzi. Abiem nesanāks laika. Ja steigsies, gandarījuma nebūs ne par vienu, ne otru. Luvru gan aptaustīju, kad tās stikla piramīda bija izgaismota ar daudziem lukturiem un skatu netraucēja garumgarās apmeklētāju rindas. Orseja muzejs atrodas iepretim Luvrai pretējā upes krastā. Muzeja ēka sākotnēji celta kā dzelzceļa stacija, tikai vēlāk kāds gudrais izskaitļojis, ka šī vieta stacijai tomēr nebūs laba. Uz Ile de Cite krastmalas vai uz jebkura soliņa netālu no Elizejas laukiem jānobauda svaigi atvērta vietējā vīna pudele. Vīns šādi garšo neticami labi (pat ja neesat liels vīnu cienītājs) — par to pārliecinājos gan pirms septiņiem gadiem, kad ar draugiem pirmo reizi pēc garāka riteņbrauciena pa Luāras ieleju beidzot atpūtāmies Parīzē, gan pagājušajā gada 18.novembrī, kad Latvijas neatkarības dienu svinējām pavisam citādi — Pie Elizejas laukiem ar sieru un vīnu. Jāiegriežas kādā siera veikaliņā. Lielveikala sieru plaukti nebūt nepiedāvā to smaržu buķeti, ne arī baudījumu garšas kārpiņām kā daudzi mazi veikaliņi, kuros smalkas kundzītes iegriežas pie kārtīgiem franču siera meistariem, lai iegādātos kārtējo pikucīti diezgan specifiski smaržojoša siera. Bez norādīta derīguma termiņa. Tiesa gan, ja vēlaties kaut ko no šāda veikaliņa atvest mājās, iepirkšanos atlieciet uz pēdējo dienu, jo pārējie viesnīcas iemītnieki jūs var nesaprast. Jāpabaro baloži skvēriņā pie Triumfa arkas. Pēc nogurdinošas pastaigas soliņš piedāvāja nepieciešamo atpūtu nogurušām kājām, un somā paslēptie cepumi lieti noderēja ne tikai pašu izsalkušajiem vēderiem, bet arī tuvākās apkārtnes baložiem. Jāizstaigā Elizejas lauki no viena gala līdz otram. Lēni, bez steigas, apbrīnojot dārgos veikalus, kas mijas ar mazāk ekskluzīviem. Pretimnākošie cilvēki uzsmaida, un tu jūties labi. Gar Sēnu jāaizstaigā līdz Šekspīra grāmatu veikaliņam. Kādā žurnālā biju lasījusi par lietām, kas noteikti jāredz Parīzē, un viena no tām, kas palika atmiņā, bija tieši šis veikaliņš. Tajā pārdod grāmatas tikai angļu valodā, tomēr iespējams atrast gandrīz daudzas pērles — gan nesen izdotas, gan tādas, kas plauktos guļot jau paspējušas nodzeltēt. Pirmajā reizē to atradu, īpaši nemeklējot, — tas pēkšņi iznira no nekurienes jeb drīzāk — kā no Sēnas. Vēl Latīņu kvartālā jāiebauda dažādu tautu piedāvātās ēdienkartes, jāredz jaunais Parīzes biznesa rajons La Defense un vakarā jāpaspēj uz Pompidū centru, lai nolūkotos izgaismotajā Parīzē — zinātāji teic, ka skats no tā jumta uz pilsētu esot vienreizīgs! Bet, no otras puses, vislabākā recepte ir izjust šo pilsētu, nesekojot nekādiem priekšrakstiem, jo katram Parīze atveras pilnīgi citāda un ikviens tajā atradīs kaut ko sev tuvu un mīļu. 2005-04-28 Diena Inese Vanaga |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.