 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Brīvdienas pie karalienesKlusā okeāna plašumos izkaisītās Kuka salas vilina ar zilām lagūnām, ko vēl nav atklājuši tūristu bari.
Es nomurmināju atvainošanās vārdus. Biju iecerējusi uzturēties viņas viesnīcā nomaļajā Klusā okeāna dienvidu salā Aitutaki, bet negaidīju, ka karaliene pati sagaidīs mani lidostā, savāks manu bagāžu un aizvedīs uz viesnīcu. "Neuztraucies. Mēs dzīvojam saskaņā ar salas laiku," omulīgi noteica karaliene. Kamēr viņa centās iestūķēt manu bagāžu savas nolietotās automašīnas bagāžniekā, es pamazām sāku apzināties, ka lielpilsētas drūmās sejas, satiksmes sastrēgumi un pēc benzīna smirdošais gaiss ir palicis tālu aiz muguras. Drīz vien uzzināju, ka Kuka salās nav satiksmes, cilvēki uzsmaida cits citam un gaisā virmo ziedu smarža. Turklāt par 53 dolāriem par nakti katram viesim ir nodrošināta patiesi karaliska sagaidīšana. Ēkas zem palmām Kuka salas, kas nosauktas par godu XVIII gadsimta ceļotājam Džeimsam Kukam, ir 15 nelielu atolu un saliņu grupa, kas izkaisītas Klusajā okeānā pusceļā starp Austrāliju un Dienvidameriku. Šīs salas ir Polinēzijas sastāvdaļa, tās ir ievērojamas ar savām dzidrajām lagūnām, baltajām pludmales smiltīm, palmām un jaukiem, laipniem cilvēkiem. Atšķirībā no slavenās Franču Polinēzijas, kas atrodas ap 1000 km uz austrumiem, Kuka salās nav lielu viesnīcu un McDonald"s ēstuvju. Kuka salas apmeklē salīdzinoši maz tūristu. Pagājušogad šajās salās viesojās ap 83 000 tūristu, kas ir aptuveni tikpat, cik 12 stundu laikā ierodas Havaju salās. Tūristu baru trūkums patiesībā ir priekšrocība ceļotājiem, kas meklē savu sapņu salu. Kuka salās bez grūtībām iespējams atrast kādu nomaļu pludmali, kur viegli iejusties salas īpašnieka lomā. Galvaspilsēta Avarua atrodas Rarotongas salā, kur izvietota arī starptautiskā lidosta. Dažiem tūristiem pietiek ar Rarotongas pludmaļu un klinšaino kalnu aplūkošanu, bet ap 20% ceļotāju apmeklē arī nomaļākās salas, it sevišķi Aitutaki, kas ir slavena ar savu lagūnu. Tā ir zila lagūna, kura mājo tavos sapņos un neliek mieru lietainās pēcpusdienās, kad tavam priekšniekam ir slikts garastāvoklis, kafijas automāts ir salūzis un doma par nīkšanu kārtējā satiksmes sastrēgumā uzdzen drebuļus. Pirmoreiz šo lagūnu es ieraudzīju no gaisa, kad lidmašīna veica 40 minūtes ilgo lidojumu no Rarotongas. Tas bija brīnišķīgs tirkīza krāsas trijstūris, ko ieskāva viļņi, kas triecās pret barjerrifu. Lagūnā bija paslēpta sulīgi zaļā Aitutaki sala. 58 gadus vecā salas karaliene Tutai ir Ariki karaļnama locekle, kuras senči bija maoru virsaiši, kas savulaik pārvaldīja šīs salas. Kuka salās mūsdienās darbojas pašpārvalde un parlamentārā demokrātija, salas saņem palīdzību no Jaunzēlandes, kas kārto ārlietas un nodrošina teritorijas aizsardzību. Salas karalienes titulam ir galvenokārt ceremoniāla un kulturāla nozīme, taču karaliene Tutai ir diezgan ietekmīga. Viņa izmanto savu varu, lai aizsargātu salas dabu, ko apdraud tūrisma nozares paplašināšanās. "Tūrisms nodrošina ekonomisko neatkarību, taču tam ir arī ēnas puses. Mūsu senčiem nebija naudas, bet viņiem bija zeme un jūra. Vai mēs esam gatavi atteikties no savas vides, lai nopelnītu naudu? Mums jāsaglabā sapnis, ko aplūkot ierodas cilvēki no visām pasaules malām," uzsver Tutai. Viņas viedoklim piekrīt arī daudzi salas iedzīvotāji. Saskaņā ar noteikumiem neviena ēka nedrīkst būt augstāka par garāko palmu. Salā nav lielu viesnīcu, lielāko daļu nelielo viesu namu pārvalda paši saimnieki. Likums aizliedz svešiniekiem iegādāties salas zemi. Apēstais misionārs Salas iedzīvotāji rūpīgi sargā savu ticību un sociālās paražas. Viņi uzskata, ka svētdiena ir Dieva diena, kad jāapmeklē dievkalpojums, nevis jādodas iepirkties vai tūrisma braucienā. Svētdienas rītā baznīcās var redzēt interesantus skatus. Rarotongas salā es apmeklēju trīs baznīcas: Romas katoļu katedrāli, kur bīskapam ap kaklu bija ziedu virtene, un divas Kuka salu kristiešu baznīcas (vietējais kristietības paveids šeit ir galvenā konfesija). To aizsāka garīdznieks Džons Viljamss no Londonas misionāru biedrības, kurš 1821.gadā ieradās Aitutaki salā kopā ar dažiem jaunpievērstiem kristiešiem no Taiti. Viņiem tik sekmīgi izdevās sludināt Dieva vēsti, ka Viljamss varēja doties tālāk uz Vanuatu. Tur viņu sagaidīja daudz naidīgāk, jo vietējie kanibāli misionāru nogalināja un apēda. Kuka salu iedzīvotāju konservatīvie reliģiskie uzskati neattiecas uz dejošanu. Patiesu prieku tūristiem sagādā Salas nakts, kas ir krāšņi, erotiski svētki ar polinēziešu mūziku, dejām un ēdieniem. Nedēļas laikā šis priekšnesums ceļo no viena kūrorta uz citu. Dejas ir neviltoti kaislīgas. Vīrieši ir ātri un agresīvi, sievietes ir graciozas un pavedinošas. Ēdiens ir līdzīgs kā citās Polinēzijas salās: zivis, sivēna gaļa u.c. Ļaudis ir laipni un viesmīlīgi. Daudziem pieder mājiņa un mazs zemes gabals, kur viņi audzē labību, cūkas, vistas un pa kādai kazai. "Taču iespējas ir ierobežotas. Daudzi jaunieši aizbrauc no salām pēc vidusskolas pabeigšanas," stāsta tūrisma pārvaldes direktors Kriss Vons. 1971.gadā salās bija ap 21 000 iedzīvotāju, tagad — 14 000. Tūristiem gan ir grūti izprast, kāpēc gan kāds gribētu pamest šo paradīzi. 2005-06-30 Diena Rozmarija Maklūra |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.