 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Fjordi tikpat kā kaimiņosUz Norvēģiju cilvēki brauc vispirms skatīties dabu, tad kultūru.
Kempings pēc stundas Pirms dodas uz Norvēģiju, tūrisma firmu pārstāvji iesaka cilvēkiem rūpīgi izdomāt, kādu ceļošanas veidu viņi izvēlēsies: brauks paši ar savu auto, dosies grupveida braucienā ar autobusu vai lidos uz Oslo. Pēdējā gadījumā atkal ir divi varianti – doties tālākā ceļojumā organizētā grupā autobusā vai īrēt auto un apceļot skaisto skandināvu zemi, tā teikt, uz savu galvu. Protams, jebkurā kārtīgā tūrisma firmā jums piedāvās palīdzēt arī šāda brauciena rūpīgā izplānošanā. Iespējams pat rezervēt visas viesnīcas, kurās palikt pa nakti pēc dienas brauciena ar īrētu vai savu auto, taču tas noteikti nepatiks absolūtu brīvības izjūtu baudīt gribošajiem ceļotājiem. Ja nu dienas laikā uzrodas vēl kādi plāni un gribas konkrētajā vietā pakavēties ilgāk? Tad visas turpmākās viesnīcu rezervācijas vairākās pilsētās izrādās nevajadzīgas... Ceļošana ar auto Norvēģijā patiesībā nav nekas ekstrēms, jo vismaz dažādi kempingi, ja ne viesnīcas, jūsu ceļā būs sastopami ik pēc stundas brauciena. Jūs vaicāsiet – bet kur tad salīdzinoši nelielajā Norvēģijā tā vispār jātraucas? Zinātāji teic, ka puslīdz pilnīgai šīs valsts dabas skaistuma apskatei nepieciešama vismaz nedēļa, pēc kuras jūsu atmiņā uz visiem laikiem paliks iespaidīgu fjordu un ledāju skati. Attiecīgi komfortabli Tieši tāda arī ir Norvēģijas laime vai nelaime – lai arī no šīs zemes nākuši daudzi ievērojami dižgari, dramaturgu Henriku Ibsenu, komponistu Edvardu Grīgu un gleznotāju Edvardu Munku ieskaitot, cilvēki vispirms vēlas redzēt tieši neparastās ziemeļu dabas skaistumu un tikai pēc tam apmeklēt muzejus un citas kultūrvēsturiskas vietas. Nav jau nekāds brīnums, jo fjordi uz pasaules sastopami vēl tikai pašos Dienvidamerikas dienvidaustrumos, līdz kuriem no Eiropas jābrauc krietni tālu. Tāpēc var teikt, ka Norvēģijas fjordi Latvijai ir tikpat kā kaimiņos, un būtu grēks tos neapskatīt kaut reizi mūžā. Starp citu, īpaši elegantā veidā to iespējams izdarīt, dodoties kruīzā gar Norvēģijas krastiem, taču tā jau ir luksusa lieta, un ne katrs to var atļauties. Citādi brauciens uz seno troļļu un vikingu zemi nav nemaz tas dārgākais vasaras ceļojums. Protams, tūrisms Latvijā jau attīstījies tiktāl, ka attiecīgi komfortablā braucienā var doties gan nelielu, gan lielu summu maksātspējīgie. Piemēram, nedēļu ilgā braucienā ar autobusu no Rīgas iespējams doties, šķiroties tikai no 190 latiem, taču ikviens tūrisma firmas pārstāvis jums teiks, ka tā iznāk tikai tāda ieskriešana Norvēģijā, lielāko daļu nedēļas pavadot turp vai atpakaļ ceļā autobusā vai uz prāmja. Arī pati braukšana ar prāmi uz Stokholmu un ar autobusu cauri mežonīgi gleznainajai Zviedrijai, protams, ir gana interesants ceļojums... Uz Norvēģiju iespējams doties arī 1175 latus dārgā braucienā, nesteidzīgi apskatot