Pavārmākslas paraugstunda pilī
Pildītas ar āboliem, biezpienu vai pat sparģeļiem — strūdeles joprojām ir viens no Austrijas simboliem.
Salīdzinot ar spožo sauli un karstumu Šēnbrunnas pils pagalmā, zem smagajām pagraba velvēm ir patīkami vēss. No magnetofona senlaicīgās virtuves stūrī plūst klasiskā mūzika. Apsēžamies ap maziem galdiņiem. Skatieni ir vērsti pret lielu galdu, nokrautu dažādiem pārtikas produktiem. Stikla bļodā stāv daži āboli, atsevišķā trauciņā olas, bet vēl citā sāls. Sagaidām pasūtītos dzērienus, un ābolu strūdeļu šovs var sākties.
Tūkstošiem ciemu
"Labdien, cienījamās dāmas un kungi! Turpmākajās minūtēs es parādīšu, kā jūs paši varat pagatavot brīnišķīgu ābolu strūdeli," aiz lielā galda mūs uzrunā apmēram 25 gadus vecā Viktorija baltā konditora tērpā. Vienlaikus smaidot un runājot, viņas rokas kustas zibenīgā ātrumā. Šēnbrunnas pils kafejnīcā ResidenZ viņa strādā jau pāris gadus, vasarās pārsvarā izklaidējot tūristus, bet ziemās kopā ar bērniem cepot piparkūkas. Vissmagāk rauties viņa dabūjot vasarās. Hābsburgu dzimtas vasaras rezidenci Šēnbrunnas pili gadā apmeklē vairāk nekā divi miljoni viesu. Pērn šī rezidence bija galvenais tūristu apskates objekts.
Lielā stikla bļodā Viktorija saber miltus, piemet šķipsniņu sāls, iejauc vienu olu, pielej ūdeni un nedaudz eļļas. Pēc tam visas sastāvdaļas jāmīca, kamēr mīkla vairs nelīp pie rokām un galda. "Šī procedūra būs ļoti laba jūsu rokām, jo eļļa mīkstinās ādu," Viktorija pajoko. Pati gan viņa mīklu nejauc, aizbildinoties, ka dienā uztaisa vismaz 20 strūdeles, tādēļ talkā ņemot senlaicīgu mikseri turpat virtuves stūrī. Mūsu acu priekšā viņa gan to neizmanto, bet gan no lielā galda apakšas izvelk jau eļļā izmērcētu mīklas pikuci. Pēc tam, kad mīkla izmīcīta, to parastajā cepamajā eļļā patur pusstundu. "Nevajag lietot olīveļļu, tad mīklai būs specifiska piegarša," nobrīdina Viktorija. Pēc eļļas vannas mīkla kļūstot mīksta un būšot vieglāk izveidot vajadzīgo formu.
Austrijas ābolu strūdeles receptei ir vairākus gadsimtus sena vēsture. Ne velti Viktorija piemin, ka XIX gs. jo sevišķi to bija iecienījusi imperatora Franča Jozefa sieva Elizabete. Tiesa gan, ēšanas reizē viņa nobaudīja labi ja vienu kumosiņu, jo nepārtraukti ievēroja diētu.
Sisi, tāda bija Elizabetes iesauka, ir leģendāra personība. Viņas romantiskais stāsts sākās brīdī, kad Francis Jozefs par sievu izvēlējās nevis paredzēto māsīcu, bet gan viņas jaunāko māsu, tikai 15 gadus veco skaisto Sisi.
Pērn atvērtajā muzejā Hofburgas pilī var apskatīt pirmo karalisko sporta istabu, kur Sisi vingroja. 1,70 cm garajai sievietei gandrīz līdz 60 gadu vecumam korsetē iežņaugtā vidukļa apkārtmērs bija 57 cm. To varēja apņemt ar divām plaukstām, tādēļ ir aizdomas, ka viņa slimoja ar anoreksiju. Trīs apelsīni nereti bija viņas dienas pārtika. Savukārt krāšņie mati, kas, savīti uz galvas, svēra 3—5 kilogramus deformēja viņas kaklu. Pēc 33 gadu vecuma Sisi aizliedza sevi gleznot un sabiedrībā parādījās tikai ar aizsegtu seju. Vēlējās mūžīgi palikt skaista.
