 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Neapstājies, skrien, skrienDivdesmit minūšu lidojums ar paraplānu ļauj uz brīdi justies tik lielam un varenam kā Austrijas Alpiem.
Kopā ar pieciem citiem lidotgribētājiem pirms pāris minūtēm esmu izkāpis no busiņa un, no dzestruma padrebinoties, noskatījies, kā instruktori veikli izmet pamatīgas somas, no kurām mitrajā zālē izritina "lidaparātus". Nogāze ir diezgan slīpa, skats no augšas iespaidīgs, un divas potenciālās pasažieres jau sāk šaubīties un spriedelēt, vai vispār veselas nonāks līdz zemei. Izmantoju pārējo minstināšanos un piesakos par pirmo brīvprātīgo. Ne jau tāpēc, ka negribētu gaidīt nākamo lidojumu pēc pusstundas, bet gan tādēļ, ka ļoti gribas pacelties gaisā. Pirms tam esam apmēram divdesmit minūtes mikroautobusā riņķojuši pa šauru celiņu augšup kalnā un noskatījušies, kā mājas zaļajā Tiroles ielejā kļūst aizvien mazākas. Jau pats brauciens ir pārdzīvojums, kas atgādina riņķošanu pa serpentīniem Itālijas dienvidos, vienīgi austriešu šoferis ir piesardzīgāks un asākajos pagriezienos pat piebremzē. Taču tobrīd jau esmu aizmirsis par to un gaidu nākamo piedzīvojumu. Slīdēšana un virpuļi Planēšanas iesācējus vienmēr pavada instruktori, tādēļ tieku piesprādzēts pie Paula, kura atraisītā darbošanās liek noticēt, ka šis lidojums patiešām nav nekas bīstams. Kā nolasījis manas domas, instruktors apliecina to ar vārdiem: "Tu to varēsi, manam vecākajam klientam bija 93 gadi." Tad pārdesmit sekunžu stāvam, gaidot pareizu vēja plūsmu un es sajūtos kā pirms starta stadionā — ķermenis sasprindzis, vienīgi galvā valda pilnīgs miers. "Skrien, skrien," aiz muguras atskan sen gaidītais signāls. Noskrienu piecus sešus garus soļus, taču nekas nenotiek. Prātā pat pavīd doma, ka tā būs jāskrien līdz kalna lejai, taču tad mani spēcīgi parauj uz augšu un zeme zem kājām pazūd. Nākamajā mirklī jau redzu, ka pamats strauji attālinās. Dzirdu trosēs svilpojam vēju, drēbes apavos paslēptās pēdas un seja nedaudz salst, taču to kompensē fascinējošā lidojuma sajūta. Nejūtu, ka būtu piesprādzēts, kaut kur karātos vai kaut kas mani nestu. Tā kā esmu iekārtojies uz neliela auduma sēdekļa, brīvības sajūta un vieglā šūpošana liek noticēt, ka patiešām lidoju. Kad esmu apradis ar atrašanos starp debesīm un zemi, novērtējis burvīgo skatu uz ieleju un trosēs iekrampētie pirksti pamazām atlaižas, kļūst mazliet garlaicīgi no gludās slīdēšanas. To pamana arī instruktors. "Gribi pastūrēt?" Paula balss sašķeļ klusumu. Pamāju ar galvu un satveru rokturus. Tehnika izrādās pavisam vienkārša — kuru rokturi pavelk uz leju, uz to pusi pagriežas lidaparāts. Tā nu es ritmiski kustinu rokas, veidojot savdabīgu slalomu debesīs. Pēc pāris minūtēm Paulam ir jauna ideja — vajag kaut ko trakāku. Viņš pārņem vadību un strauji norauj uz leju vienu rokturi. Paraplāns spēji sasveras, un es jūtu, ka virpuļoju, ar augumu gaisā zīmējot horizontālus apļus. Vējš sitas sejā, un caur ķermeni izskrien patīkamu izjūtu vilnis, kas liek sajūsmā iekliegties. Šis manevrs acīmredzot sagādā prieku arī pašam vairākus simtus lidojumu piedzīvojušajam instruktoram, kurš vairākkārt atkārto, kā pamanīju, viņam tik raksturīgo izsaucienu —jautājumu: "Super, oder?"* Prieks par simt eiro Kad lidaparāts izlīdzina gaitu, kļūst skaidrs, ka esam jau pavisam tuvu zemei. Pāris pagriezienu virs nosēšanās vietas, par ko izvēlēta pļava blakus lauku mājām un ganībām, daži bremzējoši soļi, un mēs jau stāvam zālē. Lidojums ilga apmēram 20 minūšu, un par to jāšķiras no 110 eiro. Austriešiem, kuriem vidējā mēneša alga ir 1400 eiro un gadā ir 14 algas, tas nešķiet daudz. Vairākumam austrumeiropiešu gan droši vien jāpadomā divreiz, pirms ļauties piedzīvojumam. Tiesa, par puscenu var lidot no tūkstoš metru augstuma, taču tad arī viss pasākums ir krietni īsāks. Paraplānistu pulcēšanās vietas Alpu pakājē nav retums. Tās gan būs grūti pamanīt, pašam braucot un meklējot, taču informāciju par iespējām lidot var iegūt gan tūristu informācijas birojos, gan viesnīcās. Pauls veikli saloka audeklu, iemet to automašīnā un dodas atpakaļ kalnā. Es palieku pie vienas no daudzajām lauku sētām, kas vienlaikus ir viesu nami un ēstuves. Izgāzies pie gara koka galda un sildoties saulē, raugos debesīs, kur sarodas aizvien vairāk paraplānu. Kā izrādās, daudziem austriešiem ir personīgie lidaparāti un viņi šai nodarbei nododas pavisam nopietni. Iegūlušies tādā kā guļammaisā, entuziasti lidinās krietni ilgāk un augstāk nekā mēs. Laiku pa laikam viņi sarīko sacensības par tālāko lidojumu un "pareiza" vēja gadījumā spējot aizlidot pat 50 km. *Super, vai ne? 2005-06-30 Diena Jānis Vēvers |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.