 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Norvēģija ir neaizmirstama zemeNorvēģija ar krāšņo un pārmaiņu neskarto dabu, ziemas un vasaras kontrastiem, polārām dienām un naktīm bija patiess vilinājums to kaut nedaudz redzēt.
Slavena ar zivīm Norvēģija ir bagāta ar naftas atradnēm Ziemeļjūrā, lielākā elektroenerģijas ražotāja pasaulē ar salīdzinoši lētu pašizmaksu. Elektrostacijas lielākoties atrodas kalnos. Uzbūvētas daudzas elektrometalurģiskās rūpnīcas, kurās ražo augstvērtīgu alumīniju un tēraudu arī no rūdām, kas vestas ar kuģiem no citām valstīm. Norvēģijā ir attīstīta kuģniecība, kur strādā vairāk nekā 1800 kuģi. Šī valsts ir slavena ar zivju ieguvi un pārstrādi. Zvejo ne tikai jūrā, bet arī iekšzemes ūdeņos. Fjordos ir lielas lašu un foreļu audzētavas. Zivju produkciju eksportē. Norvēģija ir lielākā zivju eļļas ražotāja. To gatavo no mencu aknām. Asakas un iekšas izmanto minerālmēslu ražošanai. Valsts izvietojusies gar polāro loku, bet Golfa straumes tuvums padara klimatu maigāku. Piekrasti ietekmē okeāns, vasaras ir drēgnas, bet ziemas - siltas. Savukārt kalnos ziemas - aukstas, vasaras - saulainas. Parasti vasarā esot miglainas un lietainas dienas, bet mums laimējās, tā īsti izmirkuši netikām, sauli baudījām pietiekami. Pavasaris sākas maijā. Siltākie mēneši - jūlijs un augusts. Pavasarī zied sniegpulkstenītes un arī virši. Augusta sākumā var baudīt gardas mellenes. Pastaigas laikā jūras krastā nogaršojām lielas, tumšas brūklenes. Kalnu kailās klintis vietām apaugušas ar skuju un lapu kokiem. Lejā - vasara, bet, paceļot acis, sniegotas virsotnes un baltas sniega lāmas ieplakās. Lieli un mazi ūdenskritumi. To bija tik daudz, ka nevarējām saskaitīt. Pirmo redzējām 183 metrus augsto Vēringtosu. Pats iespaidīgākais likās Tvinnes ūdenskritums. Tas krīt no kalna ar varenu spēku pa daudziem pakāpieniem. Mūsu kempings bija tā pakājē. Varējām ilgi priecāties un naktī klausīties. Oslo un Trondheima Norvēģijas galvaspilsēta Oslo tulkojumā nozīmē Dievu pļavas. Interesants bija pilsētas cietoksnis, kuram ir vairāk nekā 700 gadu. Apmeklējām plostu “Ra”, “Kon - tiki” un polārā kuģa “Fram” muzejus. Skatījāmies aizraujoši skaistu skatu filmu par Norvēģiju. Tad tikai īsti sapratām, ko mēs kaut nedaudz redzēsim dabā. Ļoti iespaidīgs bija mākslinieka Gustava Vīgelanda skulptūru parks. Tas ir pasaulē lielākais viena cilvēka radītais darbs. Te akmenī attēlots cilvēka dzīves ceļš no bērnības līdz nāvei. Varējām apbrīnot 192 kompozīcijas no apmēram 650 figūrām. Senā Norvēģijas galvaspilsēta Trondheima ir skaista, tīra pilsēta fjorda krastā. Īpaši iespaidīga likās, izcila arhitektūras pērle Nidarosas katedrāle. Bergena - vārti uz fjordu pasauli Bergenu apskalo Ziemeļu un Norvēģu jūra. Fjordu apmīļota un ar kokiem apaugušu kalnu ieskauta, tā ir otrā lielākā pilsēta valstī. Bergena - koka arhitektūras pērle. Pilsēta ar senām koka ēkām, kuras it kā saaugušas kopā. Vietām pat ieliņas ir ar koka segumu. Skaistās Hanzas tipa mājas papildina mūsdienīgas ēkas. Vecākā celtne būvēta 