 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Bulgārijas spožā atgriešanāsPadomjlaiku sapņu zemē joprojām iespējams lieliski atpūsties pie Melnās jūras.
Divi devītnieki Kad pēc padsmit gadu pauzes Bulgārija kļuvusi par latviešu tūristu patīkamu jaunatklājumu, nākas secināt, ka šo gleznaino Balkānu republiku citi eiropieši jau iecēluši tūrisma lielvalsts godā. Bulgārijas piekrastes kūrorti strauji atdzimst – pie Melnās jūras kā sēnes pēc lietus aug rietumnieciskas viesnīcas, kamēr pludmales saglabā šķīstu nevainību – deviņām peldvietām te piešķirts Eiropā visaugstākais vides tīrības vērtējums – Zilais karogs. Tikpat daudz ir UNESCO oficiāli aizsargāto pasaules kultūras un dabas mantojuma pieminekļu – Neselbaras viduslaiku vecpilsēta, Ivanovas smilšakmens klintis, Pirinas un Subarkas nacionālie parki, klintīs iecirstais Madaras jātnieks, Bojanas baznīca Sofijā, pasaulslavenais Rilas klosteris, kā arī piramīdu laikabiedres trāķiešu kapenes Kazanlakā un Švesterā. Pieklājīgu auto var noīrēt par nelielu naudu – pajauna Fiesta dienā izmaksās 19 eiro. Ja negribat stūrēt paši, varat paļauties uz sabiedrisko transportu – satiksmes autobusa biļete cauri visai valstij no Sofijas uz Burgasu maksā tikai septiņus eiro. Lētie, lieliskie vīni Tūrisma firma Novatours, kas ceļotājiem no Latvijas šopavasar pirmoreiz atklāj Bulgāriju, piedāvā čārterlidojumu un nedēļas atpūtu lepnā all inclusive viesnīcā Sv. Konstantīna kūrortpilsētā Zelta Smiltīs tikai par 300 latiem. Tiesa, līdz tūristiem piedāvātajai komfortablajai dzīvei pašiem mājiniekiem vēl tālu – pusgadsimta sociālisma seku likvidēšanai turpinoties, minimālā alga valstī tā arī nav pārsniegusi 80 dolāru jeb 44 latus. Taču ieceļotājiem ēzelīšu pajūgu klikšķināšana pa senatnīgo bruģi šķiet vienīgi romantika, nevis iztikas līmeņa apliecinājums. Arī lieliskie vietējie vīni nopērkami lēti – pusotra litra gardā Sofijas Muskata maksā tikai ap latu, bet unikālais Ēzeļmātes piens – 0,75 litri izmaksā vien 70 santīmu. Arīdzan par 20 santīmiem nopērkamais puslitrs Zagorkas alus ir gana labs. Taču par visjaukākajām izjūtām nebūs jāmaksā nekas – ja apceļosiet Bulgāriju maija beigās vai jūnijā, tad par velti baudīsiet debešķīgo rožu smaržu, kas ietin Kazanlikas apkaimi aromātiski reibinošā mākonī. Turpat atvērts arī pasaulē vienīgais rožu rūpnieciskās audzēšanas un pārstrādes vēstures muzejs. Jā nozīmē nē Pēc padomju režīma krišanas Bulgārijā tās kādreizējā karaļa Simeona Otrā izveidotā partija pārliecinoši uzvarēja vēlēšanās, un bijušais monarhs kļuva par premjerministru. Viņa vadītā valdība ietur stingri prorietumniecisku un liberālu kursu, Bulgārija vienlaikus ar Latviju iestājās NATO un tiks uzņemta arī Eiropas Savienībā. Interesanti, ka bulgāri ir vienīgā tauta, kas, sakot jā, groza galvu, it kā teiktu nē. Šī neparastā paraža radusies turku jūga laikos, kad iebrucēji spieduši kristiešus pāriet islāmticībā, turot zobenu pie kakla un prasot – vai beidzot atzīsiet pravieti Muhamedu? Tad nu bulgāri viltīgi teikuši jā, bet ar galvu mājuši nē... Tagad no drūmajiem laikiem palikušas vien teikas un cietokšņu drupas, bet ar turku minoritāti, kas vēl joprojām veido desmit procentus no Bulgārijas iedzīvotājiem, attiecības ir visnotaļ labas, un tūristi droši dodas uz turku ciemiem pirkt krāšņus tepiķus, kā arī aplūkot iespaidīgās mošejas. Paši bulgāri ir pareizticīgie. Rakstībā izmanto kirilicu, un arī bulgāru valoda ir visai tuva krievu mēlei, tāpēc no mūszemes aizbraukušajiem tur saprasties vieglāk par vieglu. Tiesa, dienvidzemē tik svarīgo augļu nosaukumi gan būtiski atšķiras: zemenes bulgāriem ir mjagodi, vīnogas – grozde, bet aprikozes – kaisije. Dejas 800 grādos Pašu bulgāru virtuvē līdztekus augļiem un dārzeņiem visizcilāko vietu ieņem piena ēdieni. Aizbraukt no Bulgārijas, nepagaršojot slaveno taratoru, būtu vienkārši nepiedodami, taču sagatavojieties, ka tas būs gatavots no skāba piena, kam pievienoti gurķi, valrieksti un ķiploki, bet beigu beigās viss uzlabots ar rīvētu sieru un saputots. Raksturojot savas zemes dažādu novadu gastronomiskās un viesmīlības tradīcijas, bulgāri saka: ja ciemiņš ieradīsies no Haskavas, viņš noteikti atvedīs līdzi ceptu jēru; ja no Burgasas – kūpinātu zivi; ja no Orahovicas – pašžāvētu desu; ja no Plovdivas – aprikozes, bet ja no Gabrovas – savu izbadējušos brāli, kas noēdīs visu, ko saveduši pārējie... Tomēr netālu no Gabrovas – Eterā – atrodams visā Austrumeiropā slavenākais brīvdabas muzejs ar vecumvecām baļķu mājiņām, brīnišķīgo bulgāru keramiku, tautiskajiem audumiem un dažādiem tautas dziesmu un deju priekšnesumiem. Tikmēr Božencu etnogrāfiskajā ciemā var redzēt tādu brīnumu kā nestināru dejas ar kailām kājām uz kvēlojošām oglēm. Joprojām nav skaidrs, kā šie ļaudis neapdeg pat 800 grādu karstumā. Toties ir skaidrs, kāpēc aizvien vairāk viesu dodas uz Bulgāriju – tur patiešām ir ko redzēt. 2005-04-29 NRA Krišjānis Irbe |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.