Zeltītais ābeļzieds
Novgorodas krāšņumam fotoaparāta acs ir par šauru.
Tā taču Daugavpils — pa autobusa logu vērojot Novgorodas ainavu, iztrūkstos, jo, pirms laidos miegā, vēl biju Krievijā. Garām paslīd Kremlis, un nomierinos — tomēr Novgoroda. Ar zeltītiem katedrāļu kupoliem, identisku frizūru sievietēm un siltām rožmaizītēm.
Novgoroda pavasarī
Šķiet, es esmu atbraukusi par ātru, jo skatu kartītēs Novgoroda galvenokārt attēlota ābeļu un ievziedu krāšņumā, bet tagad caur nesaplaukušajiem kokiem labi redzams, ka Novgoroda ir baznīcu un katedrāļu pilsēta. Arī volgu un žiguļu. Tajās galvenokārt pārvietojas vīrieši. Tikmēr sievietes, lai arī kādā jomā strādātu, valkā laiviņas tipa augstpapēžu kurpes, blūzi un svārkus.
Tuvojoties Kremlim, izdzirdu pērkondimdošu balsi, kas aicina izbraukt ar kuģīti pa Volkovas upi. Tā vadītājs ir īsts krievu mužiks. Stingru skatu viņš vada kuģīti pa upes līkumiem, kas liek man sajūsmā spiegt. Katrā pa zeltītam katedrāles kupolam! Cenšos fotografēt, bet, saprazdama, ka kupoli nebeidzas, lieku aparātu pie malas un baudu skatu. Ap baznīcām rāmi staigā garīdznieki — popi un mūki.
Pilsētā sadzirdu igauņu valodu. Izrādās, reizi divos gados maijā notiek starptautisks teātru festivāls Cars — Pasaka (Car — Skazka). Par to gan pilsētā neliecina neviens plakāts. Vietējie laipni parāda ceļu uz Novgorodas Drāmas teātri. Ja uz tā nebūtu plāksnīte, kas novgorodiešu teikto apstiprina, domātu, ka šis ir filmas Zvaigžņu kari filmēšanas laukums. Milzīgā, baltā ēkā ņudz aktieru pūlis. Ēka ir pārāk liela, lai ietilptu fotoaparāta lodziņā.
Eiropeiskums
Mani dvieļi paliek neizkravāti, jo Novgorodas viesnīcas Sadko serviss ir identisks Eiropas naktsmītnēm. Sadko esot vietējais varoņpuisis. Nu, gluži kā mums Lāčplēsis. Attēlu, kas liecinātu par prinča izskatu, gan nemana, jo vietējo raidkanālu reklāmās latvju aktieri stāsta, cik lieliska ir šokolāde, bet citos rosās seriālu varoņi. Arī Panorāmu te uzķer.
Krievijā biju pirms vairākiem gadiem, tāpēc izbrīna arī viesnīcas virtuve — ne miņas no speķainajiem traukiem un bezgaršīgajiem padomju laika makaroniem. Bērnības kafetēriju atgādina vien siltās rožmaizītes brokastīs. Pilsētā notiesāju īstu bērnības saldējumu par divpadsmit rubļiem un pamieloju acis ar sen neredzētām maizes vēstures paliekām — ķieģelīti un batonu. Jā, Eiropa Novgorodā iespiežas. Arī cenas diez ko neatpaliek no Rīgas.
Šikākā ēstuve Novgorodā ir picērija. Te dabūjama dārgākā kafija pilsētā — aptuveni 60 santīmu. Aizkustinošākā tomēr ir Sanktpēterburgā ražotā kafijas bundžiņa ar uzrakstu Kurzeme krievu valodā. Iepriecināti būs šņaucamās tabakas cienītāji, kuri noraizējušies, ka Latvijā to dabūt nevar. Te tā ir plašā izvēlē un maksā nieka 36 rubļus.
Pie grādīgo stenda apjūku. Gribu nopirkt īstu krievu šņabi, bet pārdevēja uzstāj, ka jāņem slavenais Novgorodas uzlējums. Pudele ar sarkanīgu, saldenu šķidrumu vārdā Novgorodietīte. Uz tās attēlots bijīgas, jauniņas tautumeitas portrets. Izskatās nepilngadīga. Hm. Pirkstā viņai noteikti kāds Novgorodas bižutērijas paraugs — liels akmens sarkanā krāsā. Negaidiet, ka viņa izaugs. Brauciet uz Novgorodu tagad.
Novgorodas cenas
- Taksometra pakalpojumi pilsētas robežās — 50 rubļu
- Skatukarte — 6 rubļi
- Kafija Kurzeme — 18 rubļu
- Brauciens ar kuģīti pa Volkovu — 100 rubļu
- Alkohols — 60—80 rubļu
- Disks ar multfilmu par Čeburašku — 100 rubļu
- 100 rubļu — Ls 2.
2005-06-02 Diena Rūta Rapse |
Travellatvia iesaka
|
|