Grūtākais posms
Bet atgriežamies pie strūdeles. Uz galda, kur to paredzēts gatavot, Viktorija uzklāj baltu dvieli, ko apkaisa ar miltiem. Uz dvieļa uzliek no eļļas izņemto mīklas pikuci un ar mīklas veltni izviļā, cik vien iespējams plānu, izņemot viducīti. Tas izskatās kā mazs uzkalniņš, kas vēlāk, mīklu staipot, nodrošinās, lai vidū nerastos caurums.
Tad nu sākas pats grūtākais process: mīklu ņem rokās un staipa pavisam plānu. Viktorijas prasmīgajās rokās tā stiepjas arvien lielāka un lielāka, kļūstot līdzīga plānam audumam. Viktorija paņem košu reklāmas brošūriņu, paliek zem plānās mīklas, un mēs varam skaidri salasīt tekstu — tik plāna ir mīkla.
"Mīklas pagatavošana prasa daudz laika un arī zināšanas, tādēļ es to vienkārši nopērku lielveikalā," stāsta mūsu rudmatainā gide Barbara (38). "Mani vecāki arī," viņai piebalso kolēģe Romana (28). Viņa pati strūdeli nav gatavojusi ne reizi, taču neslēpj, ka tā viņai garšo. Austrieši lepojas ar savu strūdeļu gatavošanas prasmi un tas ir arī viens no iecienītākajiem tūristu gardumiem. Ikvienā restorānā vai kafejnīcā var atrast dažādu strūdeļu piedāvājumu — pildītu ar āboliem, aprikozēm, biezpienu vai dārzeņiem. Parasti to pasniedz siltu.
Var mēģināt pats
Uzlikusi mīklu atpakaļ uz dvieļa, no pagaldes Viktorija izvelk stikla bļodu ar jau sagatavotu pildījumu. Izrādās, uz galda redzamie sārtvaidži āboli ir tikai plastmasas butaforija. Traukā jau ir sagriezti āboli, sasūkušies ar kanēli, rīvmaizi, rumu, citronu un rozīnēm. Apsmērējusi mīklu ar olas dzeltenumu, brūno masu viņa uzliek garā svītrā uz izklātās mīklas. Apaļajai mīklai apgriež maliņas, izveidojot četrstūra formu. Viktorija: "Lai neviens mums nepārmestu, ka neesam prasmīgas saimnieces, šos atgriezumus var saviļāt mazās bumbiņās un iemest dārzeņu zupā." Smejamies.
Pēdējais posms. Mīklu no abām pusēm vajag pārklāt pildījuma kalnam. Tā ir ļoti plāna, tāpēc pārlocīšana notiek, izmantojot dvieli, kas joprojām ir zem mīklas. Viktorija uzmanīgi paceļ vienu dvieļa malu kopā ar mīklu un saritina garā desā. Aizspiež abus galus, lai pildījums cepot neizkristu. Izveidoto strūdeli ar visu dvieli paceļ un uzritina uz pannas. Cep 200 grādos 45 minūtes.
Demonstrējums ir ildzis apmēram 10 minūtes. Maksa no cilvēka — 2,50 eiro plus vēl šķēle ābolu strūdeles. Iespējams pasūt arī semināru, kurā grupa cilvēku konditora vadībā var paši ņemties ar miltiem un āboliem. Tas gan izmaksās 15 eiro no personas.
"Es pati strūdeles vairs neēdu," mums promejot, godīgi atzīstas Viktorija. Notīra galdu un sagatavo nepieciešamās izejvielas nākamajai strūdelei nākamajai tūristu grupai.
2005-06-09 Diena Inga Spriņģe |