12.gadsimta otrajā pusē - Marojas baznīca. Bergenā liela nozīme ir zvejniecībai, kuģniecībai. Zvejo dažādas zivis, krevetes, krabjus. Bergena ir izcilā norvēģu komponista Eduarda Grīga pilsēta. Viņš dzīvojis un strādājis kalnos pirms simts gadiem, radot brīnišķīgu mūziku. Astoņus kilometrus no Bergenas atrodas Troldhaugenas villa. Tur komponists vasarās dzīvojis un strādājis. Iekārtojums saglabāts tāpat kā viņa dzīves laikā. Turpat fjorda krastā klintī E.Grīgs izvēlējies mūža atdusas vietu. Turpat ir arī viņa sievas Nīnas pīšļi. Augustā starp ledus klučiem Divu stundu brauciens pa Sognefjordu, un varam doties pāris stundu pastaigā uz Briksdāles ledāju. Mums piedāvāja izbraucienu ar skaistiem, gaiši brūniem bērīšiem divričos. Tos izmantoja citu tautu un kontinentu tūristi. Mēs gājām kājām. Gājiens bija skaists. Brīžam smidzināja kūstošā ledāja šļakatas, kas traucās uz leju. Prieks nav aprakstāms, ka augustā esi starp ledus kalniem vairāku cilvēku augstumā. Saulē ledus bluķi izgaismojās no zilganzaļiem, rūsganiem līdz sniega baltiem. Uz augšu - ledāja mēle, bet pašā augšā alpīnisti izskatījās kā mazas skudriņas. Ledājs kusa, un uz leju draiskojās baltu putu ūdenskritums. 100 lielas un mazas salas Ceļš uz Lofotu salām sākās ar četru stundu braucienu pa Vestfjordu. Lofotu salas veido vairāk nekā simts lielākas un mazākas salas. To skaits mainās, jo mazās saliņas reizēm pārklāj ūdens. Kopējais salu garums - 150 kilometri. Salās kalni ir gan skaisti zaļi apauguši, gan kaili ar sniegotām ieplakām un mākoņu cepurēm spoguļojas fjordu rāmajos ūdeņos. Ielejās izstiepušies mazi ciematiņi. Nelieli, labi kopti tīrumi ar siena zārdiem. Zārdos kaltē arī zivis. Ceļi līkumoti, apbraucot kalnus un paugurus, aiz katra līkuma neatkārtojami dabasskati. Skatījām ciematu. Iedzīvotāji nodarbojas ar zvejniecību un zivju pārstrādi. Skatījām Lofotu akvāriju ar lielām un mazām zivīm, krabjiem, jūras zvaigznēm, daudzām agrāk neredzētām jūras radībām, arī roņus. Salu līčos dabā vērojām pasakainas jūras augu kolekcijas, kuras dzidrajā ūdenī likās krāsainas un skaistas. Citviet priecēja viļņu rotaļas. Lofotu salās nakšņojām kempingā Mortsundas kalna pakājē un līča malā. Tur bija jauks piedzīvojums makšķerniekiem. Varēja izmantot laivu un zvejas rīkus. Cope bija ļoti veiksmīga, un zivis varēja cept visi, kam nebija slinkums. Salās apskatījām vikingu konungu (virsaišu) pili Borgē. Pili gan tā neatgādina, bet tā viņu dēvē. Tā ir sena apmetne, kur dzīvojuši un strādājuši vikingi. Celtne ir liela, gara ēka, kurā zem viena jumta dzīvojuši kā cilvēki, tā lopi. Redzējām, kā sievas vērpušas, adījušas, krāsojušas un šuvušas. Vīri gatavojuši koka traukus, no ādām šuvuši apģērbu un apavus. Vērojām tālaika guļamistabu ar ādu segām, vikingu kara apģērbu un ieročus. Bija iespēja nobaudīt vikingu pusdienas - garšīgu gaļas un sakņu zupu, maizīti un kaut ko līdzīgu sviestam, kā arī garšīgu ūdeni. Apskatījām senu laivu, ar kādu vikingi brauca sirojumos. Trumse - ziemeļu Parīze Norvēģija nav iedomājama bez troļļiem. Tie ir