 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Pilsēta, kurā ienāk kalniFutbola fani un alus dzērāji Insbruku pametuši, tagad tur var braukt atpūsties.
Kalnu tuvums un iespēja nodoties aktīvai atpūtai ir galvenais vilinātājs, kas mudina eiropiešus vismaz piestāt Austrijas pašos rietumos, pat ja viņu ceļojuma galamērķis ir kāds no Vidusjūras kūrortiem. Garām Insbrukai ved lielceļš no Minhenes uz Cīrihi un Milānu, tādēļ tai tikpat kā nav iespējams pabraukt garām. Un nevajadzētu. Reti nācies būt pilsētā, kur rodas iespaids, ka tajā ienākuši kalni. Nostājoties uz platākas ielas, šķiet, ka tā abās pusēs atduras pret trīs kilometrus augstajiem milzeņiem, bet pāri ēku jumtiem visapkārt redzamas sniegotās virsotnes. Par Alpu tuvumu var pārliecināties, dodoties dažu kilometru pastaigā prom no vēsturiskā centra. Šķērsojot Innas upi un ejot uz ziemeļrietumiem, nākas pa šaurām ieliņām kāpt pamatīgā nogāzē. Pat jāpabrīnās, ka padzīvojušie vietējie spēj tajā "uzrāpties" ar velosipēdiem. Starp citu, cīnoties par tīrāku gaisu 130 tūkstošu cilvēku apdzīvotajā pilsētā, insbrukieši ir panākuši, ka automašīnu satiksme ir salīdzinoši neliela un tās ikdienā aizstāj divriteņi. Ja izdodas pārvarēt slinkumu un tikt līdz pilsētas robežai, kas atrodas dažus simtus metru augstāk par vecpilsētu, tad vērts sevi palutināt ar labām vakariņām kādā no daudzajām "ganībām" vai "cepurēm". Tādi vārdi bieži vien iekļauti nosaukumā nogāžu krodziņiem, no kuriem paveras pievilcīgs skats uz pilsētu. Pēc vakariņām gan labāk doties lejup ar kādu transportu, jo ēdienu porcijas tiroliešiem ir samērāmas ar Alpiem. Zem zelta jumta Klīstot pa 1133.gadā dibināto Insbruku, rodas iespaids, ka tā visa ir vecpilsēta. Nu vismaz starp Innas upi un dzelzceļa sliedēm noteikti. Pāris stundās to var izstaigāt krustu šķērsu un pat jābrīnās, ka tik kompaktā pilsētā spēj ietilpt simts tūkstoši cilvēku. Iespaids gan ir mānīgs, jo māju rindas iestiepušās tālu ielejā. Tik tālu, ka insbrukieši sūdzas par vietu trūkumu jaunu mītņu celtniecībai kalnu iegrožotajā teritorijā. Par pilsētas simbolu tiek uzskatīta ēka ar zelta jumtu, kuru kā Tiroles valdnieka rezidenci 1420.gadā uzbūvēja hercogs Frīdrihs IV. Ķeizars Maksimiliāns I vēlāk pievienoja namam balkonu un lika to pārklāt ar 2738 apzeltīta vara dakstiņiem. Rezidence atrodas pašā vecpilsētas centrā, un āra kafejnīcām piebārstītā laukuma galā namu grūti nepamanīt. Pat ja acis neapžilbina no jumta atspīdošie saules stari, tad noteikti pamanīsiet pūli japāņu tūrisu, kuri cenšas cits citu iespiest vienā fotogrāfijā ar valdnieka māju. Otra ievērības cienīgā celtne ir pie nocietinājuma vaļņa 1390.gadā uzbūvētā viesu māja Goldener Adler, kas tagad pārtapusi par restorānu un hoteli. Insbrukieši to uzskata par vienu no vecākajiem viesu namiem Eiropā un lepojas ar to, ka zelta ērglī laika gaitā apmetušies ļoti daudzi pazīstami cilvēki. Lai par to uzzinātu arī citi, pie ieejas piestiprināta plāksne, kurā iegravēti prominentāko viesu vārdi. Insbrukai piemīt priekšrocība, kas iepriecinās mugursomniekus un taupīgos ceļotājus — šeit nav jātērējas dzeramajiem. Daudzviet pilsētā ir miniatūras strūklakas, kurās tek ūdens no Alpu avotiem. Tas ir tīrs un slāpju remdēšanai šķiet noderīgāks nekā kokakola. Arī Sarkanais laukums Ārpus vecpilsētas, precīzāk — pie pašas tās robežas, tūristu iecienītākā pasēdēšanas vieta ir Marijas Terēzas iela, kuras vidū cilvēki laiskojas pie strūklakām. No tās var aplūkot Triumfa vārtiņus, ko 1765.gadā uzcēla par godu Leopolda II un Marijas Ludovicas laulībām. Dzīres prasīja no svinētājiem daudz spēka. Pat tik daudz, ka jaunā valdnieka tēvs Francis I Stefans no Lotringas to laikā nomira. Tādēļ viena arkas daļa simbolizē prieku, bet otra — bēdas. Viens no jaunākajiem pilsētas ainavas papildinājumiem ir tikko uzceltā dzelzceļa stacija, kas viegli pamanāma no kalniem, jo ap to uzliets sarkans asfalts. Paši tirolieši ironizē, ka nu viņiem ir otrais "sarkanais laukums" aiz Maskavas un skaidro tā izcelsmi ar pilsētā valdošās Sociāldemokrātiskās partijas gribu. Lai gan pēc izskata un noskaņām Insbruka šķiet ļoti līdzīga citām Austrijas pilsētām, vietējie tirolieši tā nedomā. Viņi pat sevi neuzskata par austriešiem. Tirolieši sevi pozicionē vispirms kā tiroliešus, tad eiropiešus un tikai pēc tam kā austriešus. "Ja mēs atrodamies no Vīnes tikpat tālu kā no Florences, kādēļ lai mūs uzskatītu par austriešiem," saka vietējie un neslēpj prieku par Eiropas Savienību, kas ļāva viņiem atgūt saites ar Itālijai atdoto Dienvidtiroli. Ko vērts aplūkot Insbrukā un ap to - Annas kolonna. Atrodas Marijas Terēzas ielā un uzcelta par godu bavāriešu armijas aiziešanai 1703.gadā. - Bergisel tramplīnlēkšanas arēna. No tās paveras fantastisks skats uz pilsētu. Interesanti, kādas domas pārņem sportistus, jo no starta soliņa vislabāk redzama pilsētas kapsēta, kas atrodas tūlīt aiz arēnas. - Grasmaijeru zvanu lietuve. Zvanu izgatavošanas uzņēmums — muzejs, kas darbojas jau 400 gadu un visu šo laiku pieder vienai ģimenei. - Alpu zoodārzs. Visaugstāk virs jūras līmeņa esošais zooloģiskais parks, kurā redzami 150 sugu dzīvnieki. Pavisam vairāk nekā divi tūkstoši kustoņu. - Swarovski Kristallwelten muzejs. Trīs dimensiju gaismu, skaņu un smaržu istabas burtiski hipnotizē apmeklētāju. Patiešām aizraujošs piedzīvojums un vērts, lai par to samaksātu 8 eiro. Atrodas 15 km no Insbrukas Minhenes virzienā. 2005-05-19 Diena Jānis Vēvers |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.