iespaidīgākos dabas objektus un dzīvojot četrzvaigžņu viesnīcās. Taču visoptimālākais variants, kurā apvienota gan komfortabla atpūta trīszvaigžņu hoteļos, gan visi galvenie objekti, izmaksā 505 latus. Cenā iekļauts pusotras stundas ilgs lidojums uz Oslo, vieta grupas autobusā nedēļu ilgam ceļojumam pa Norvēģiju, gida pakalpojumi, viesnīcu izcenojumi un brokastis. Ņemot līdzi lielāko daļu pārtikas pašiem, dārgajā norvēģu zemē var iztikt arī ar papildu simt latiem. Citādi kārtīga maltīte restorānā izmaksās ap 20 latu... Obligātās vietas Paši maršruti pa Norvēģiju, protams, ir dažādi. Ekstrēmāk noskaņotiem ceļotājiem tiek piedāvāts doties līdz pat pašiem Norvēģijas ziemeļiem, kas ir jau tālu aiz polārā loka un kur iespējams vērot tā saukto pusnakts sauli, kad šis debesu objekts visu diennakti tā arī nepazūd aiz apvāršņa. Norvēģi jūlija sākumā pat iemīļojuši rīkot pusnakts saules maratonu, kurā var piedalīties arī ne galēji rūdīti skrējēji, kuriem pilnībā pietiek ar piecus kilometrus garu distanci. Galvenais nosacījums – jāatrodas trasē pusnaktī. Taču šāds ceļojums jau atkal pieskaitāms dārgo galam, un 505 latus vērtā zelta vidusceļa atzinējiem tiek piedāvāts īpaši nekavējoties doties ar autobusu uz zemes vidieni, pa ceļam apskatot olimpisko pilsētu Lillehammeri, lai pēc tam mestu loku gar fjordiem, kur ceļojums jau kļūst nesteidzīgāks. Viena no obligātajām pieturvietām piekrastē ir Troļļu siena – vertikālas 1600 metru augstas klintis, kas ir lielākās Eiropā. No tām tālāk uz dienvidiem vijas tā sauktais Troļļu ceļš, kas sastāv no iespaidīgām serpentīna klintīm, starp kurām vijas ceļš, pa kuru dažreiz atsakās braukt pat rūdītākie šoferi. Iemesls – bailes no augstuma... Braucot tūristu grupā ar autobusu, noteikti nepalaidīsiet garām Justedālsbrēena ledāju, kas noklāj milzu klinšu masīvu un kura mēles stiepjas līdz pat masīva pakājei, līdz kurienei arī iespējams aiziet kājām, lai pieskartos stindzinošajam leduskalnam. Bet ar prāmi pārbrauksiet pāri pasaulē garākajam (206 kilometri) Sognefjordam, bet Bergenā uzbrauksiet kalnā, lai pavērtos Norvēģijas dabas panorāmā. Vēl pēc vairāku ūdenskritumu un fjordu apskatīšanas nokļūsiet Oslo, kur iespējams izvēlēties starp laivu muzejiem, kuros apskatāmi arī slavenā pētnieka Tūra Heijerdāla leģendārie braucamrīki, un unikālu skulptūru parku, kas simbolizē cilvēka dzīvi no dzimšanas līdz nāvei... Uz Norvēģiju parasti dodas jūlijā un augustā, taču der atcerēties, ka bez silta džempera vai jakas šajā zemē nav ko iesākt arī vasaras mēnešos, it īpaši, ja nedomājat uzturēties tikai Oslo, kas ir valsts pašos dienvidos (vienos platuma grādos ar Latvijas ziemeļiem...). Turklāt arī laika apstākļi Norvēģijā ir ļoti mainīgi, pateicoties netālu plūstošajai siltajai Golfa straumei, tāpēc ikvienam norvēģu zemes viesim var droši novēlēt saulainas dienas. 2005-05-27 NRA Romualds Šahs |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.