milzīgi, lieli un pavisam maziņi. Senjas salā skatījām troļļu parku un muzeju. Braucām pa 11 serpentīnu bagāto un skaisto troļļu ceļu pie Ondalsnes. Romsdāles ielejā pakavējamies pie augstākās vertikālās klints Eiropā - 1000 metru augstās Troļļu sienas. Trumse ir lielākā pilsēta aiz Polārā loka. Tā ir ziemeļu novada centrs, un to dēvē par ziemeļu Parīzi. Trumse ir nosvinējusi 200 gadu jubileju. Pilsēta ir izvietota starp fjordiem, kurus savieno 18 tilti. Pilsētā dzīvo vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju. Tā ir mūsdienīga pilsēta ar lidostu, augstskolām, bankām, TV un radio centru, baznīcām, automašīnu straumēm un velosipēdu novietnēm. Trumsē planetārijā skatījām skaistu filmu, kā ziemeļu tautas dzīvo tās 60 dienas, kad ir polārā nakts un viss notiek pie mākslīgā apgaismojuma. Tā bija ziema ar ziemeļbriežu un suņu pajūgiem, sniega motocikliem. Vērojām Arktisko katedrāli - modernu celtni, kuras iekšpusi grezno skaisti darbi mozaīkā. Katedrāli izmanto arī koncertiem, konferencēm un citiem pasākumiem. Plašais, skaistais un modernais muzejs “Polārijs” bija tik interesants, ka gribējās vēl un vēl palīkumot pa plašajām zālēm. Trumsē var izmantot arī trošu ceļu un apskatīt botānisko dārzu, kas atrodas Eiropas tālākajā ziemeļu punktā. Nordkaps Nordkaps mūs sagaidīja ar asu vēju un sīku lietu. Tā bija vienīgā vieta ceļojumā, kur noderēja vēja necaurlaidīgs apģērbs ar kapuci un cimdiņi. Uz 386 metrus augstās klints, kas atrodas 2000 kilometrus no Ziemeļpola un sargā mūsu kontinentu no Ziemeļu Ledus okeāna varenības, uzbūvēts liels komplekss. Tur bagātie braucot svinēt savas dzīves svarīgākos notikumus. Kompleksā ir koncertzāle, kinozāle, muzeji, banketu zāles, suvenīru tirgotavas, kā arī divas simboliskas zemeslodes. Viena atrodas uz galvenās ēkas, otra - uz kraujas liela globusa veidā. Apkārtne ir kaila klints ar maziem akmentiņiem un iespaidīgi stāva uz ziemeļu pusi. Aiz Nordkapa seko Arktika. Biju iztēlojusies, stāvot uz Nordkapa augstās klints, var redzēt ledus gabalus, bet manas domas neattaisnojās. Norvēģija ir neaizmirstama. Tādus dabas kontrastus reti kur var redzēt vienuviet. Fakti: Norvēģija izvietojusies gar Ziemeļu polāro loku, robežojas ar Ziemeļjūru un Norvēģijas jūru. Platība: 32 3877 km2. 72 % kalnu, 24 % mežu, 3 % aramzemes. Iedzīvotāji: 4 348 000 (13 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru). 73 % pilsētas iedzīvotāju. Tautas: 97 % norvēģu, 0,9 % sāmu. Reliģija: 89 % luterāņu. Lielākās pilsētas - Oslo, Bergena, Tronheima, Trumse. Lielākais ezers - Mjēsa (368 km2). Garākā upe - Glomma. No 1347. līdz 1349.gadam norvēģu tauta pārdzīvoja melno mēri. Pēc tam sekoja lielais bads. Norvēģu zemi bradājuši zviedru, dāņu, vāciešu kara zābaki. Norvēģi no Zviedrijas atdalījās 1905.gadā un ieguva neatkarību. 1940. - 1945.gads - vācu okupācija. 1994.gadā 52,2 % norvēģu nobalsoja pret Eiropas Savienību. 1999.gadā Norvēģijā notika pasaules čempionāts hokejā. 2005-05-25 Dzirkstele Rasa Lapa |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.