 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Sārtā mūžības pilsētaNostāsti par pasakainu tuksneša zemi un Petras pilsētu Eiropu sasniedza tikai XIX gadsimta sākumā.
Braucot uz Petru, bieži redzamas kamieļu karavānas. Graciozie un lepnie tuksneša kuģi atgādina tālos laikus, kad bagātie tirgotāji mēroja tālus un bīstamus ceļus, lai nogādātu tam laikam neparastas preces savās pilsētās. Bet iztēlē parādās skaistas arābu sievietes, kuras vīrieši grib iepriecināt un apdāvināt ar greznām rotām un zīdu, paklājiem un garšvielām. Maltīte ar beduīniem Vietējie iedzīvotāji iekārtojuši arī kamieļu fermas ar nolūku pievilināt tūristus. Vai nav vilinoši kamieļa mugurā šķērsot tuksnesi? No savas pieredzes gan varu teikt, ka nekāda bauda tā nav. Atgādina jūras slimību. Ar lielu prieku pieņemam uzaicinājumu paviesoties beduīnu nometnē, protams, ar mielastu. Sēžam lielā teltenē uz daudziem mīkstiem spilveniem. Bet virtuvē pie lieliem misiņa katliem rosās pavāri baltos tērpos ar aubēm galvā. Piedāvātais ēdiens ir vienkāršs — no vārītas jēra gaļas un rīsiem, kas pārlieti ar sviesta mērci. Sevišķu uzmanību arābi velta ēdiena krāsai un noformējumam. Pat parastus ēdienus — pupu un sezama sēklu pastu — dekorē ar sarkanajiem pipariem un pētersīļiem. Dažiem ēdieniem pievieno safrānu, lai iegūtu zeltainu nokrāsu. Saldumus parasti iesmaržina ar apelsīnu vai rožu eļļu. Arābu zemēs, arī Jordānijā, var baudīt brīnišķīgus saldos ēdienus, kas dažkārt līdzinās augstām, daudzkrāsainām kalnu virsotnēm. Krēmi vien — septiņu veidu, katrs savā krāsā. Un kūkas — tās ir īstas pasakas, dažreiz gan pārāk saldas. Patīkami, ka musulmaņi nekad nelieto alkoholu. Pēc mielasta dodamies līdz nelielajam arābu ciematiņam Eldži, kas novietojies Mozus ielejā. Paslēpusies klintīs Jordānijā ir daudzas vietas, kas pieminētas Bībelē. Cauri tagadējās Jordānijas tuksnesim pirms vairākiem gadu tūkstošiem klejojuši Izraēla bērni, dodoties uz Dieva apsolīto zemi, kur "piens un medus tek". Vēsture liecina, ka pirms 2600 gadu šo apvidu apdzīvoja kāda klejotāju ganu cilts — nabatieši un izveidoja neparastu tempļu un kapeņu ansambli, izkaltu no sarkanā smilšakmens. Pilsēta ieguva Petras vārdu, kas tulkojumā nozīmē "akmens". Uz šo pilsētu ved taka, uz kuras gluži kā filmā mainās kadrs pēc kadra. Uz sārta klinšu fona beduīni, tērpušies savos nacionālajos tērpos ar balti sārtām, neparastā veidā sasietām galvassegām, auļo zirgos un jāj ar kamieļiem. Un pa vidu ekipāžas un karietes, kurās sēž tūristi, kuri nevēlas doties kājām nogurdinošā pārgājienā. Un tad jau klāt arī Petra — neparastā, savādā pilsēta — novietojusies stāvās, grūti pieejamās klintīs. Tā atradās izdevīgā vietā, tirdzniecības ceļu krustpunktā starp Vidusjūras zemēm, Ēģipti un Sīriju. Tā kā Petra bija gandrīz neieņemams cietoksnis, tās iedzīvotāji kontrolēja karavānu ceļus, tāpēc drīz vien kļuva bagāti. Tomēr eiropiešiem Petra tāpat kā lielā Jordānijas daļa daudzus gadsimtus bija nepazīstama. Tikai XIX gadsimta sākumā nostāsti par pasakainu tuksneša zemi, kur klintīs glabājoties neaprakstāmas bagātības, sasniedza Eiropu. Klinšu pilsētiņu atklāja 1812.gadā šveiciešu pētnieks Johans Ludvigs Burkharts. Kāds cits zinātnieks Džons Bērgons par nemirstīgo seno pilsētu Petru rakstīja: "Kas gan var līdzināties brīnumiem tur austrumos? Rožu sārtai pilsētai, tik vecai kā mūžība?" Bet tūristiem Petra kļuva pieejama salīdzinoši nesen. Arī man bija izdevība ieraudzīt šo tuksneša brīnumu. Virs mūsu galvas slejas aizas augstās, vertikālās sienas no kaltiem, zeltaini brūniem akmens blokiem. Vietām klintis pienāk viena otrai tik tuvu, ka tās šķiet tikai šaura sprauga, kur tik tikko var izspraukties zirgs ar jātnieku. Lūkojoties uz augšu, debesis redzamas kā šaurs, robots gaismas gabaliņš. Un pēc tam... aiza paplašinās, un mūsu acu priekšā iznirst pasakains, sārtas krāsas akmens templis, kas arī izcirsts klintīs. Tas ir Urnas mauzolejs jeb Dārgumu krātuve ar nišām un kolonnām. Tās fasādi rotā nabatiešu simboli, kas saistīti ar viņpasauli — spārnotiem ērgļiem, medūzu un kazu galvām, kuru pienākumos ietilpst sagaidīt un pavadīt mirušo dvēseles. Leģenda vēsta, ka urnā glabājoties faraona vērtslietas un citi dārgumi. Daudzus gadus vietējie beduīni mēdza šaut uz šo urnu cerībā, ka pār viņiem nolīs zelta lietus. Šo celtni izmantoja arī kā mauzoleju, jo Petras pilsētā kapeņu ir bezgala daudz. Petrā saglabājušās vairāku tempļu drupas. Viens no tiem bijis veltīts dievietei Dušarei, kas tulkojumā nozīmē "Faraona meitas pils". Viens no lieliskākajiem Petras pieminekļiem ir klosteris, kuru arī grezno urna. Šeit atrodas klints ar nosaukumu Mozus avots, par kuru minēts Bībelē: "Redzi, es tur stāvēšu tavā priekšā uz klints pie Horebo, un tu sit šo klinti, tad no tās iztecēs ūdens ļaudīm ko dzert." Un tā šo vietu nosauca par Masu un Merebu jeb tulkojumā "kārdināšana" un "strīds". 2005-06-09 Diena Benāra Lielmeža |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.